Divdesmit gadus ilgušajā karā Afganistānā, Latvijas karavīri piedalījās astoņpadsmit gadus. Nu ASV un viņu sabiedrotajiem pametot valsti, tajā strauji varu atguvis islāmistu grupējums “Taleban”.
2003. gadā, kad Saeima lēma par iesaistīšanos Afganistānas karā, kas prasījis četru Latvijas kareivju dzīvības, parlamentā raisījās asas diskusijas.
Piemēram, Dainis Turlais, kas PSRS 40. armijas sastāvā Afganistānā pavadīja četrus gadus, nevēlējās atbalstīt Latvijas iesaistīšanos ASV un Afganistānas konfliktā.
“Šodien mēs sakām, ka tiek uzturēts miers Afganistānā. Jā, 40. armija Afganistānā uzturēja to pašu valdību, tos pašus politiskos spēkus, kurus šodien uztur Amerikas Savienotās Valstis un viņu sabiedrotie. Pretinieki bija tie paši, kuri šodien ir pretinieki. Tikai tad tos, kas šodien ir pretinieki, uzturēja Amerikas Savienotās Valstis un sabiedrotie [..] Tāda ir tā sūrā patiesība. Tad par kādu mieru un kā labad mēs šobrīd runājam? [..] Mēs dzīvojam Eiropā, un es zinu, ka Latvija var būt droša tad, kad viņa būs šajā sabiedrībā. Bet mēs esam Eiropā, ne tajā reģionā, kur līst asinis. Un viņas lija, šodien līst un līs arī turpmāk,” 2003. gadā no Saeimas tribīnes teica D. Turlais.
Viņam oponēja tolaik Tautas partiju, tagad Nacionālo apvienību pārstāvošais Aleksandrs Kiršteins un arī pēc 18 gadiem viņš savu viedokli mainījis nav. Latvijai bija jāiesaistās Afganistānas karā līdz ar saviem NATO sabiedrotajiem.
Jūs esat viens no retajiem šīs Saeimas deputātiem, kas arī 2003. gadā bija Saeimas deputāts un balsojumā atbalstīja Ministru kabineta lēmumprojektu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos operācijā Afganistānā. Vai lūkojoties no mūsdienu pozīcijām, Latvija rīkojās pareizi, iesaistoties šajā konfliktā?
No šodienas perspektīvas ir grūti spriest. Ja amerikāņi būtu konsekventi turpinājuši politiku… Drīzāk būtu jājautā, vai [ASV prezidents Džo] Baidens pareizi izdarīja, ka izveda karaspēku tik ātri - drīzāk nepareizi.
No to dienu pozīcijas vērtējot, lēmums bija pareizs, jo “Taleban” ir samērā barbariska filozofija un, ņemot vērā, ka tur bija teroristu nometnes, kas gatavoja uzlidojumu Dvīņu torņiem.
Domāju, ka Latvijai nevajadzēja atturēties no ANO Drošības padomes rezolūcijas un ignorēt NATO lēmumu. Jebkurā gadījumā, tas bija pareizi, pretēji tam, kas notika Irākā.
Nu 20 gadus ilgušais karš ir zaudēts. Vai Latvijai jāuzņemas atbildība par tagad dzīvības briesmās nonākušajiem demokrātisko spēku atbalstītājiem, un kādā mērā?
No Latvijas sūtīja kravas, mēs organizējām loģistiku. Par tiem cilvēkiem, kas sadarbojās šo kravu piegādē - tur bija vairāki uzņēmēji no afgāņu puses, kuriem tagad ir kaut kādi draudi dzīvībai, - gan no morālā, gan politiskā viedokļa mums atbildība ir jāuzņemas. Bet mums kā vainīgajiem jāatbild arī par Irākas sagraušanu.
Ko, jūsuprāt, starptautiskajai sabiedrībai nozīmē varas Afganistānā nonākšana talibu rokās?
Te jāskatās divas lietas, manuprāt. Kāpēc šī Afganistānas paaudze atbalsta talibus - mēs varam teikt, ka tur vairāk par pusi atbalsta viņus. Acīmredzot iejaukšanās no malas, nepārtrauktā kara darbība nav nesusi neko labāku, par to, kas bija, kad tur bija karalis, kas bija garants cilšu iecietībai.
Šie konflikti nostiprināja afgāņu pārliecību, ka visas nelaimes nāk no ārzemniekiem. Un viņiem zināmā mērā ir taisnība, jo nekas nebūtu, ja Afganistāna turpinātu attīstīties, kā tas notika pirms visiem apvērsumiem.
Otra mācība ir tāda, un te es piekrītu [bijušajam ASV prezidentam Donaldam] Trampam, kas teica, ka nevar izveidot kaut kādu labklājību vai demokrātiju no ārpuses. Savā laikā jau angļi simt gadus neveiksmīgi tur karoja.
Bet talibi nav gluži tas pats, kas Islāma valsts. Talibu ideoloģija pieturas pie konservatīvā islāma, bet pamatā viņi ir par neatkarīgu valsti, viņi iet uz sarunām ar ASV un citām valstīm.
Domāju: ņemot vērā to, ka Afganistānā nav vienas etniskās grupas, talibi uzņemsies to lomu nācijas vienošanā, ko savā laikā pildīja monarhija, tikai ar daudz konservatīvāku iekšējo politiku. Tur būs autoritārais režīms, līdzīgs Irānai. Bet viņiem nav ideoloģijas iekarot, kā tas ir Islāma valstij. Tur ir diezgan lielas atšķirības, un talibi diezgan bieži izrēķinās ar Islāma valsts pārstāvjiem.
Šis viss ir mācība, lai mēs pārtrauktu iejaukties Kubas, Ziemeļkorejas vai Turkmenistānas un citu valstu, kur režīmi varbūt ir vēl sliktāki, iekšējās lietās.
