Saeimas bijušie olimpieši konceptuāli piekrīt Sandim Riekstiņam

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Pēc neveiksmīgi paustā viedokļa par valsts sniegto atbalstu paralimpiešiem, Latvijas Paralimpiskā komiteja grasās pieprasīt Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra un Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētāja Sanda Riekstiņa atsaukšanu no šiem amatiem. Politiķis atzīst, ka viedokli paudis neveiklā formā, bet uzsver, ka sistēmā nepieciešamas izmaiņas. S. Riekstiņam piekrīt arī divi Saeimā ievēlētie bijušie olimpieši – Raimonds Bergmanis un Ivans Klementjevs.

“Attiecībā uz prēmijām paralimpiešiem - būšu ļoti nepopulārs, bet es to nesalīdzinu ar parasto sportu. Tās ir divas dažādas lietas - gan attiecībā uz konkurenci, gan visu pārējo. Nesaku, ka paralimpiešiem jābūt mazāk, bet parastajiem sportistiem jābūt vairāk, ņemot vērā konkurences faktoru. Vienmēr ir tabu tēmas, par kurām nerunāt - labāk dodam un aizmirstam, citādi būs jātaisnojas. Manuprāt, abas šīs lietas nevar likt vienos svaru kausos. Diez vai tas ir godīgi pret parastiem sportistiem,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” teica Jauno konservatīvo partiju pārstāvošais S. Riekstiņš.

Paralimpiešus valsts diskriminē bez Riekstiņa

Šāds viedoklis pilsoniskajā sabiedrībā izraisīja kārtīgu sašutuma vētru. Tās bangās neglaimojoši vārdi tika vērsti gan pret pašu politiķi, gan viņa pārstāvēto partiju. Savukārt Latvijas Paralimpiskā komiteja paziņoja, ka prasīs S. Riekstiņa atkāpšanos no apakškomitejas priekšsēdētāja un ministrijas parlamentārā sekretāra amata.

Sarunā ar Neatkarīgo S. Riekstiņš atzīst, ka savu viedokli paudis ļoti neveiksmīgā formā, bet norāda, ka sociālajos tīklos izvietotais citāts ir izrauts no konteksta - saruna ar medija pārstāvi bijusi par nepilnībām sportistu premēšanas sistēmā kopumā, nevis par paralimpiešiem.

“Es gribēju pateikt, ka ir ačgārnības sistēmā, jo mēs tieši par to runājām,” saka S. Riekstiņš un paskaidro, ka, viņaprāt, dāsnās prēmijas paralimpiešiem ir valsts atpirkšanās no tiem, lai mazāk uzmanības tiktu pievērsts tam, cik zemā līmenī paralimpiskais sports tiek atbalstīts valsts mērogā.

“Mums raksta par iespējamiem diskriminēšanas gadījumiem paralimpiskās kustības iekšienē, kad kādam atbalsts tiek sniegts, bet citam neizprotamu iemeslu dēļ netiek. Es runāju par sistēmu, kas jāsakārto, un visiem parasportistiem jādod vienlīdzīgas iespējas,” skaidro S. Riekstiņš.

Viņš arī norāda uz to, ka sava veida diskriminācija, par kuru viņam pārmet pašlaik, normatīvajos aktos iestrādāta vēl pirms viņa ievēlēšanas Saeimā. Proti, Ministru kabineta noteikumi paredz, ka “parastais” sportists saņem kombinētu prēmiju par divām prēmējamām vietām divās atšķirīgās disciplīnās, bet parasportists prēmiju saņem tikai par augstāko sasniegumu.

Gatavi patriekt

Koalīciju veidojošajām partijām ar S. Riekstiņa izraisīto viedokļu vētru vēl būs jātiek galā koalīcijas sanāksmē, bet opozīcijā strādājošo politisko organizāciju līderiem spriedums jau ir noformulēts.

Tā KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Ēriks Pucens ir gatavs atbalstīt Latvijas Paralimpiskās komitejas vēlmi patriekt S. Riekstiņu no amatiem.

“Tā ir klaji necienīga izturēšanās pret vienu no sabiedrības daļām. Tas cilvēks ir apreibis no varas un zaudējis saprātu,” saka Ē. Pucens.

Arī “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs sola paša vadītās frakcijas atbalstu paralimpiešu prasībai, ja tā maz nonāks līdz Saeimai. Vienlaikus J. Urbanovičs, kas ir viens no pieredzējušākajiem politiķiem šajā Saeimas sasaukumā, atzīst, ka neveiksmīgas frāzes var gadīties ikvienam.

“Mēs atbalstīsim paralimpiešus. Visādā veidā, arī tad, ja viņi prasīs Riekstiņa atsaukšanu. Nebūšu viņa advokāts, drīzāk paralimpiešu aizstāvis - nav svarīgi ko viņš domā, svarīgi - ko viņš izdarījis. Tas ir liels negods visai viņa partijai un ministrijai. Bet es gribu teikt, ka politiķiem, tai skaitā man, ir gadījies pateikt skarbāk vai emocionālāk, kā domāts. Bet tad jāiet un jāatvainojas, tas pieder pie dzīvas sarunas. Kad tas noticis, atvainoties vajag nevis publiski, bet iet un runāt ar viņiem bez mediju starpniecības. Iet un izrunāties ar paralimpiešu cunfti,” saka J. Urbanovičs.

Saeimas olimpieši Riekstiņa pusē

Taču principiāli atšķirīgs ir tajā pašā Saeimas opozīcijā strādājošo bijušo olimpiešu viedoklis.

Rūta Kalmuka/F64

Tā “Saskaņas” Saeimas frakcijas biedrs, kanoe airētājs Ivans Klementjevs, kas zem neatkarīgās Latvijas karoga piedalījies divās olimpiskajās spēlēs un no katras uz Latviju atvedis pa sudraba medaļai piekrīt S. Riekstiņam, ka sportistu premēšanas sistēma ir jāmaina un parasportistiem piešķiramās prēmijas būtu samazināmas. Taču viņš uzsver, ka S. Riekstiņš šīs idejas paušanai izvēlējies nepiemērotu formu un laiku.

“Mans viedoklis ir tāds, ka tas ir nepareizi - paralimpiešiem nevajadzēja tādu pašu summu kā olimpiskajiem čempioniem. Bet par to nevar runāt spēļu laikā. Tas nav ētiski. Varbūt pēc olimpiskajām spēlēm varam par to runāt un lemt,” saka I. Klementjevs.

Arī no Zaļo un zemnieku savienības Saeimā ievēlētais trīs olimpisko spēļu dalībnieks Raimonds Bergmanis uzskata, ka S. Riekstiņš savu redzējumu formulējis ļoti neveiksmīgi un nepiemērotā laikā, bet mesties viņu tiesāt R. Bergmanis negrasās, jo vēlas saprast, ko parlamenta kolēģis ar teikto domājis.

“Pirms spēlēm šādi izteikumi tiešām nav laikā, bet, runājot par sistēmu kā tādu, ne tikai par paralimpiešiem - tā tiek pārskatīta. Tiek meklēti prioritārie sporta veidi, finansēšanas modeļi. Un kāpēc nepārskatīt arī šo. Par to jādomā,” saka bijušais olimpietis, kas par atbalstāmu uzskata, piemēram, valsts sniegtu stipendiju augstākās izglītības iegūšanai vai zemes piešķiršanu mājas būvēšanai. “Iespējas, kā veidot sistēmu, ir daudzas un dažādas,” saka R. Bergmanis.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais