Bordāna virzītā Kucina Saeimā pretestību neizraisa

© Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Atšķirībā no pagājušā gada nogalē bez rezultāta palikušajām Satversmes tiesas tiesneša vēlēšanām, tieslietu ministra Jāņa Bordāna uz šo amatu virzītajai Valsts prezidenta Egila Levita padomniecei tiesiskuma un Eiropas Savienības jautājumos Irēnai Kucinai tik neveikli brīži, iespējams, nebūs jāpiedzīvo. Saeimas deputātiem viņas līdzšinējā darbība ideoloģiska rakstura problēmas pagaidām nerada.

Saskaņā ar likumu pagājušā gada nogalē uz Satversmes tiesu jurists bija jāvirza Saeimai. Koalīcijas partijas ideoloģisku apsvērumu dēļ nespēja vienoties par vienu kandidātu un nevēlējās atbalstīt arī opozīcijas virzītos tieslietu profesionāļus. Viens no iemesliem: uz Satversmes tiesu toreiz virzītās stiprākās kandidātes - Inese Nikuļceva un Inese Lībiņa-Egnere tika noraidītas savu klientu un liberālo uzskatu dēļ. Proti, I. Nikuļceva tiesā bija pārstāvējusi “Saskaņu” un Aivaru Lembergu, bet I. Lībiņai-Egnerei tika pārmesti pārlieku liberāla attieksme, piemēram LGBT tiesību jautājumos.

Šā gada sākumā notika atkārtotas vēlēšanas, kurās vienīgā kandidāte bija “Jaunās Vienotības” un “Attīstībai/Par!” virzītā Anita Rodiņa.

Atkal bešā

Šomēnes pilnvaru termiņš Satversmes tiesas tiesneša amatā beidzas tiesas priekšsēdētājai Sanitai Osipovai un saskaņā ar iedibināto kārtību viņas pēcteci amatā virza tieslietu ministrs. Ja viņa virzīto kandidatūru apstiprina arī valdībā, tā tiek nodota balsojumam Saeimā.

Pretēji Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša rekomendācijām Satversmes tiesas tiesneša amatam virzīt jau iepriekš apspriestas kandidātes - I. Nikuļcevu un I. Lībiņu-Egneri, J. Bordāns par labāku atzina I. Kucinu. Atklātu pretestību šai kandidātei pagaidām neviens neizrāda, ja nu vienīgi nelielu neapmierinātību ar lietu kārtību.

Tā I. Lībiņa-Egnere, kurai jurista karjerā augstākais amats bija tik tuvu, nevēlējās paust savu viedokli par I. Kucinu. “Kandidātu virza Ministru kabinets, es uzticos Ministru kabinetam,” lakoniska bija I. Lībiņa-Egnere, kas pirms nonākšanas politikā līdzīgi I. Kucinai bija Valsts prezidente padomniece juridiskajos jautājumos.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošajam Edgaram Tavaram, kurš strādā Saeimas Juridiskajā komisijā, I. Kucina un viņas līdzšinējais profesionālais sniegums nav pazīstams, tādēļ viņš neuzņēmās atbildību paust savu vērtējumu.

“Mēs vēl frakcijā vērtēsim viņas kandidatūru. Es uzklausīšu kolēģus, kas viņu zina labāk. Un es neskatīšos, kurš viņu virza, vērtēšu pēc saviem kritērijiem, jo arī politiskais pretinieks var virzīt labu kandidātu,” saka politiķis un uzsver, ka īpašu uzmanību pievērsīs tam, kādus uzskatus viņa paudusi līdz šim.

“Satversmes tiesas tiesnešiem jābūt pamatlikuma sargiem, nevis politiskiem ruporiem. Esmu konservatīvs, neuzskatu, ka Satversmes tiesa var kaut ko interpretēt Satversmē. Ja kaut ko grib interpretēt, tad tam jānotiek ar referendumu,”

netieši atsaucoties uz Satversmes tiesas spriedumiem par LGBT kopienas biedru tiesībām, saka E. Tavars.

Konservatīvajiem pieņemama

Saeimas konservatīvajiem spēkiem uztraukties gan laikam nebūs pamata, jo par amatam atbilstošu I. Kucinu atzīst Saeimas Juridiskajā komisijā strādājošais Nacionālās apvienības deputāts Jānis Iesalnieks.

Viņš atklāja, ka I. Kucinas kandidatūra izskatīta un par atbilstošu atzīta jau iepriekš, bet gada sākumā viņa vēl nebija sasniegusi 40 gadu slieksni, kas saskaņā ar likumu Satversmes tiesas tiesnesim ir minimālais vecums.

“Frakcijas vēl nav lēmusi, un tas ir tikai personīgs viedoklis.

Jau iepriekšējā reizē, kad tika izskatīti kandidāti, tika izvērtēta arī I. Kucinas kandidatūra un kopumā viņa guva pozitīvu iespaidu. Vienīgais, uz to brīdi viņai nebija 40 gadu un viņa formāli nevarēja tikt pieteikta. Vismaz provizoriski liekas, ka vismaz es varētu atbalstīt, jo toreiz, izvērtējot no Nacionālās apvienības skatpunkta, viņa būtu pietiekami labs kandidāts,” saka J. Iesalnieks, kas arī ir Saeimas Juridiskās komisijas loceklis.

Atgādinot, ka iepriekš “Saskaņa” atbalstīja I. Nikuļcevu, Juridiskajā komisijā strādājošais Valērijs Agešins nebaidās slavēt J. Bordāna izraudzīto kandidāti.

“Varu viņu vērtēt kā ļoti interesantu un augsti profesionālu cilvēku. Zinu, ka viņa ir ļoti profesionāls cilvēks, kas strādāja dažādās ar tieslietu zinātni saistītās jomās gan izpildvarā, gan akadēmiskajā vidē,” saka deputāts un piebilst, ka gala lēmums par I. Kucinas atbalstīšanu tomēr tiks pieņemts “Saskaņas” Saeimas frakcijā.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais