Pašvaldību vēlēšanās Varakļānu un Rēzeknes novadā lielāko atbalstu guvuši tie politiskie spēki, kurus pārstāvēja līdzšinējie pašvaldību vadītāji. Bet lielākā vēlēšanu aktivitāte bija Varakļānos – novadā, par kura pievienošanu Latgalei vai Vidzemei jālemj nākamajiem četriem gadiem.
Varakļānu novadā pārliecinošu vēlētāju atbalstu saņēma “Latvijas attīstībai” saraksts, kura galvgalī bija līdzšinējais novada pašvaldības vadītājs Māris Justs, kas 2017. gada vēlēšanās startēja no saraksta “Vienoti novadam”. Šajās vēlēšanās M. Justa vadītais saraksts ieguva desmit no 15 pašvaldības mandātiem. Atlikušos piecus savā starpā sadalīja Zaļo un zemnieku savienības saraksts (trīs mandāti) un apvienotais Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības saraksts (divi mandāti).
“Latvijas attīstībai” valdes loceklis Edgars Jaunups šādu rezultātu uzskata par pašsaprotamu, jo M. Justs sevi jau bija pierādījis un pašvaldības iedzīvotājiem bija pazīstams.
“Tas ir tik dabiski un loģiski - vienā gadījumā startē esošs pašvaldības vadītājs, kurš sevi jau pierādījis, otrā gadījumā mēs varā ieejam no malas. Turklāt zemā aktivitāte vēlēšanās nozīmē, ka lielāku atbalstu iegūst esošie.
Tas ir tik dabiski, cik dabiski var būt, un mēs esam ļoti apmierināti ar abiem rezultātiem,
jo Rēzeknē mēs bijām piedāvājums no malas jeb pārmaiņu piedāvājums,” atsaucoties uz Rēzeknes novadā iegūtajiem diviem mandātiem un faktu, ka tajā uz vēlēšanām ieradās vien 25,92% vēlētāju, vērtē “Latvijas attīstībai” valdes loceklis Edgars Jaunups.
Arī Rēzeknes novadā līdera pozīcijas saglabāja esošais novada vadītājs Monvīds Švarcs, kas novadu vada jau vairāk nekā desmit gadus. Viņa pārstāvētais “Jaunās Vienotības”, “Kustības “Par!”” un Latgales partijas apvienotais saraksts ieguva sešus no 19 mandātiem.
Identisku mandātu skaitu ieguva arī “Saskaņas” saraksts, taču šis politiskais spēks neredz iespēju veidot koalīciju ar līdzšinējo novada vadītāju. “Monvīds Švarcs bijis daudzus gadus vadītājs, “Saskaņa” viņu ir stutējusi, bet tas viņā nav radījis neko citu kā ķeizarismu. “Saskaņa” par to nav gatava turpināt būt atbildīga,” saka “Saskaņas” valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Jautāts, ar ko skaidrojama ārkārtīgi zemā vēlētāju aktivitāte, viņš pauda viedokli, ka Rēzeknes novada vēlētāji izvēlējušies parūpēties par pārtiku ziemai, nevis doties uz vēlēšanu iecirkni.
“Uzvarēja kartupeļu racēji. Bija labs laiks, lai tos noraktu, kuriem raža jau tā nav izcila, katrs domāja par savu iztikšanu nākošajā ziemā, un arī mēs visi bijām uz vagas sestdien un piektdien,” saka politiķis.
Ne pārāk spožus rezultātus uzrādījis Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotais saraksts, kas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātā iekļuva koalīcijā. Rēzeknes un Varakļānu novadā kopējais saraksts ieguva vien pa diviem mandātiem.
Taču Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns uzskata, ka arī tas ir lielisks sasniegums, jo sliktāk būtu, ja neviens saraksta pārstāvis nebūtu ievēlēts.
“Abos novados esam ievēlēti, tas ir pirmais mūsu stratēģiskais mērķis, kas ir sasniegts. Tālāk skatīsimies, kā veidosies koalīcija,” paskaidro E. Smiltēns.
