Aprīlī Latvijas pedagogi streikoja, jūnijā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pieprasīja izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (“Jaunā vienotība” (JV)) demisiju. Pastāvēja bažas, ka arī jaunais mācību gads varētu sākties ar skolotāju streiku. Taču tagad LIZDA kampiens ir atslābis un arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga ministri slavē. Pedagogiem beidzot ir izdevies panākt atalgojuma palielināšanu.
Rīt, 27. septembrī, Strasbūrā Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) tiks izskatīta sešu Portugāles jauniešu prasība pret 27 ES valstīm, tajā skaitā Latviju, par it kā nepietiekami aktīvu emisiju samazināšanu.
“Mans dēls šogad uzsāka mācības 4. klasē. Un jau pirmajā dienā – krievu valodas stunda! Kāpēc?! Kaut arī viņam tikai 11 gadu, puika saprot, kas notiek Ukrainā, kur iebrukuši krievi. Viņš negrib mācīties krievu okupantu valodu. Kā lai no tās atsakās? Saprotamu iemeslu dēļ nenosaukšu nedz bērna vārdu, nedz skolu – baidos no vēršanās pret mazo skolnieku,” saka kāda mamma. Tas nav vienīgais gadījums: krievu valoda joprojām tiek uzspiesta latviešu skolēniem.
Francijā pašlaik notiek vienas no dižākajām sporta sacensībām, kas daudz neatpaliek no olimpiskajām spēlēm vai pasaules futbola čempionāta – Pasaules kauss regbijā.
Latvijā ir risks saasināties etniskajai spriedzei, kas patlaban ir latenta. To var pastiprināt neapmierinātība ar esošo situāciju un agresivitāte. Tas secināts Latvijas Nacionālās drošības koncepcijas (NDK) projektā, ko izstrādājusi Aizsardzības ministrija. Vēl tur ir rakstīts, ka tiesībaizsardzības institūcijām jāturpina ievērot nulles tolerances principu pret jebkādām atbalsta izpausmēm Krievijas agresijai, kas parādās publiskajā vidē. Nu gaidām nulles toleranci pret bijušā Latvijas žurnālista un bijušā politiķa Andreja Mamikina pretvalstiskajām izpausmēm Krievijas propagandonu raidījumā.
Sen tas bija, kad pa dzelzceļu un cauruļvadiem no Krievijas lielos daudzumos plūda tranzītkravas, Ventspilī bija pilsētas mērs Aivars Lembergs, kurš bija politiski ietekmīga figūra realitātē. Arī tad, kad trubās iestājās sausuma periods, Lembergs, rosīgs un harismātisks, vēl turpināja darboties ZZS aizkulisēs un gan jau ka ietekmēt šo un to Latvijas politikā kopumā.
Man ir dzīvnieku patversme. To sapratu tikai tagad, jo man ir pieci kaķi un suns. Var teikt, ka četri no pieciem ir izcelti no ielas dzīves. Es šos dzīvniekus izmitinu un aprūpēju. Bija laiks, kad pie manis mitinājās septiņi kaķi. Bija pat doma kādu atdāvināt… Vai tagad man jāsteidzas uz Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) reģistrēt savu personīgo patversmi?
Latvju tauta šonedēļ beidzot ir uzzinājusi Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība” (JV)) valdības ministru vārdus un to, ka turpmāk Saeimas spīkere būs Daiga Mieriņa (Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)).
Azerbaidžānas uzsāktā militārā operācija pret armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu (Arcahu armēņu variantā) visai ātri noslēgusies. Arcaha kapitulējusi un piekritusi Azerbaidžānas ultimatīvajām prasībām: atbruņoties, izvest no agrāk kontrolētās teritorijas visas bruņotās vienības un likvidēt tā dēvētās Arcahas republikas valstiskās struktūras.
Tieslietu ministrijai nav nekā svarīgāka par Stambulas konvencijas ratificēšanu: tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) ar mirkļbirku #EsGaidu sociālajā tīmeklī publicējusi sirdssūru vēstījumu: “Es gaidu, kad Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu beidzot tiks ratificēta. @tieslietas pauž atbalstu un solidaritāti visiem vardarbības upuriem.” Un tad, kad ratificēs, iestāsies laimības laiki. Bet izskatās, ka neiestāsies vis.
ZZS Saeimas deputāts Gunārs Kūtris Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atļāvās paust vairākus izteikumus, kuri nepārprotami izgāja ārpus Latvijas politiskās pieņemamības rāmjiem. Tie varētu arī neraisīt plašāku sabiedrības viļņošanos, ja ne Kūtra gaidāmā virzīšana uz Saeimas priekšsēdētāja amatu.
12. septembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Valmierā veica kriminālprocesuālas darbības, tajā skaitā vairāk nekā 20 kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas vairākos objektos.
