Ceļu Saeimā uzsācis valsts nākamā gada budžets, kas, salīdzinot ar šī gada, plānots par 68,62 miljoniem eiro mazāks. Ierasti šī svarīgā dokumenta pieņemšanu pavada asas un garas opozīcijas uzturētas debates, taču pagaidām tā ietur pauzi, lai pandēmijas nogurdinātajiem procesa sekotājiem īsto izrādi pasniegtu tā apstiprināšanai pirmajā lasījumā.
Aizvadītajā piektdienā Saeima ārkārtas sēdē budžetu un to pavadošo likumprojektu paketi nodeva izskatīšanai komisijā. Finanšu ministrija ziņo, ka budžets nākamajam gadam iezīmēts 1,101 miljarda eiro apmērā, kas ir par 68,62 miljoniem eiro mazāks nekā šajā gadā.
Izskatīšanai komisijās budžets tika nodots samērā ātri - nepilnās divās stundās. Arī debates netika plaši izvērstas. Paredzams, ka asākas tās būs, apstiprinot budžetu pirmajā un otrajā lasījumā.
Taču arī tagad var paredzēt, ka, izmantojot mediju tradicionāli pievērsto uzmanību šim procesam, opozīcijas deputāti darīs visu, lai izgaismotu, viņuprāt, nesamērīgos tēriņus vai nepilnības budžeta veidošanas procesā. Pagaidām iniciatīvu debatēs izrādījuši tikai divi opozicionāri.
Pirmais par procesu debašu laikā ierunājās Saeimas frakcijas “Neatkarīgie” priekšsēdētājs Aldis Gobzems.
“Es esmu pret sistēmu, kādā veidā tiek sagatavots jebkurš likums, jebkurš likumprojekts saistībā ar budžetu, kā noris šī budžeta sagatavošanas gaita un kā tas tiek izskatīts Saeimā (..) reāla budžeta diskusija par jebkuru likumu (..) ir notikusi aiz slēgtām durvīm (..) Reāli šim visam bija jābūt galdā jau pirms mēneša, lai, budžetam formāli nonākot Saeimas diskusijā, tā būtu kvalitatīva,” teica A. Gobzems.
Uz šo ierasto kārtību opozīcija norādījusi ik gadu, taču pagaidām nekas neliecina, ka tā varētu mainīties, jo opozīcijas iniciatīvas padarītu grūti realizējamus koalīcijas nospraustos mērķus.
Otrs deputāts, kas iesaistījās debatēs, bija Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Viktors Valainis. Viņš pauda pārliecību, ka budžetu pavadošo likumprojektu paketē nevajadzētu atrasties grozījumiem, kas paredz ministru un deputātu algu palielināšanu.
“Šajā gadījumā es gribētu, kolēģi, jums teikt, ka šis jautājums par valsts pārvaldes un šo amatu atlīdzības sistēmu un šī piedāvātā koncepcija nevar būt budžeta likumprojekta sastāvā. Tā nevar būt šāda koncepcija, tā pēc būtības ir reforma, un viņu vajag arī pienācīgi izskatīt kā reformu, nevis steidzamā kārtā divos lasījumos kā budžeta paketes likumprojektu. Tas, manuprāt, ir pats galvenais, kas šeit ir jāņem vērā,” teica deputāts un norādīja - koalīcijas paustais par to, ka algu palielināšana neietekmēs budžeta izdevumu pozīciju, ir maldinošs paziņojums.
Deputāts arī norādīja, ka valstī ir darbinieki, kuriem pilnīgi noteikti algas būtu jāpalielina, jo ir redzami viņu darba rezultāti, un vienlaikus vaicāja, vai piedāvātais atalgojuma pieaugums valdībai un Saeimas deputātiem nav vērtējams kā klaja bezkaunība, kad iedzīvotāji saskaras ar milzīgiem izaicinājumiem kā elektroenerģijas, siltuma cenu kāpums un Covid-19 izraisītā krīze.
Piektdien Saeima atbalstīja 15 likumprojektu nodošanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, tomēr atsevišķi likumprojekti tika uzticēti izskatīšanai arī citās komisijās.
Kaut arī finanšu ministrs Jānis Reirs nomainījis tradicionālo ādas budžeta portfeli uz jaunu, Saeimas deputātu debates par šo valstiski nozīmīgo dokumentu joprojām saglabās savu asumu. Tiesa, opozīcijai tas nozīmēs vien savu ideju atskaņošanu ieinteresētajai sabiedrības daļai, nevis to realizāciju.
