Vēlēšanu gada budžetu pieņemt kļūs grūtāk

© F64

Nākamā gada budžeta apstiprināšanu, kura veidošanu jau tā apgrūtinās pandēmijas pieprasītie izdevumi ekonomikas uzturēšanai, vēl sarežģītāku var padarīt KPV LV izslēgšana no koalīcijas. Ja jaunās valdības veidotāji patiešām lems par šādu soli, saruks kompromisu veidošanai nepieciešamā telpa, bet dominējošā partnera loma tiks Jaunajai konservatīvajai partijai, kura uz šo nomināciju tiekusies ilgstoši.

Pēc tam, kad ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs pameta savu politisko šūpuli - KPV LV un iestājās Nacionālajā apvienībā, rezultātā tika pieprasīta viņa demisija, bet Saeimas KPV LV frakcija saruka līdz minimālajam atļautajam deputātu skaitam, politisko notikumu eksperti uzskatīja, ka Krišjāņa Kariņa valdība “de facto” ir kritusi.

Šo vērtējumu nostiprināja koalīcijas partneru runas par nepieciešamību pārskatīt koalīcijas līgumu un tajā nostiprinātās atbildības nozares, bet punktu pieliek neoficiālas ziņas, ka valdības jauno aprišu veidotāji ļoti nopietni apsver domu atbrīvoties no KPV LV. Tās pārziņā atlikušās ministrijas - Iekšlietu un Labklājības ministrija - tiktu sadalītas starp Jauno konservatīvo partiju un “Attīstībai/Par!”.

Matemātiski šāda kombinācija patiešām ir iespējama. Atlikušajām iespējamās koalīcijas partijām - “Jaunajai Vienotībai”, Jaunajai konservatīvajai partijai, Nacionālajai apvienībai un “Attīstībai/Par!” kopā Saeimā gan ir tikai 48 balsis, bet tās gatavi atbalstīt vismaz deviņi neatkarīgie deputāti. Pēc citiem aprēķiniem vienpadsmit. “Tur ir grūti saprast, cik kurā brīdī atbalsta Kariņa valdību,” saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

Pārliecinošu apstiprinājumu, ka valdības jauno aprišu veidotāji patiešām nolēmuši atbrīvoties no KPV LV iegūt līdz šim nav izdevies. Iesaistīto partiju biedri norāda, ka šie jautājumi tiek apspriesti pārlieku šaurā lokā, kas neveicina procesa caurspīdīgumu, taču apliecina, ka indikācijas par šādu notikumu attīstības scenāriju ir bijušas.

Ja tā, tad līdz šim tās veiksmīgi slēptas no pašas KPV LV. Tās valdes loceklis un Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo neslēpj, ka par šādu iespējamību līdz ar vēlētājiem pirmo reizi uzzinājis no Latvijas Televīzijas ziņu raidījuma “Panorāma”.

“Šobrīd spekulāciju ir pārāk daudz. Man vismaz nekas tāds nav zināms, bet par to, ka kādam ir vēlme kaut ko tādu panākt, es nešaubos. Vai tas nesīs kaut kādu labumu valstij, es nezinu. Diezin vai,” saka M. Možvillo.

Viņš arī norāda, ka atlikušais koalīcijas deputātu skaits, ņemot vērā, ka partneri savā starpā nereti nespēj rast kompromisus, rada bažas par koalīcijas spēju vienoties par nākamā gada budžetu jau atkārtoti nesatricinot valdības pamatus.

Uz to norāda arī politologs Filips Rajevskis, kas vērš uzmanību, ka līdz ar koalīcijas partneru skaita samazināšanos valdībā pieaugs katras to veidojošās partijas ietekme un šādu situācijas maiņu vislabprātāk izmantos Jaunā konservatīvā partija.

“Pieaug katra spēlētāja individuālais svars, bet koalīcija paliek daudz atkarīgāka no Jaunās konservatīvās partijas. Tas, protams, ietekmēs koalīcijas darbu, it īpaši kontekstā ar budžetu. Tas valdības darbu nepadarīs vieglāku,” saka eksperts.

Savukārt O. Skudra uzskata, ka KPV LV izmest no koalīcijas nemaz nebūs tik viegli. “Tik vienkārši izmest nav iespējams. Pretējā gadījumā tā ir valdības krīze, kurā valdībai jādemisionē un procesam jāsākas no jauna. Ja KPV LV aiziet prom paši pēc savas iniciatīvas, tad vienalga ir jautājums, ka tas koalīcijas līgums juridiski vairs nevar pastāvēt, jo zem tā ir KPV paraksti,” saka profesors un norāda, ka, situācijai attīstoties KPV LV nelabvēlīgi, šis politiskais spēks var organizēt kārtējo uzticības balsojumu Krišjāņa Kariņa valdībai, kas, ņemot vērā spēku samēru, kā minimums var pakutināt koalīcijas nervus, liekot tai mobilizēt visus tai pieejamos spēkus.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.