Saeimas deputātu diskusijā par obligātās vakcinācijas noteikšanu noteiktu profesiju pārstāvjiem, bija vērojama reta parādība – politiķi neslēpti atzina, ka, apstiprinot šo valdības izstrādāto normu, var tikt sakaitināta pandēmijas dēļ jau tā nokaitinātā sabiedrība. Debates šajā jautājumā turpināsies šodien.
Kā jau vēstīts, saskaņā ar valdības ieceri pedagogiem un sociālajiem darbiniekiem, lai turpinātu savu darbu, obligāti būtu jāvakcinējas. Tā pat iecerēts, ka darba devējs varēs atlaist darbinieku, ja tas nav vakcinējies.
Savukārt otrdien Saeimas prezidijs un Frakciju padome vienbalsīgi vienojās, ka nevakcinēti vai Covid-19 nepārslimojuši deputāti Saeimas klātienes sēdēs varēs piedalīties ar negatīvu Covid-19 testu.
Kā atzīmēja Nacionālo apvienību pārstāvošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, šo risinājumu akceptējuši arī valsts tiesību eksperti un epidemiologi. I. Mūrniece norādīja, ka testēšanās paredzēta kā iekļaujošāka pieeja, kas dotu iespēju visiem deputātiem piedalīties sēdē.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, kurā tika diskutēts par to, vai obligātā vakcinācija nebūtu nesamērīgs risinājums, “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis klātesošajiem norādīja uz Saeimas deputātiem noteikto kārtību un tās asimetriju ar iedzīvotājiem plānoto. Politiķis atgādināja par nesen ielās izgājušajiem protestētājiem un norādīja, ka šādus dubultos standartus nesaprastu vēl plašāka sabiedrības daļa.
Arī komisijas vadītājs, Jauno konservatīvo partiju pārstāvošais Juris Rancāns sliecās atbalstīt viedokli, ka arī obligātajai vakcinācijai pagaidām tikai iezīmēto profesiju pārstāvjiem vajadzētu ļaut turpināt darbu arī tad, ja viņi nav vakcinējušies. Viņš vairākkārt aicināja apsvērt vakcinācijas aizstāšanu ar testu veikšanu.
“Varbūt lēnāk tiksim ārā no pandēmijas, bet es domāju, ka cilvēkiem apniks tos testus taisīt,”
teica J. Rancāns. Vienlaikus viņš atzina, ka, izraugoties šādu risinājumu, būtu jāpieņem arī lēmums par to, kas apmaksā šos testus - valsts vai persona, kas nevēlas vakcinēties.
Šādam risinājumam kategoriski nepiekrita veselības ministra padomnieks rīcībpolitikas jautājumos Kaspars Bērziņš, kurš šādu scenāriju nodēvēja par “nepamatoti paaugstinātu risku visai sabiedrībai”.
Viņš norādīja, ka Saeimas sēdes “epidemioloģiski nav pašas bīstamākās”, it sevišķi, ja salīdzina ar skolu un, piemēram, sociālo dienestu darbinieku ikdienu. Turklāt testi nespēj nodrošināt, ka inficēšanās tiek identificēta pietiekami ātri, lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos.
Savukārt vakcīna būtiski samazina inficēšanās iespēju, par ko liecinot statistika par jūliju. Proti, jūlijā vakcinētie, salīdzinot ar nevakcinētajiem inficējušies 3,6 reizes mazāk, bet slimnīcā nonākuši 31,1 reizi retāk nekā nevakcinētie, bet nāves gadījumi starp vakcinētajiem nav bijuši vispār.
Neizpratni par valdības ierosināto pauda arī Nacionālo apvienību pārstāvošais Jānis Dombrava. Viņaprāt, obligāto vakcinēšanos vajadzētu noteikt riska grupām, piemēram, noteikta vecuma cilvēkiem, nevis pedagogiem, kas strādā ar jauniešiem, kuriem risks nopietni saslimt ar Covid-19 esot ārkārtīgi niecīgs.
