Pēc sarunas ar Valsts prezidentu Egilu Levitu koalīciju veidojošās partijas nedēļas sākumā vienojās, ka likumprojekts par prasību noteiktās nozarēs strādājošajiem obligāti vakcinēties pret Covid-19 tiek atlikts.
Ceturtdien, uzrunājot Saeimu tās rudens sesijas pirmajā sēdē, viņš mudināja atgriezties pie šī jautājuma. Turklāt tiesības pieņemt lēmumus viņa skatījumā vajadzētu valdībai. Bez Saeimas iesaistes.
“Ministru kabinetam uz likuma pamata būtu jāpieņem noteikumi par profesijām, kur nepieciešama vakcinācija, piemēram, sociālajiem un medicīnas darbiniekiem, skolotājiem, noteiktu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, kultūras iestādēs, kafejnīcās un tā tālāk. Bet Ministru kabinetam par to ir jādiskutē un jālemj atsevišķi,” teic Valsts prezidents.
Saskaņā ar E. Levita redzējumu pandēmijas izplatīšanās mazināšanai Saeima būtu tiesīga pieņemt lēmumus, kas skar pašvaldības un iestādes. Piemēram, par kultūras iestādēm un skolu un bērnudārzu pieejamību.
Levits uzrunā arī atkārtoti uzsvēra, ka ir pamatoti un valsts pamatlikumam, Eiropas Cilvēktiesību konvencijai atbilstoši noteikt pasākumus un pakalpojumus, kas būs pieejami tikai vakcinētajiem iedzīvotājiem.
“Tas ir tiesiski un samērīgi, jo pienācīgi ņem vērā to cilvēku tiesības un intereses, kuri vakcinējoties ir samazinājuši inficēšanās risku sev un apkārtējiem,” saka Egils Levits.
Aicinot nākotnē tik plašā mērogā, kā tas notika iepriekšējā ziemā, neapturēt tautsaimniecību, ja vien saslimstība nesasniedz tik augstu līmeni, ka pastāv drauds, ka mūsu valsts medicīnas sistēma tiek pārslogota, E. Levits tautas priekšstāvjiem atgādināja, ka pandēmija nav vienīgais izaicinājums, ar kuru tiem jātiek galā.
Atsaucoties uz nestabilo situāciju uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, prezidents atgādināja, ka stresa situācijā atrodas arī Valsts robežsardze, kas šo pārbaudījumu izturot godam. Taču, rūpējoties par valsts robežas drošību, nepieciešams steidzami un ātri izbūvēt robežu ar Baltkrieviju. E. Levits uzskata, ka robežas izbūve jānosaka kā daudzgadu prioritāte, lemjot par 2022. gada budžetu jau šogad. Viņš stāstīja, ka konsekventi un atbilstoši NATO standartiem jau ilgāku laiku tiek nostiprināta valsts ārējā drošība, kas mums ir ļoti labā līmenī, tomēr tagad esot pienācis laiks nostiprināt arī valsts iekšējo drošību.
Valsts augstākā amatpersona savā uzrunā arī pauda rūpes par robežsargiem, kas sargā Latvijas robežu, - neesot pareizi, ka viņiem no mājām uz dienesta vietu jāmēro, piemēram, 30 kilometri, tomēr degviela izdevumi par mēroto ceļu jāsedz pašiem. Tāpat viņš norādīja, ka arī ugunsdzēsēji uz izsaukumiem dodas ar padomju okupācijas gados ražotām mašīnām, kas neesot pieņemami. Tādēļ E. Levits aicināja pakāpeniski izlīdzināt lielās atalgojuma atšķirības starp iekšlietu jomu un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. “Kolēģi, iekšlietu joma pārāk ilgi nav uzskatīta par valsts budžeta prioritāti, un es vēlos aicināt jūs, godātie deputāti, apzināties, ka tas tā turpināties nevar,” teica E. Levits.
