Kopš Saeimas kārtības rullis no vēlēšanās pārstāvētā politiskā spēka aizgājušajiem vai izslēgtajiem deputātiem liedz apvienoties un dibināt jaunu frakciju, nevienu reizi vien izskanējusi doma, ka šāds noteikums nav taisnīgs, un savu frakciju vajadzētu ļaut nodibināt vismaz no sākotnēji pārstāvētajām frakcijām aizgājušajiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. Šo jautājumu regulējošā normatīvā bāze grozīta nav, bet bijušajiem KPV LV biedriem de facto izdevies izveidot neatkarīgo deputātu frakciju. Tas ievērojami palielinās dumpinieku kompānijas kapacitāti.
Atgūstot neatkarību un atjaunojot Saeimas darbu, to regulējošais kārtības rullis liedz deputātiem, kas pametuši organizācijas, no kurām tie tika ievēlēti, dibināt jaunas frakcijas ar nosaukumu, kas netika pārstāvēts vēlēšanās.
Taču drīz vien pie varas esošajiem kļuva skaidrs, ka šāds regulējums valstī, kur divi iedzīvotāji neminstinoties nodibinās trīs partijas, nav racionāls. Proti, tuvojoties kārtējām vēlēšanām, no sākotnējām frakcijām aizgājušie deputāti mēdza dibināt jaunas partijas un, apvienojoties Saeimā, arī jaunas frakcijas. Šādi, nenoliedzami, jaunajam politiskajam spēkam veidojot politiskā kapitāla pamatus, bet parlamentā darbojās politiskais spēks, kas nav piedalījies vēlēšanās.
Lai šādu situāciju novērstu, kārtības rullī tika noteikts, ka “viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot tikai vienu frakciju un nevar iestāties citā frakcijā”.
De facto deputātu staigāšanu pa frakcijām tas nemazināja. Ar sākotnēji pārstāvētās partijas darbību neapmierinātie turpināja pamest savas frakcijas un iestāties citās partijās.
Taču tagad nebija iespējams papildināt jauno simpātiju frakcijas rindas, bet, pametot iepriekšējo frakciju, tika vājināta tās administratīvā kapacitāte. Proti, Saeimas prezidija lēmums nosaka, ka noteikta lieluma frakcijai pienākas noteikts konsultantu skaits - jo lielāka frakcija, jo vairāk Saeimas apmaksātu konsultantu. Savukārt neatkarīgajiem deputātiem konsultanti vispār nepienākas. Par to, ka šāda kārtība ārkārtīgi sarežģī neatkarīgo deputātu darbu, sūdzējies ne viens vien frakciju pametušais.
Šajā Saeimas sasaukumā lielāko deputātu zudumu piedzīvoja KPV LV Saeimas frakcija, kas sākotnēji parlamentā bija otra lielākā. No 16 sākotnējiem deputātiem to pameta 11. Frakcija brīdi pat balansēja uz izjukšanas robežas, jo par izstāšanos no partijas, kas tagad pazīstama ar nosaukumu “Par cilvēcīgu Latviju”, un iestāšanos jaunā partijā “Republika” paziņoja Ēriks Pucens.
Lai izvairītos no frakcijas, kuras eksistencei nepieciešami vismaz pieci deputāti, izjukšanas un konsultantu zaudēšanas, Ē. Pucens no frakcijas neizstājās. Vēl vairāk, viņš pat saglabāja frakcijas vadītāja vietnieka amatu.
Lēkāšana pa Saeimas kārtības rullī atstātajiem baltajiem plankumiem ar to nebeidzās. Joprojām ar KPV LV vārdu Saeimas dokumentu annālēs reģistrētā frakcija pēkšņi nomainīja nosaukumu uz tādu, kas nekādi neasociējas ar sākotnējo - “Neatkarīgie”.
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistare skaidro, ka frakcijas nosaukuma maiņa kārtības rullī nav atrunāta, tādēļ ārkārtīgi reti, bet tā mēdz notikt. Piemēram, Zatlera Reformu partija nepilnu gadu pēc ievēlēšanas 11. Saeimā sevi un savu parlamenta frakciju pārdēvēja par Reformu partiju.
Pēc attiecīgajām izmaiņām kārtības rullī līdz šim tas gan bija vienīgais šāds gadījums. Piemēram, partiju apvienība “Saskaņas centrs” par partiju, vārdā “Saskaņa”, kļuva Saeimas sasaukuma laikā, bet frakcijas nosaukumu nemainīja.
“Nemainījām nosaukumu, jo mēs startējām vēlēšanās, kā “Saskaņas centrs” un vēlētāji balsoja par “Saskaņas centru”. Mēs nemēģinājām viņus maldināt pat tādā sīkumā kā nosaukums, ka mēs kaut niekā, kādā terminā varam padarīt mūsu velētāju bažīgu par solītā nepildīšanu. Tāpēc mēs tā darījām, kādi ienācām - tādi izgājām no Saeimas. Nedomāju, ka nosaukuma maiņa ir laba prakse - ar kādu karogu nāci, ar tādu Tev ir jāmaršē.
Tā ir nenopietna attieksme pret savu vēlētāju, tā ir maldināšana - tīša vai netīša,” saka ilggadējais “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs.
Savukārt E. Pucens ētiski morālas dabas konfliktu nosaukuma maiņā nesaskata. Arī frakcijas vadītājs Māris Možvillo uzskata, ka tas ir tikai labi, ka pārdēvētajā frakcijā tagad pulcējas ļaudis, kas tic sākotnējiem KPV LV solījumiem un iespējai tos šim Saeimas sasaukumam atlikušajā laikā realizēt.
Abus līderus nemulsina arī fakts, ka frakcija tagad vieno trīs partiju biedrus, no kurām 13. Saeimas vēlēšanās divas nepiedalījās. Tā Ē. Pucens nu ir cita pie frakcijām nepiederoša deputāta Vjačeslava Dombrovska nule dibinātās partijas “Republika” biedrs, bet Ralfs Nemiro vispār savulaik no KPV LV tika izslēgts un līdz šim nav paziņojis par pievienošanos kādam citam politiskajam spēkam. KPV LV jeb “Par cilvēcīgu Latviju” frakcijā nu pārstāv vien trīs deputāti M. Možvillo, Ieva Krapāne un Ramona Petraviča.
Bijušais partijas biedrs Kaspars Ģirģens, kas arī nu ir “Republikas” biedrs, pagaidām “Neatkarīgajiem” nepievienojas.
Savukārt tikai formalitātes atlikušas, lai “Neatkarīgo” frakcijai oficiāli pievienotos un iegūtu frakcijas garantētos administratīvos resursus savulaik ar pompu KPV LV pametušais Aldis Gobzems un Karina Sprūde. Šie deputāti arī jau nodibinājuši atsevišķi partiju - “Likums un Kārtība”.
Taču juridiski viss ir kārtībā, jo visi šie deputātu, neatkarīgi no viņu tagadējām politiskajām platformām, Saeimā tika ievēlēti no viena saraksta un nekas viņiem nevar liegt te pamest, te pievienoties 13. Saeimas pirmajās dienās dibinātai frakcijai, lai kāds arī tagad būtu tās nosaukums.