Kustībā "Par!" pragmatisms pārvar ideālus

© Oksana Džadana/ F64

Pašvaldību vēlēšanās ne pārāk veiksmīgi izmēģinājusi spēkus atsevišķi no sava finansiāli spēcīgākā partnera “Latvijas attīstībai”, politiskā organizācija Kustība “Par!” lēmusi, ka 14. Saeimas vēlēšanās tā vēlētos atkal kandidēt vienā sarakstā. “Latvijas attīstībai” par to lems nākamnedēļ, bet partijas līdzpriekšsēdētājs Ivars Ijabs neslēpj, ka partijā ir arī pretinieki šīs savienības turpmākai pastāvēšanai.

Abu politisko spēku savienība sašķobījās pēc tam, kad atklātībā nonāca ziņas par tolaik “Latvijas attīstības” priekšsēdētāja un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces negodīgā ceļā iegūto atļauju bez maksas izmantot Rīgas pašvaldības stāvvietas un aizdomu ēnām pār organizācijas naudas piesaistes metodēm.

Pagājušā gada novembrī partiju apvienības līderi paziņoja, ka vairs nestrādās tik ciešā sasaistē, bet tās funkcijas, kuras iepriekš veica partiju apvienības valde, vismaz nākamos divus gadus pildīs “Attīstībai/”Par!”” Saeimas frakcija.

“Šajā vētrainajā laikā apvienības darbā notiek nopietnas pārmaiņas. Mēs, trīs partiju vadītāji, pēc dzīvām un atklātām sarunām partiju valdēs un ar biedriem esam nolēmuši nostiprināt trīs partiju organizācijas, to identitātes un veiktspēju, atceroties, ka apvienība ir suverēnu partiju “konfederācija”, nevis “federācija”,” tolaik pauda partiju apvienību veidojošo politisko organizāciju līderi.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, šis atsalums partiju attiecībās radīja auglīgu augsni dažādām baumām par apvienību veidojošo partiju meklējumiem veidot citas alianses. Piemēram, kuluāros gana skaļi runāja par to, ka Kustība “Par!” par iespējamo apvienošanos uz 14. Saeimas vēlēšanām koķetē ar “Jauno Vienotību”. Tomēr šķiet, ka tālāk par individuālām dažu politiķu sarunām šis process tā arī netika.

Pirmdien Kustības “Par!” valde lēma, ka, neraugoties uz līdzšinējām domstarpībām, tā nākamajās Saeimas vēlēšanās vēlas atkāroti startēt tandēmā ar “Latvijas attīstībai”. Šādi organizācija iecerējusi uzvarēt vēlēšanās un nodrošināt “modernu, taisnīgu, ilgtspējīgu Latvijas attīstību vienotā Eiropā”. “Kopā mēs esam spēks,” saka kustības priekšsēdētājs Daniels Pavļuts, kas uzsver, ka apvienībā “Attīstībai/”Par!”” partijai ir vislabākās izredzes gan īstenot savus mērķus, gan nodrošināt Latvijas liberāli demokrātiskas attīstības ceļu. Neoficiāli gan zināms, ka organizācijā ir arī biedri, kam šī savienība nešķiet pareiza, tomēr vairākumam tā šķiet nepieciešama partijas mērķu sasniegšanai.

Par labu sadarbības saglabāšanai iepriekš nobalsojusi arī trešā - mazāk pazīstamā apvienību “Attīstībai/”Par!”” veidojošā partija “Izaugsme”. Tās līderis, Saeimas deputāts Andris Skride skaidroja, ka pērn izcēlušās ētiskas dabas domstarpības ir izrunātas un nākotnē līdzīgiem gadījumiem nevajadzētu būt. Turklāt apvienībā pašlaik tiek veidota ētikas padome, kas nākotnē varētu palīdzēt līdzīgus gadījumus ja ne novērst, tad efektīvi un sabiedrībai saprotami atrisināt. A. Skride arī pauž cerību, ka arī “Latvijas attīstībai” vēlēsies turpināt sadarbību.

Eiroparlamentārietis I. Ijabs, kas pirms gada neslēpa, ka Kustība “Par!” ideoloģiski ir vairāk “pa kreisi” no “Latvijas attīstībai” un apvienību veidojušās partijas bija pārāk aizrāvušās ar kopīgā zīmola veidošanu, prognozē, ka arī “Latvijas attīstībai” - ne bez debatēm - apliecinās vēlmi atkal kandidēt ar kopīgu sarakstu.

“Teiksim tā, varbūtība, ka mēs neapstiprināsim kopēju kandidēšanu, noteikti ir mazāka par 50%, bet tā noteikti nav tik maza, lai ar to nerēķinātos (..) Līdz šim galvenā stratēģija bijusi, ka turpinām apvienības pastāvēšanu, bet nepārprotami mums ne tikai biedru vidū, bet arī valdē ir kolēģi, kas domā savādāk,” saka I. Ijabs.

Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka šādu lēmumu pamatā ir pragmatisks, pašvaldību vēlēšanu rezultātos balstīts aprēķins.

“Viņi pašvaldību vēlēšanās notestēja, ko paši var paveikt, bet ar rezultātiem lepoties īsti nevarēja (..) Tā zīle, kas ir rokā, ir apvienība, kurai ir atstrādāta kampaņu tehnoloģija, vienmēr ir nauda un cilvēkresurss,” saka eksperts.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais