Pēc katastrofāli zemās pilsoņu aktivitātes pašvaldību vēlēšanās gan no opozīcijas, gan koalīcijas pārstāvjiem izskan pārmetumi, ka administratīvi teritoriālās reformas rezultātā vēlētāji atsvešināti no politiskajām norisēm un savas pašvaldības. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs tam nepiekrīt. Viņš noraida arī versijas, ka šajās vēlēšanās viņa pārstāvētā partija “Latvijas attīstībai” būtu ierindojama zaudētāju sarakstā. A. T. Plešs pie reformas veidošanas bijis no pašiem pirmsākumiem, jo, līdz kļuva par ministru, viņš vadīja speciālo Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisiju.
No opozīcijas, arī koalīcijas izskan viedoklis, ka vēlēšanu rezultātus būtiski ietekmējusi administratīvi teritoriāla reforma, kuras rezultātā cilvēki lielo pašvaldību dēļ it kā atsvešināti no politiskajām norisēm pašvaldībā. Jūsuprāt, cik lielā mērā vainojama reforma?
Es šim apgalvojumam piekrist nevarētu. Ja raugāmies uz vēlēšanu aktivitāti un iedzīvotāju līdzdalību politiskajos procesos, šāda veida negatīva tendence vērojama ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā. Ja raugāmies, cik vispār Latvijas sabiedrība iesaistīta dažāda veida procesos, tad tas, protams, ir vidēji zemāks rādītājs nekā Eiropā. Tas liecina, ka mums ir jādomā par sistēmiskiem veidiem, kā iedzīvotājus iesaistīt lēmumu pieņemšanas procesos gan valsts, gan pašvaldību līmenī.
Šeit es domāju ļoti nozīmīgu pienesumu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē dos pašvaldību likums, kurā, lai veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā un tādējādi tiešā veidā ietekmētu politiskos procesus, pašvaldību likumā esam paredzējuši tādu inovatīvu veidu kā līdzdalības budžetu, kur iedzīvotāji varēs lemt par noteikta budžeta daļu dažāda veida iniciatīvām, tāpat iedzīvotāju padomes, kas pēc Valsts prezidenta iniciatīvas iekļautas likumā, un vēl citi elementi, kas vistiešākajā veidā paplašinās iedzīvotāju līdzdalību.
Kāds, jūsuprāt, būtu pareizākais Varakļānu un Rēzeknes novada problēmas risinājums?
Jāsaka tā, ka tajā brīdī, kad notika diskusijas komisijā, tās bija pietiekami smagas, tāpēc komisijā vienojāmies uzdot Varakļānu novadam noorganizēt aptauju. Atnāca tās rezultāts, ka Varakļāni grib būt kopā ar Madonu. Komisija atbalstīja šo vēlmi, bet Saeima izšķīrās, ka Varakļāniem jābūt pie Rēzeknes.
Tagad atkārtoti ir uzdots noskaidrot iedzīvotāju viedokli un līdz nākamā gada sākumam Ministru kabinetam jānāk ar savu risinājumu. Raudzīsimies, ko teiks Varakļānu iedzīvotāji. Mana pārliecība ir tāda, ka Varakļāniem būtu jābūt kopā ar Madonas novadu, to piedāvāja arī VARAM, un tas plaši tika izdiskutēts ar vietvarām, iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām.
Kā jūs vērtējat “Latvijas attīstībai” rezultātus vēlēšanās? Piemēram, koalīcijas partneris Jānis Dombrava “Latvijas attīstībai” pieskaitījis zaudētājiem?
“Latvijas attīstībai ir lielisks rezultāts - 84 deputāti 24 pašvaldībās. Domāju, ka tas tieši apliecina to, ka iedzīvotāji novērtē administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību un lielā mērā uzticas politiskajam spēkam, kas spēs reformas sniegtās iespējas izmantot.
Tiem, kas uzskata, ka esam zaudētāji, es noteikti nevaru piekrist, jo 2017. gadā, kad “Latvijas attīstībai” startēja vēlēšanās, rezultāts bija nesalīdzināmi mazāks un bijām vien atsevišķās pašvaldībās ar atsevišķiem deputātiem. Tagad esam uzvarējuši sešās pašvaldībās, vairākās no tām absolūti - Aizkrauklē, Līvānos. Tāpat lieliski vēlēšanu rezultāti mums ir Ropažos, Gulbenē un Jēkabpilī, kur esam plūkuši uzvaras laurus, kas pirms četriem gadiem nebija ne tuvu.
