Politiķi NATO partneru kolaborantus bēgļus uzņemt nevēlas

© Ilze Zvēra/F64

Eiropas Savienībai gatavojoties tam, ka talibu režīma dēļ paplašināsies bēgļu plūsma no Afganistānas, jau izskanējusi doma, ka šos bēgļus vajadzētu samērīgi sadalīt pa ES dalībvalstīm. Latvijā šāds koncepts netiek sagaidīta ar sajūsmu, taču nav izslēgts, ka pēc ilgākas stīvēšanās šī ideja tomēr tiks pieņemta.

Ar paziņojumu, ka Eiropai jāgatavojas migrantu vilnim no Afganistānas, bet Eiropas Komisijai jāparedz soļi, lai viņus samērīgi sadalītu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, savas Lietuvas vizītes laikā norādīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Marija Sasoli.

“Tā ir mūsu atbildība, un es uzskatu, ka Eiropas Komisija spēs nodrošināt samērīgu [migrantu] sadali starp visām Eiropas valstīm, dalībvalstīm [..] Domāju, ka to var izdarīt drīz,” teicis Eiroparlamenta prezidents.

Pēc viņa sacītā, Eiropai arī būs jāspēj uzņemt tos Afganistānas pilsoņus, kuri strādājuši kopā ar ASV un citu rietumvalstu spēkiem, lai pasargātu viņus no talibu atmaksas, D. M. Sasoli vizītes notikumus atreferē LETA.

Latvijas parlamentāriešiem, kuriem par šādu bēgļu sadales principu būs jābalso, nav iebildumu uzņemt tos Afganistānas pilsoņus, kuri sadarbojušies ar mūsu bruņoto spēku pārstāvjiem, taču atbildību par bēgļiem dalīt plašāk tiem nav pieņemami.

Tā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Nacionālo apvienību pārstāvošais Ritvars Jansons atzīst, ka Latvijai noteikti būtu jāuzņem tie Afganistānas pilsoņi, kas sadarbojušies ar mūsu bruņotajiem spēkiem. Taču vairāk bēgļu, viņaprāt, uzņemt nevajadzētu, jo, visticamāk, ar šiem politiskajiem bēgļiem Latvijas kvota jau būs izpildīta.

“Šobrīd karo Afganistānā, pēc brīža kādā Āfrikas valstī, Eiropas kapacitāte nav tāda, lai no visām karojošajām valstīm uzņemtu bēgļus, jo jāņem vērā, ka, sasniedzot zināmu līmeni citu valstu iedzīvotāju, kuri nav pilsoņi, kuriem ir cita kultūra, valoda un tradīcijas, spriedze starp vietējiem, kas šeit dzīvojuši gadu simteņiem, un jaunajiem iebraucējiem pieaug,” saka R. Jansons.

Arī Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans uzskata, ka Latvijai jānes atbildība par tiem Afganistānas pilsoņiem, kas sadarbojās ar mūsu misijas pārstāvjiem.

“Šajā gadījumā šāds solis ir ļoti pareizs, jo tas skar mūsu bruņotos spēkus, bet, runājot par kaut kādām kvotām, es būtu ļoti skeptisks, jo tā pieredze rāda, ka mēs jau varam iedomāties, ka bēgļi vēlas bēgt uz Latviju, bet tā ir vēlmju domāšana. Viņi to nevēlas, viņi vēlas pamest savu zemi, atdodot to talibu karotājiem, un, visticamāk, vēlēsies bēgt uz tām valstīm, ar kuru miera uzturētājiem šie pilsoņi ir sadarbojušies vai izrādījuši simpātijas,” saka K. Feldmans.

Politiķis arī norāda, ka šobrīd pastiprināta bēgļu plūsma no Afganistānas nav novērota, tādēļ bēgļu jautājums pašlaik uzskatāms par pseidoproblēmu, kurā konservatīvie jautājumā par bēgļu kvotām būtu skeptiski.

Nedaudz cits skatījums ir Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā strādājošajai, “Saskaņu” pārstāvošajai Regīnai Ločmelei. Viņa labprāt Latvijā redzētu izglītotākos afgāņus, kuriem iepriekš bijusi saikne ar Latviju. Arī viņa uzsver, ka afgāņiem ir izteikti atšķirīga mentalitāte un kultūra, kas varētu radīt nevajadzīgu spriedzi sabiedrībā.

Politiķe uzskata, ka Latvija Afganistānas bēgļiem varētu palīdzēt, piešķirot finanšu līdzekļus, piemēram, Turcijai vai Libānai, kurām uzņemot afgāņus, nebūtu jāsaskaras ar tik izteiktām kultūras un mentalitātes atšķirībām.

Pēc tam, kad Afganistānas galvaspilsēta Kabula nonāca talibu rokās un valsti atstāja līdzšinējais prezidents Ašrafs Gani, tūkstošiem citu afgāņu, kas sadarbojušies ar līdzšinējo režīmu un starptautisko militāro kontingentu, bažījoties par savu dzīvību, arī cenšas pamest valsti.

Svarīgākais