Ja šādas jautrības tiks apsolītas katru dienu, cilvēku interese par jaunās valdības aktivitātēm tikai pieaugs. Vakar pēcpusdienā premjere Siliņa (JV) pieprasīja, lai Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) atvainojas sabiedrībai par savām izteikām Latvijas radiofonā. Nepienāca pat pievakare, mēs nepaspējām nopirkt popkornu un iekārtoties pie sabiedriskā medija skandām un ekrāniem, kad aģentūra LETA paziņoja, ka Gunārs Kūtris esot jau atvainojies…
Dižu cilvēku citāti ir jāsaglabā mūžībai. Daudz tos ir izteicis bijušais premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV), viņa pēdās iet nule ietapusī premjere Evika Siliņa (JV), un grēks būtu neatgādināt vēl un vēl viņas izteikas, kurām ir ne tikai šodienas nozīme, bet arī tiecība rītdienā. Tāpēc ar vislielāko rūpību pievērsīsimies Siliņas kundzes vārdiem.
Kad “Progresīvo” Saeimas deputāts un viens no spilgtākajiem runasvīriem Andris Šuvajevs uzsver, ka šī esot pirmā patiesi kreisi centriska valdība, tad ne visi grib šim apgalvojumam piekrist, norādot gan uz “Vienotību”, gan ZZS. Pirmā vienmēr dēvējusies par labēji centrisku, bet otrā vēl nesen tika saukta par konservatīvu.
Evikas Siliņas jaunās valdības apstiprināšana bija šī rudens spilgtākais politiskais notikums. Gluži likumsakarīgi tas aizēnoja citu ievērības cienīgu atgadījumu. Visnotaļ dīvaino bijušās veselības ministres Līgas Meņģelsones politisko kūleni, kuru trāpīgi raksturoja cits bijušais ministrs – Tālis Linkaits: “Kamēr braucu no vienas Latvijas malas uz otru, Līga Meņģelsone paguva gan iestāties partijā, gan izstāties.”
Energokompānija RWE sākusi jaukt nost septiņas vēja turbīnas blakus bijušajam Līcerātas ciematam Vācijas Ziemeļreinā-Vestfālenē, jo vēlas paplašināt objekta “Garzweiler II” virszemes raktuves, raksta Vācijas mediju platformas portāls “TAZ.de”. Vēl nesen tieši blakus vēja turbīnām gāja lauku ceļš L12, kas savienoja Holcveileras un Kīenbergas ciematus. Neskatoties uz vairākus mēnešus ilgušajiem vietējo iedzīvotāju protestiem, ceļš tagad ir nopostīts. Satiksme tiks novirzīta apkārt par vairākiem kilometriem. Tagad, lai no viena ciema aizbrauktu uz otru ar autobusu, jāpatērē stunda vai pusotra, bet agrāk ceļā bija jāpavada vien piecas minūtes.
BBC aizsardzības tēmas korespondents Džonatans Bīls šonedēļ atgādināja faktu, ka pirms gada septembrī kāds Krievijas pilots mēģinājis notriekt RAF (Karaliskā gaisa flote) novērošanas lidmašīnu, jo uzskatījis, ka viņam ir atļauja šaut. Pilots izšāvis divas raķetes, bet nav trāpījis.
Monika Zīle bija mana Skolotāja. Kad 1981. gadā atnācu uz laikrakstu “Padomju Jaunatne”, viņa mani pieņēma kā žurnālistikas skolnieci, kaut arī man nebija nekāda sakara ar šo profesiju. Es biju latviešu valodas un literatūras skolotāja. Bet viņa mani mācīja rakstīt – rakstīt lasītājiem. Ironiska, smaidīga un prasīga. Viņa teica: “Jums patiesība jāuzraksta tā, lai būtu interesanti lasītājiem.” Septiņi gadi, ko pavadīju Monikas Zīles virsvadībā, bija mana svarīgākā žurnālistikas skola, un es par to esmu viņai mūžam pateicīga.
“Lemšana par [Stambulas] konvencijas ratifikāciju būs nekavējoša. Tur ilūzijas nevajag lolot. (..) Vairākumam šis jautājums ir diezgan vienaldzīgs. Cilvēki redz citas prioritātes šajā brīdī. (..) Kā frakcijas vairākums lems [par Stambulas konvenciju], tā arī būs jābalso. Tad sabiedrībai būs jāskaidro,” intervijā “Neatkarīgajai” teic Augusts Brigmanis (ZZS), savulaik konservatīvi noskaņotas partijas bijušais līderis.
Valmieru otrdien piemeklēja līdz šim vēl neredzēts, neticams tracis – 12. septembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iepriekš sāktā kriminālprocesā veica kriminālprocesuālās darbības, tajā skaitā vairāk nekā 20 kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas vairākos objektos. KNAB ir aizdomas, ka Valmieras pašvaldības amatpersonas kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība prettiesiski iegūtu vairāk nekā četru miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Lietas ietvaros aizturēts arī pats Valmieras mērs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei").
