Vecie vēži tajā pašā vecajā kulītē – tā var raksturot Stambulas konvencijas (SK) ratifikācijas aizstāvju argumentus, kas tika pausti Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē otrdien, kad tika izskatīta pilsoņu ierosme neratificēt SK. Ierosmi parakstījuši 12 973 Latvijas iedzīvotāji. Tika izlemts iniciatīvu nodot turpmākai izvērtēšanai Ārlietu komisijā, kas atbildīga par starptautisku līgumu virzību Saeimā. Pusotru stundu garajā sēdē no dažu runātāju paltrakiem līda ārā tādas āža daiļkājiņas, ka prieks bija skatīties…
Trešdien ar savstarpējiem pārmetumiem negribēšanā strādāt kopā beidzās Rīgas domes vadošā bloka (“Vienotība”, NA/LRA, “Kods Rīgai”, kopā 20 balsis) sarunas ar lielāko frakciju – “Progresīvie/Par!” (PP) (14). Ceturtdien notika sarunas jau ar “Gods kalpot Rīgai” (GKR) (5) un “Latvijas attīstībai” (LA) (3), ar kurām panākta konceptuāla vienošanās par sadarbību.
Uz Krieviju savu produkciju joprojām eksportē vairāki simti Latvijas uzņēmumu. Kuri tie ir? Ekonomika ministrija atteicās “Neatkarīgajai” sniegt konkrētu informāciju – tas esot komercnoslēpums. Tirgošanās un sadarbība ar nacistisku agresorvalsti par spīti sankcijām – tas ir peļņas, izdzīvošanas vai izaicinošas politikas jautājums?
Par abonementa noformēšanu vietnē "abone.pasts.lv" no 1. jūlija noteikta maksa 1,20 eiro – kārtējā Satiksmes ministrijas pārziņā esošās valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” kaltā nagla drukātās preses zārkam. Pagājis vairāk nekā mēnesis, bet no politiskām aprindām ne pušplēsta vārda par to, ka drukātās preses iznīdēšana ir drauds mūsu valsts drošībai.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs par Ordeņu kapitula kancleru iecēlis bijušo Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri, Viestura ordeņa lielkrusta komandieri ģenerāli Raimondu Graubi, ziņo “Latvijas Vēstnesis”.
“Darbaspēka pietrūkst visās sfērās, visos līmeņos,” sarunā ar “Neatkarīgo” apgalvo uzņēmējs, pārtikas uzņēmuma “Karavela” līdzīpašnieks un Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite. Viņš precizē, ka darbinieku trūkst gan tajās nozarēs, kurās vajadzīgi vienkārša darba darītāji, gan tajās, kurās nepieciešams intelektuālais darbaspēks. Situācija esot dramatiska.
Izglītības un zinātnes ministrijas rīcības plāna projekts paredz, ka tuvāko gadu laikā Latvijā būtu jāslēdz vai jāreorganizē vēl desmitā daļa Latvijas skolu. Krasais vidusskolu skaita samazinājums pierobežā, likvidējot vidusskolas Zilupē, Ciblā, Kārsavā, Baltinavā, Rekovā, nozīmē to, ka pierobežā paliks vien trīs vidusskolas – Ludzā, Viļakā un Balvos.
Atklājies, ka metālā, no kā uzņēmums “Pratt & Whitney” ražo dzinējus “Airbus A320neo” lidmašīnām, ir mikroskopiski piemaisījumi, kas var izraisīt ātru metāla nogurumu un dzinēja iziešanu no ierindas. Tas ir bīstami, tāpēc virkne dzinēju jāizņem no apgrozības un jāpārbauda, pagājušajā nedēļā ziņoja aģentūra “Reuters”.
Pēc Rīgas domes NA/LRA frakcijas deputāta Valda Gavara pieprasījuma ir apkopoti dati par pašvaldības kapitālsabiedrību noslēgtajiem līgumiem. Šie dati šobrīd ir pieejami publiskā telpā un skaidri parāda, ka milzu summas plūdušas tā dēvēto sabiedrisko attiecību (PR) kantoriem un atsevišķiem medijiem.
Rīgas pašvaldības SIA ”Rīgas meži” savā mājaslapā publiskojusi paziņojumu “Par briežu dārza “Rīgas brieži” medību tiesību atkārtotas izsoles rīkošanu”. It kā nekas sevišķs – atturīgs un lietišķs vēstījums. Taču, iedziļinoties izsoles būtībā, atklājas pašvaldības pārstāvēto varas personu ciniskā attieksme pret dzīvām būtnēm. Tās paredzēts “varonīgi” noslaktēt. Lai šaušana nebūtu skaļa – jālieto klusinātāji, pirms šaušanas pievilinot dzīvniekus ar barību.
Satiksmes ministrija nākusi klajā ar rosinājumu elektroskrejriteņu (stāvdrāžu) un velosipēdu lietotājiem noteikt obligātu ķiveru lietošanu. Ziņa par šo ierosinājumu izraisījusi pretrunīgu reakciju. Pret to iebilst gan stāvdrāžu lobijs, gan dažādi velobraukšanas aktīvisti. Nenostājoties kāda pusē, gribētos, izmantojot gadījumu, pievērst uzmanību citai sasāpējušai problēmai.
