Par aktuālo notikumu attīstību Eiropā
Lielu satraukumu gan Latvijā, gan visā Eiropā radījis elektrības un dabasgāzes cenu kāpums. To veicinājuši dažādi faktori, tomēr prof. Inese Vaidere īpaši izceļ Krievijas šantāžu, nepalielinot gāzes piegādes caur Ukrainu vai Baltkrieviju par spīti izmaiņām tirgū. Tā Putins cenšas panākt, lai tiktu izmantots “Nord Stream 2” gāzesvads un pieaugtu Kremļa ietekme Eiropā. Krievija iebilst ES noteikumiem nodalīt gāzes ieguvi no transportēšanas, uzstājot uz monopolista statusu, un izmanto enerģijas cenas politiska spiediena izdarīšanai. Tādēļ I. Vaidere ir pieprasījusi Eiropas Komisijai novērst “Gazprom” manipulatīvo rīcību.
“Redzam, ka ES nopietnāk jārūpējas par savu energodrošību, ko veicinātu enerģijas avotu un piegādātāju daudzveidība. Latvijai jāturpina mazināt atkarību no Krievijas gāzes. Pašlaik ES izvērtē, vai kodolenerģija uzskatāma par zaļu. Tādēļ jāapsver atgriešanās pie Visaginas AES projekta, jo starptautiskajiem standartiem atbilstoša atomelektrostacija ES teritorijā varētu būt drošs un stabils lētas enerģijas avots. Un jārada jauni ES līmeņa risinājumi, lai atvieglotu pāreju uz zaļo enerģiju. Svarīgi nepieļaut nevienlīdzības pieaugumu, tāpēc EP Vides komitejā strādāsim pie Sociālā klimata fonda izveides, kas iedzīvotājiem palīdzēs iegādāties efektīvākās apkures sistēmas,” skaidro I. Vaidere.
Lai enerģijas patēriņu samazinātu, jāuzlabo arī energoefektivitāte. Tādēļ I. Vaidere kā Eiropas renovāciju vēstniece Latvijā turpina veicināt ēku atjaunošanu. Viņa bieži tiekas ar renovācijā iesaistītajiem iedzīvotājiem un profesionāļiem. Apkopojot problēmas, deputāte ir iesniegusi ieteikumus iestādei ALTUM, kas piešķir ES finansējumu renovācijām. Atsaucoties uz cilvēku sūdzībām par palīdzības trūkumu, I. Vaidere EP arī izstrādā pilotprojektu, kas no ES budžeta atbalstīs iedzīvotāju virzītus renovācijas projektus.
“Kaut gan enerģijas cenu mazināšanai vajadzīgi ilgtermiņa risinājumi, Latvijā jau tūlīt nepieciešams nozīmīgs valsts atbalsts enerģijas rēķinu apmaksai. Jārīkojas izlēmīgi, lai mazinātu slogu iedzīvotājiem, it īpaši ar zemākiem ienākumiem,” uzsver I. Vaidere.
Ārvalstu ietekmes, tajā skaitā dezinformācijas, apkarošanai pēdējos gados Eiropas Savienībā bijušas vairākas nozīmīgas iniciatīvas, tomēr arvien trūkst vienotas sistēmas - ir atsevišķi nozīmīgi projekti mediju atbalstam, tiek pētītas un skaidrotas Krievijas un Ķīnas aktivitātes, ir iniciatīvas tiešsaistes platformu vides sakārtošanai, taču trūkst institūciju savstarpējas koordinācijas, lai dezinformācijas postu apturētu un stātos pret to maksimāli efektīvi. Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete kopš 2020. gada rudens strādā pie ziņojuma dezinformācijas iegrožošanai, un viens no dokumenta mērķiem ir likt pamatus vienotai stratēģijai un koordinētai rīcībai, kā arī pastāvīgai kontrolei par pieņemto likumu un regulējumu atbilstību reālajai situācijai, ievērojot, ka modernās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji.
