Lai panāktu, ka valdībai par pienākumu tiek uzlikts kārtības, kādā pasaules čempionātu hokejā drīkst vērot klātienē, izstrādāšana Jaunajai konservatīvajai partijai bija nepieciešams tās par lielāko ļaunumu valsts politikā dēvētās Zaļo un zemnieku savienības atbalsts. Tomēr šī sadarbība iecerētos augļus nav nesusi – bez skatītājiem notikušas jau divas Latvijas valstsvienības spēles.
Lai panāktu, ka Saeima tiek sasaukta, lai izvērtētu konservatīvo un Zaļo un zemnieku savienības priekšlikumus par čempionāta atvēršanu vakcinētajiem, pārslimojušajiem un veselajiem, bija nepieciešams savākt vienas trešdaļas Saeimas deputātu parakstu, jo, balstoties valdības pozīcijā, ka, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, tas būtu bīstami, Saeimas prezidijs pats iniciatīvu neizrādīja.
Šo procesu uzsāka Jaunā konservatīvā partija, kura tikai ar opozīcijas - “Saskaņas” un ZZS atbalstu spēja savākt nepieciešamo basu skaitu. Protams, pieprasījumu parakstīja arī koalīcijā strādājošās “KPV LV” deputāti, taču ar šīs paplukušās Saeimas frakcijas balsīm nebūtu pietiekami.
“Domāju, ka zināmā mērā JKP ar šo zaudēja politisko nevainību un parādīja, ka spēj, ja vajag, sadarboties ar saviem - it kā definētajiem - lielākajiem ienaidniekiem. Nedomāju, ka to var saukt par tuvināšanos, bet par politisko interešu uzvaru pār idejām - noteikti,” saka politologs Filips Rajevskis.
Eksperts uzskata, ka šāda sadarbība apliecina Jaunās konservatīvās partijas satraukumu par partijas zemajiem reitingiem, kuri par spīti visiem pūliņiem turpina neiepriecināt.
“Nevar teikt, ka viņi ir neaktīvi, viņi plosās diezgan aktīvi bet reitings, kāds ir, tāds ir. Tādēļ viņi meklē visvisādus veidus, lai to labotu,” saka eksperts.
Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis Krišjānis Feldmans gan neuzskata, ka ārkārtas sēdes sasaukšana ar ZZS palīdzību būtu vērtējama, kā ārkārtējs gadījums, kas liecinātu par konservatīvo ideālu iršanu.
“Īstenībā nekāda koordinēšanās nenotika. Mēs skatījāmies uz procedūru, ko vajag izpildīt. Vispirms iesniedzām savu pieteikumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu un visiem deputātiem izsūtījām pievienošanās anketu, kuru var parakstīt jebkurš deputāts. Šajā gadījumā sūtījām arī opozīcijas deputātiem,” saka K. Feldmans un atgādina, ka šis nav ekskluzīvs gadījums, kad sakrīt ZZS un Jaunās konservatīvo partiju intereses.
Savukārt ZZS pārstāvošais Viktors Valainis, kas pēdējā laikā ir viens no aktīvākajiem Saeimas deputātiem, gandarījumu, ka konservatīvajiem bija nepieciešama ZZS atbalsts, noslēpt nespēj un pat nevēlas.
“Man jau liekas, ka ir forši, ka izdodas kaut kur atrast kopīgus jautājumus, kur sadarboties. Ir bijuši arī citi jautājumi, daudz svarīgāki par hokeju. Mēs esam snieguši palīdzīgu roku arī citās reizēs, piemēram, palīdzējuši pildīt priekšvēlēšanu solījumus. Ceru, ka mūsu kopīgā sadarbība neaprobežosies tikai ar hokeja faniem,” atgādinot konservatīvo priekšvēlēšanu solījumos balstītos ZZS priekšlikumus par minimālo pensiju un neapliekamo minimumu, kurus koalīcija gan noraidīja, saka V. Valainis.
Tomēr konservatīvo un opozīcijas sadarbība iecerētos augļus nav nesusi. Tā vietā, lai valdība jau piektdien pievērstos Saeimas noteiktajam uzdevumam, premjerministrs Krišjānis Kariņš izdevis rezolūciju veselības ministram Danielam Pavļutam. Dokumentā ministrs tiek lūgts izvērtēt "Saeimas paziņojumu", ar kuru valdībai tika uzdots nekavējoties izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.
“VM ir saņēmusi premjera rezolūciju [...] Rezolūciju nekavējoties pildīsim un sniegsim atbildi Ministru prezidentam,” uzsver Veselības ministrija. Tomēr skaidrības par to, kad jautājums varētu nonākt Ministru kabineta darba kārtībā, nav.
Opozicionāre Jūlija Stepaņenko konservatīvajiem jau norādījusi, ka tie, gatavojot pieprasījumu, pieļāvuši kļūdu, jo konkrēta datuma vietā, kad valdībai jāsasauc sēde un jāizskata jautājums, ierakstīts “nekavējoties” - uzrakstot rezolūciju Veselības ministram, premjers, vismaz nomināli ar jautājuma izvērtēšanu nav kavējies.
Savukārt F. Rajevskis norāda, ka šis ir ļoti labs brīdis, lai ZZS atkal rosinātu balsojumu par uzticību K. Kariņa valdībai. Kaut arī valdība, visticamāk, netiktu gāzta, būtu vērojama lieliska izrāde, kurā visnepateicīgākā loma būtu Jaunajai konservatīvajai partijai, kurai būtu jāatbalsta valdība, kas nepilda viņu dotos uzdevumus.