Eiropas Savienībai (ES) nav viegli palīdzēt Ukrainai pārvietot savus graudus un sameklēt jaunus eksporta maršrutus pēc tam, kad Krievija pārtrauca Melnās jūras graudu darījumu. Tas viss ir loģistikas izaicinājums, un par to ir jāmaksā. Nav izdevies arī eksperiments Ukrainas graudu kravas novirzīt caur Baltijas valstu ostām.
“Bija cerība, ka šis Prigožina maršs uz Maskavu novedīs līdz gala sākumam,” sarunā ar “Neatkarīgo” ironiski teic atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube, “taču līdztekus arī vīdēja tādi kā izrādes fragmenti, liekot domāt, ka šis maršs ir kādas lielākas spēles sastāvdaļa.” “Gala sākums” neiestājās, taču Prigožina “Vagner” bandīti tagad sapulcējušies Baltkrievijā. Viņu ir ap sešiem tūkstošiem. Salīdzinoši netālu no Latvijas robežas. “Izrādes” priekškars gan vēl nav pacelts.
Ceturtdienas pievakarē satiksme Rīgas centrā faktiski apstājās. Tā kā nebija nedz Līgo svētku priekšvakars, nedz notika kāds pasaules superzvaigznes koncerts, bet bija parasts darbadienas vakars, tad daudziem radās neizpratnes pilns jautājums – kas noticis?
Pašlaik viena no Latvijas politiski karstākajām tēmām ir tā dēvētās Stambulas konvencijas ratifikācija. Tieši attieksme pret šo dokumentu būs pamats nākamajai valdībai. Vienlaikus skan balsis: cik var ar to Stambulas konvenciju ņemties? Vai tad tiešām valstī reālu problēmu trūkst? Atraduši pseidoproblēmu un tagad to žļembā kā cīpslainu gaļas gabalu pa muti.
Pārtikas cenu kāpums joprojām nav apstājies. Izņemot piena produktus, eļļu un atsevišķus maizes veidus, kam cenas ir mazinājušās, visi pārējie produkti kļūst aizvien dārgāki.
“Jautājiet Valsts izglītības satura centram!” – man atbild kāda sieviete Daugavpils “Latgales mācību centrā”, kurai uzdodu jautājumu par videostāstu, kas izstaigājis pa tīmekli, radot krasi pretējus viedokļus. Runa ir par video, kurā redzama sieviete, kas – par spīti cienījamiem gadiem un invaliditātei, - tiek nesta uz valsts valodas eksāmenu. “Kāda necilvēcība!” – kliedz vieni. “Tikai pamuļķis vai nelietis nespēj iemācīties kaut vai dažus vārdus valsts valodā,” atbild otri.
Pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā ir bijis ļoti apgrūtināts vai dažbrīd pat neiespējams Ukrainas lauksaimnieku saražoto graudu eksports ar kuģiem pāri Melnajai jūrai. Līdz ar to liela daļa graudu tiek vesta pa sauszemi tranzītā caur kaimiņvalsti Poliju un citām valstīm. Bēda tā, ka liela daļa šo graudu nenonāk Āfrikas vai Āzijas valstīs, kur ir graudu trūkums, bet paliek Polijā un Slovākijā.
Ja divu mēnešu laikā neizdosies ievēlēt Rīgas domes (RD) priekšsēdētāju, tad tiks pavērts ceļš uz kārtējām ārkārtas Rīgas domes vēlēšanām. Iepriekšējais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis atkāpās 3. jūlijā. Tātad RD deputātiem ir laiks līdz 3. septembrim.
Interesantu Hannas Brentones rakstu ir publicējis Eiropas norises atspoguļojošais portāls “politico.eu” 19. jūlijā. Tas saucas “Labākie eirokrātu darba pieteikumi ir tikpat šausmīgi kā jūsējie. Jo kurš gan negribētu “virzīt patiesu sadarbību un proaktīvi veidot vienprātību”?
“Baidos, ka rudenī man nāksies izkaut lielāko daļu lopu,” teic kāds lopkopis, un viņš nav tālu no asarām. Aukstais, sausais pavasaris, saulē izdedzinātā vasara, ko lietus mākoņi tikai tagad atnākuši veldzēt, neļāva izaudzēt kaut cik pamanāmu zāli lopbarībai. Manis pieminētais lopkopis nav vienīgais ar savu bēdu. Tādu ir daudz. Un šī nav pirmā krīze, ko nākas pārciest latviešu zemniekiem.
Baltkrievijas diktatora Lukašenko fantāzijām par vāgneriešu iespējamo iebrukumu Polijā pieslēgusies arī populārā ukraiņu “Youtube” zvaigzne Aleksejs Arestovičs. Viņa ieskatā gan runas par gājienu uz Varšavu esot māņu manevrs. Īstais uzbrukums būšot Viļņai (svētdienas pārraidē) vai pat Daugavpilij (pirmdien). Cik šīs runas ir pamatotas?
