Valstij joprojām cīnoties ar Covid-19 radītajām grūtībām veselības aprūpes sistēmā un ekonomikā, opozīcija pievērsusi uzmanību faktam, ka tik sarežģītajā situācijā teju puse valdības ministru atrodas atvaļinājumā vai ārvalstu komandējumos. Uzskatot, ka šis fakts sabiedrībai raida signālu, ka ministriem nerūp tautas problēmas, opozīcija aicināja pieņemt lēmumu, kas ministriem liegtu šādas brīvības, līdz pandēmijas situācija ir stabilizējusies.
Saeimas ceturtdienas sēdes darba kārtībā šis jautājums gan netika iekļauts, jo tam iebilda “Attīstībai/Par!” pārstāvošais Juris Pūce.
Viens no lēmumprojektu parakstījušajiem deputātiem Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība) pauda viedokli, ka šī politiskā spēka pārstāvja iebildumi ir likumsakarīgi, jo “šobrīd tieši aizsardzības ministrs, kas ir no “Attīstībai/Par!”, ir tas ministrs, kas vēl joprojām nav atradis laiku atgriezties no atvaļinājumu un šobrīd nepiedalās valdības darbā”. Taču arī šī mazā provokācija nepiespieda koalīcijas pārstāvjus iesaistīties diskusijā, un jautājums palika bez virzības.
Cits lēmumprojektu parakstījušais deputāts, pie Saeimas frakcijām nepiederošas Didzis Šmits atzīst, ka bijis skaidrs - koalīcija šo politisko lēmumprojektu neatbalstīs, bet vienlaikus, uzsver, ka Saeimai bija jāpasaka, ka šādai attieksmei krīzes situācijās nav vietas.
Biji viens no tiem, kas rosināja ministriem liegt doties atvaļinājumos un ārvalstu braucienos. Ko šāds liegums mainītu, piemēram, veselības aprūpes vai iekšlietu sistēmā?
Dienā, kad bija jālemj par ierobežojumiem vai jāpieņem jebkāds cits lēmums, no 13 ministriem valstī bija septiņi. Ja kādam tas liekas normāli un viņi paši nesaprot, ka tā nav, tad kādam tas bija jāpasaka, ko viņi par to domā. Šinī gadījumā parlamentam. Mēs runājam par premjera atbildību, jo viņš saskaņo atvaļinājumus.
Protams, tā ir opozīcijas attieksmes paušana par premjerministru un valdību. Ministriem no pirmās dienas bija jāstrādā 24 stundu režīmā. Ja tā būtu bijis, mēs nebūtu nokavējuši nopirkt vakcīnas un valdība būtu ieguvusi sabiedrības uzticību. Es domāju, ka arī vakcinācijas līmenis būtu pilnīgi cits, jo pašlaik esam absurdā situācijā, ka liela daļa nevakcinējas, protestējot pret Ministru kabineta lēmumiem.
Saeimas sēdē koalīcija nepiedalījās debatēs par šo patstāvīgo priekšlikumu, bet atbalstīts tas netika. Tavuprāt, kāpēc?
Viņi taču neatbalsta neko, ko iesniedz opozīcija. Vienkārši per se neviens priekšlikums netiek uztverts kā tāds, par kuru būtu vērts debatēt. Te arī ir atbilde.
Labi, šis bija politisks žests, kuru no koalīcijas neviens neatbalstītu, bet ir bijuši simtiem citu saprātīgu ierosinājumu, ko darīt labāk, bet tie tiek ignorēti, jo nenāk no pareizajiem.
Šī krīze būtu brīdis, kad atteikties no striktā nodalījuma starp pozīciju un opozīciju un ieklausīties ikvienā, kas noteiktajā jautājumā saprot labāk. Protams, man nav medicīniskās izglītības, mums Saeimā ir citi tādi, bet ekonomikas jautājumos man būtu ko teikt. Bet mēs nevienu mirkli, pat dziļākajā krīzē neatsakāmies no pieejas, ka visu no opozīcijas nākušo noraidām automātiski.
Saeima atkal atgriezusies attālinātā darba režīmā. Joprojām pieturies pie tā, ka nepiedalies šādās sēdēs, un vai negrasies pārdomāt?
Jā! Nepastāv attālināta Saeima. Mani ievēlēja Saeimā, nevis e-Saeimā. Kad būs legalizēta e-Saeima, tad pie šī jautājuma varēsim atgriezties, bet lēmums par attālinātajām sēdēm tika pieņemts jau attālinātā sēdē. Tādēļ, lai es varētu par šo jautājumu runāt, man būtu jāatzīst e-Saeimas likumība. Turklāt nav nekādu skaidru principu, kad Saeimai jāsanāk attālināti.
Sauss fakts: e-Saeima darbojās arī šovasar, kad kumulatīvais rādītājs augustā bija 50 cilvēki, pie 200 gadījumiem bija klātienē un tagad atkal ir attālināti. Kāds šim ir pamatojums?