“Cīņa pret dezinformāciju ir cīņa par demokrātiju. Efektīvi šajā darbā būsim, ja spēsim panākt, ka sociālo tīklu izmantotie algoritmi patiešām kļūst caurspīdīgāki un polarizējošas viltus ziņas nenes platformām peļņu, lai laicīgi tiktu identificētas un izskaustas interneta troļļu armijas. Liels gandarījums, ka, gatavojot Eiropas Parlamenta ziņojumu, ir izdevies aktualizēt jautājumu par sociālo tīklu atbildību pret nelielajām valodām - manipulācija ar informāciju vienlīdz jāapkaro gan angļu un citās pasaules lielajās valodās, gan latviešu un citās mazajās valodās,” norāda deputāte Sandra Kalniete.
Ziņojumā uzsvērts, ka ārvalstu ietekmes un informācijas manipulācijas jautājumam ir jābūt gan visas Eiropas Savienības, gan katras dalībvalsts darba kārtībā pastāvīgi, tam jāpievērš uzmanība arī Eiropas nākotnes konferences ietvaros, lai saprastu, vai efektīvākai rīcībai ir nepieciešamas izmaiņas ES pamatlīgumos, piemēram, ja vēlamies Eiropola pilnvaru paplašināšanu.
Lai gan manipulācija ar informāciju ir problēma pilnīgi visās ES dalībvalstīs, jāapzinās, ka visasākā tā ir ES pierobežas valstīs, kuras tādas valstis kā, piemēram, Krievija joprojām uzskata par savu ietekmes zonu. Mērķtiecīgi reaģējot uz ārvalstu dezinformācijas aktivitātēm, ir jāveido visaptveroša sabiedrības un institūciju noturība pret ārvalstu ļaunprātīgām, manipulatīvām darbībām.
Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas izpildviceprezidents un ES tirdzniecības komisārs:
- Eiropas ekonomika pakāpeniski atgūstas no Covid-19 krīzes. Daudzās ES dalībvalstīs, arī Latvijā, ekonomika jau ir pārsniegusi pirmskrīzes līmeni. Tomēr pandēmija vēl nav pārvarēta, tāpēc gan no sabiedrības veselības, gan no ekonomiskā viedokļa ir svarīgi turpināt vakcinēšanās kampaņu. Ekonomikas atkopšanos dalībvalstīs veicina arī ievērojamais ES finansiālais atbalsts. Jāuzsver, ka minētais atbalsts ir paredzēts ne tikai ekonomikas atjaunošanai, bet arī ekonomikas digitalizācijai un virzībai uz klimata neitralitāti. Par to, kā cilvēki uz vietas katrā valstī sajūt Eiropas atbalstu, kā īstenot ekonomikas zaļo un digitālo transformāciju, ar kādiem vēl izaicinājumiem saskaras Eiropa un kā tos kopīgi pārvarēt, ir plānots diskutēt arī konferencē par Eiropas nākotni, kas notiek gan klātienē, gan virtuāli.
Manfrēds Vēbers, Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētājs Eiropas Parlamentā:
- Pirmkārt, labāka un spēcīgāka Eiropa nozīmē izteiktākas ambīcijas un nākotnes redzējumu, visu eiropiešu iesaisti. Šādu savu gribu mūsu pilsoņi izteica pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un par to es iestāšos konferencē par Eiropas nākotni. Otrkārt, Eiropa var būt līdere cīņā pret klimata pārmaiņām un radīt jaunas darba vietas nākamajām paaudzēm, veidojot ekonomiku ar augstāku pievienoto vērtību, ražošanu un patēriņu padarot tīrāku, kā arī ieguldot lielus resursus inovācijās. Treškārt, es sapņoju par tādu Eiropu, kurā reģionālās, nacionālās un Eiropas identitātes ir vienotas. Vienmēr esmu uzsvēris, ka esmu bavārietis, vācietis un eiropietis. Domāju, ka līdzīgi ir vairumam eiropiešu. Šīs identitātes nav pretrunā, tās viena otru papildina un veido Eiropas daudzveidību.
Kristīgi demokrātiskajās vērtībās bāzētas centriskas politikas līderība, gādājot par arvien labāku nākotni mūsu pilsoņiem, ir labākās zāles kā pret kreisajiem, tā labējiem populistiem. Īsteniem patriotiem, kuri patiesi mīl savu valsti, jābūt gataviem cīnīties par stipru Eiropu!
***
ETP grupas apmaksāta publikācija, eppgroup.eu
Sagatavojis Ģirts Salmgriezis, ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks.
