Stājoties spēkā jaunajiem ierobežojumiem, ar kuriem iecerēts veicināt vakcinācijas aptveri un ierobežot vīrusa izplatību, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs paziņoja, ka ierobežojumu skarto uzņēmumu un darbinieku atbalstam ik mēnesi būs nepieciešami 60 miljoni eiro. Valdība un koalīcija pagaidām nesteidz apmierināt šo prasību, bet Saeimā ir deputāti, kas uzskata, ka šo naudu varētu iztērēt arī labāk.
J. Vitenbergs atgādina, ka ir nozares, kurās ierobežojumu dēļ ārkārtējās situācijas laikā nebūs iespējams darboties, piemēram, uzņēmumi, kas nodrošina izklaides pakalpojumus iekštelpās. Šajās nozarēs varētu piemērot apgrozāmo līdzekļu programmu, kā arī iecerēts sniegt atbalstu darbiniekiem, kuri paliks bez ienākumiem ārkārtas situācijas trīs mēnešos.
Būs arī nozares, kur prognozējams apgrozījuma kritums uz pusi. Tas saistīts ar to, ka uzņēmumi varēs strādāt daļēji, apkalpojot tikai vakcinētos cilvēkus, kas ir puse no iedzīvotāju skaita. Šajās nozarēs iecerēts pielāgot apgrozāmo līdzekļu programmu.
Ministrs pirmdien pauda cerību, ka šonedēļ par atbalstu tiks panākta vienošanās, taču pagaidām nekas neliecina, ka tas patiešām notiks šonedēļ. Pirmdien notikušajā koalīciju veidojošo partiju sēdē J. Vitenbergs pieminējis kompensāciju nepieciešamību, taču politisku akceptu tās vēl nav saņēmušas. Rīt pulcēšoties Finanšu ministrijas darba grupa, kurā jautājumam pievērsīsies detalizētāk.
Darba grupas sēdes iznākums ir grūti prognozējams. Arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs, jautāts, cik reāla ir šādas summas piešķiršana kompensācijām, atbildēt tieši nespēja. “Man grūti šobrīd atbildēt, tas jau nav viens uz galda noliekams čeks, kas jāparaksta,” norādot, ka par šo jautājumu nepieciešama diskusija, teica A. Zakatistovs.
Opozīcija uzskata, ka šiem 60 miljoniem būtu atrodams labāks izmantojums. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā strādājošā bijušā labklājības ministre Ramona Petraviča domā, ka daudz lietderīgāk būtu ļaut uzņēmējiem strādāt, bet tos 180 miljonus, kurus trīs mēnešu laikā varētu izmaksāt kompensācijās, novirzīt veselības aprūpes sistēmas kapacitātes palielināšanai.
“Situācija nav iepriecinoša, un 60 miljoni mēnesī ir iespaidīga summa. Turklāt domāju, ka tā būs vēl lielāka, jo pagājušajā gadā redzējām, ka novembrī un decembrī atbalsts bija mazāks, bet pēc tam krietni pieauga. Un nav arī zināms, cik ilgu laiku ar ierobežojumiem būs jāsadzīvo,”
norādot, ka veselības aprūpes sistēmā pandēmijas laikā ieguldīti aptuveni 500 miljoni eiro, bet joprojām dzirdamas sūdzības par kapacitātes nepietiekamību, saka R. Petraviča.
Vienlaikus viņa atzīst, ka, pakļaujoties valsts noteiktajiem ierobežojumiem, uzņēmējiem ir tiesības cerēt arī uz kompensācijām, jo par kaut ko ir jādzīvo. Pretējā gadījumā valsts var rēķināties ar tiesas prāvām.
Arī “Saskaņas” valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs uzskata, ka valdībai būtu jārūpējas, lai uzņēmējiem būtu labāka izpratne, kā no vīrusa aizsargāt sevi un savus klientus, un netraucēt viņu darbību.
Viņa pozīcija gan balstās citos pamatos. Proti, J. Urbanovičs uzskata, ka valdība pabalstus dāļā bez konkrētas sistēmas, pēc sev vien saprotamiem kritērijiem. Tas, Urbanoviča skatījumā, varētu draudēt pat ar tiesu darbiem Eiropas Savienības līmenī.
“Esat kaut kur redzējuši cietus kritērijus, kam dot un kam nedot? Bet sociālie tīkli ir pilni ar stāstiem par tiem, kurus valdība nav atbalstījusi. Es pareģoju, ka būs liela tiesāšanās (..) Vēl ir ticama versija, ka Eiropa sadusmosies par naudas izšķērdēšanu,” saka J. Urbanovičs.
Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/”Par!””) uzskata, ka gala lēmums par kompensāciju izmaksu kārtību vai neizmaksāšanu vispār jāpieņem Ministru prezidentam, jo tieši viņam ir “jāsabalansē visas valdības darbs”.
