Nikolajs Kabanovs: Man nemaz nav žēl afgāņu tautas

© Ieva Ābele/Saeima

Tas, cik ātri talibu nemiernieki pārņēma varu NATO spēku pamestajā Afganistānā, pārsteidza teju visu valstu līderus, kas uzskatīja, ka kaut kādas aktivitātes talibi uzsāks tikai rudenī. Pagaidām rietumu pasaule nogaida un pārskatāmā nākotnē neplāno uzsākt arī sarunas ar talibiem. Opozīcijā strādājošo “Saskaņu” pārstāvošais, Saeimas Ārlietu komisijā strādājošais Nikolajs Kabanovs uzskata, ka tā ir pareiza taktika. Vēl labāk, ja Afganistānu vispār liktu mierā un ļautu tai savus sabiedrotos izraudzīties pašai. Deputāts arī uzskata, ka nav pamata žēlot afgāņus, jo tagad viņiem ir iespēja pašnoteikties un veidot savu valsti saviem spēkiem.

Krievija un Ķīna sarunas ar talibiem uzsāka, vēl pirms tika ieņemta Afganistānas galvaspilsēta. Kā jūs domājat, arī rietumu pasaulei jāpielāgojas jaunajai realitātei un jāuzsāk sarunas?

Atgādināšu, ka kopš Latvija piedalās šajā NATO operācijā no 2003. gada, es vairākkārt Saeimā esmu uzstājies ar kritiku. Man šķiet, ka piedalīšanās šajā operācijā ir kā ūdens nešana ar sietu.

Faktiski, nebija īsti organizēta Pakistānas un Afganistānas robežas blokāde, viss bija caurstaigājams, un NATO karaspēks bija bezspēcīgs. Līdz ar to Latvija 18 gadus bezjēdzīgi tērēja cilvēku dzīvības un resursus.

Šobrīd vislabāk būtu ieturēt pauzi. Pašlaik notiek darbības, lai izvestu palikušos NATO valstu pilsoņus no Kabulas, diez vai tas iztiks bez upuriem.

Tuvākā perspektīvā, man liekas, vajag ieturēt pauzi un nekādas iniciatīvas neizrādīt. Šķiet, ka talibiem ir vairāk sabiedroto tieši islāma valstu vidū, bez viņiem talibu uzvara nebūtu iespējama. Šķiet, ka viņi lieliski var iztikt bez Rietumiem.

Domāju, ka situācija stabilizēsies un Afganistāna kļūs par tipisku austrumu diktatūru. Cīņas dažu mēnešu laikā apsīks, jo nav organizētas pretestības. Režīms stabilizēsies, būs jātiek galā ar valsts veidošanu, un talibi paši atradīs, ar kurām pasaules valstīm labāk sadraudzēties - Ķīnu, Pakistānu vai kādu citu. Reiz bija laiks, kad Rietumi bija vienīgie, kas apdāvināja ar naudu un tehnoloģijām. Tagad nauda un tehnoloģijas ir visiem.

Man nemaz nav žēl afgāņu tautas, man žēl, ka ar tukšiem darbiem nodarbojāmies 18 gadus.

Latvija vispār ir ieinteresēta kaut kādu ciešāku attiecību veidošanā ar Afganistānu?

Man šķiet, ka mūsu ārpolitikas nostādnes ir par saitēm ar Centrālāzijas valstīm. Mums ir studenti no Uzbekistānas, Kazahstānas. Ar tām mums jāsadarbojas, un tur jau ir reāli panākumi. Notiek tirdzniecība. Labāk ieturēt attiecības ar valstīm, ar kurām mums ir kaut kas kopīgs. Ar Afganistānu mums nekā kopīga nav un nebūs.

Kā jums personīgi šķiet, ASV un to sabiedrotajiem vajadzēja pārtraukt savu klātbūtni Afganistānā tieši tagad?

Grūti pateikt, man liekas, ka vispirms nevajadzēja tur ievest savu karaspēku, bet veids, kā viņi to īstenoja, par to labāk lemt ASV politiķiem. No mūsu perspektīvas grūti spriest par lēmumu pareizību vai nepareizību.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais