Pārapstiprinot nelegālo imigrantu krīzes Latvija–Baltkrievijas pierobežā dēļ valdības izsludināto ārkārtējo situāciju, Saeimā nevienam neradās šaubas par tās nepieciešamību, taču rājienu par nespēju laikus reaģēt uz iepriekš prognozējamu notikumu attīstību saņēma iekšlietu ministre Marija Golubeva.
Pārmetumi par to, ka Iekšlietu ministrijas pārziņā esošā Valsts robežsardze, vērojot, kā nelegālo imigrantu situācija attīstās Lietuvā, laikus negatavojās līdzīgam scenārijam un pat pauda šaubas, ka tāds Latvijā ir maz iespējams, M. Golubevas virzienā bija izskanējuši jau iepriekš. Ceturtdien, izmantojot to, ka ministre piedalās Saeimas sēdē, neapmierinātie deputāti savus pārmetumus ministrei raidīja nepastarpināti.
“Mēs zinām, ka Lietuvā problēmas jau sākās ar migrantu pieplūdumu jūlija sākumā vai pat jūnija beigās [..] Un tur, kur ir Lietuva, tur blakus arī Latvija. Vai jau jūlijā nevajadzēja uzsākt aktīvu darbu, sagatavošanos? [..] Nē, Latvijas iekšlietu ministre uzskata, ka riski nav tik augsti un nav nepieciešams domāt vai apmeklēt robežu, vai arī celt trauksmi pierobežā. Ko mēs redzam?
Jūlija beigās mūsu ministre gatavojas praidam un uzstājas, un akcentē problemātiku, kas skar tikai un vienīgi naida runu,”
šķendējās pie frakcijām nepiederošā Ļubova Švecova.
M. Golubevas pārlieku optimistisko prognozi par notikumu attīstību Latvijas-Baltkrievijas pierobežā un nepareizu prioritāšu izvirzīšanu kritizēja arī Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Iesalnieks. Arī viņš savā uzrunā pieminēja LGBT kopienas pasākumus, kurus īsi pirms situācijas straujas saasināšanās apmeklēja ministre.
“Nacionālā apvienība jau pagājušās nedēļas otrdienā tikās ar robežsardzes vadību un iekšlietu ministri. Un tobrīd, kad Latvijas robežu no Baltkrievijas puses bija šķērsojuši vien daži desmiti nelegālo imigrantu, mēs norādījām, ka, Lietuvai pamazām slēdzot savu robežu un veiksmīgi atspiežot migrantus, ir tikai loģiski, ka viņi nāks un tiks virzīti uz Latvijas robežas pusi. Tāpēc mēs aicinājām jau tajā brīdī izsludināt ārkārtējo situāciju un nostiprināt Latvijas-Baltkrievijas robežu. Diemžēl pagājušajā nedēļā iekšlietu ministre un robežsardzes vadība uzskatīja, ka šie draudi ir mazticami [..] pagājušajā nedēļā iekšlietu ministre izvēlējās apmeklēt izklaides pasākumu “Baltijas praidu”, nevis nostiprināt Latvijas-Baltkrievijas robežu,” teica J. Iesalnieks.
Bez pārmetumiem par ministres prioritātēm debašu laikā izskanēja arī bažas par neatkarības 30 gados tā arī līdz galam neiekārtoto robežu. Piemēram, KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo, kas trešdien līdz ar citiem deputātiem apmeklēja pierobežu, situāciju raksturoja dramatiski - “mūsu robeža stāv vaļā”.
“Robežas situācija šobrīd ir zem jebkuras kritikas, zem jebkuras normālas valsts robežas izskata.
Tiešām es ieteiktu jebkuram [..] aizbraukt uz robežu un paskatīties, kāda ir reālā situācija. Tas nav normāli, ka pa šiem 30 neatkarības gadiem mēs savu ārējo robežu neesam spējuši līdz galam uzbūvēt un nodrošināt ar tehniskajiem līdzekļiem, lai šī mūsu ārējā robeža, gan Eiropas Savienības, gan mūsu valsts robeža, kas pavērsta pret ne tik draudzīgiem kaimiņiem, būtu pienācīgā kvalitātē un ar attiecīgu aprīkojumu,” pauda M. Možvillo.
Viņa teikto pārtvēra arī citi trešdien pierobežu apmeklējušie deputāti, kas pauda neizpratni, kāpēc trijās desmitgadēs valsts nav spējusi iekārtot savu robežu. Bet Nacionālo apvienību pārstāvošais Aleksandrs Kiršteins pat rosināja veidot kārtējo parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu vainīgos.
“Vajadzētu Rancāna kungam [Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns] padomāt par izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Noskaidrot, kāpēc 30 gados mums tur ir tikai krūmi un kaut kāda tāda taciņa? Un kur ir palikusi nauda, un kas visu to ir organizējis, un par to atbildēs?” teica A. Kiršteins.
