Latvijas valstspiederīgajiem pašiem jāizvērtē nepieciešamība doties uz valsti vai tranzītā caur to, ja tā nav NATO vai Eiropas Savienības dalībvalsts – atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumiem saistībā ar tā dēvēto Krievijas melno sarakstu, norāda Latvijas Ārlietu ministrija.
Pateicoties informācijas avotam “Mediazona”, kļuva zināms, ka Krievijas melnajā sarakstā nonākuši 83 Latvijas pilsoņi, politiķi un amatpersonas, salīdzinoši mazāk tajā iekļauti igauņi - 29 augsta ranga personas un tikai divi igauņi - augstākā ranga amatpersonas.
Joprojām nav īstas skaidrības par sarakstā atrašanās sekām. Viens gan ir visai skaidrs: agri vai vēlu Krievija mēģinās šīs personas notiesāt un piespriest tām sodu. Tas nozīmē, ka ar lielu varbūtību Krievija tām valstīm, ar kurām tai ir tiesiskās palīdzības līgumi vai cita veida sadarbības līgumi vai vienošanās, var pieprasīt šo personu aizturēšanu un šo personu izdošanu Krievijas Federācijai.
Pagaidām nav tādu valstu saraksta, uz kurām Latvijas valstspiederīgajiem nekādā gadījumā nevajadzētu doties un otrādi - uz kurieni var doties bez bailēm, ka tur Krievijas roka pēc viņiem nesniegsies. Tajā pašā laikā Krievijas varas iestādes dažkārt prot pabojāt dzīvi pat ES valstu pilsoņiem ES teritorijā.
Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte “Neatkarīgajai” sacīja, ka ministrijas rīcībā nav oficiālas un izsmeļošas informācijas par tiesiskās palīdzības līgumiem, kurus Krievija ir divpusēji slēgusi ar trešajām valstīm.
Ministrija atkārtoti aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību doties ārvalstu braucienos, īpaši ārpus ES un NATO. Apsverot iespējamu kādas valsts apmeklējumu, arī tranzītā, ministrija aicina individuāli vērtēt, cik ciešas ir konkrētās valsts attiecības un tiesiskā sadarbība ar Krieviju, tajā skaitā kādus līgumus šī valsts ir noslēgusi ar Krieviju, kā arī cilvēktiesību aizsardzības līmeni šajā valstī. Dodoties ārpus Latvijas, Ārlietu ministrija iesaka portālā “latvija.lv” reģistrēties Konsulārajā reģistrā, iepazīties ar konkrētās valsts ceļojuma brīdinājumu Ārlietu ministrijas mājaslapā un nodrošināties ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta un Latvijas pārstāvniecības, ja tāda ir attiecīgajā ārvalstī, kontaktinformāciju.
Ceļojumu brīdinājumi ir izteikti pirmām kārtām par tām valstīm, kurās notiek bruņoti konflikti. Var būt arī tā, ka valsts ir tradicionāli iecienīts tūrisma maršruts, taču jāpiesargās apmeklēt kādus tās reģionus, kuros ir pastiprināts risks atrasties.
Tātad “slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās” un ne vienmēr var būt iespējams saņemt savlaicīgu un pietiekamu Latvijas ārlietu resora palīdzību.
Kāds Latvijas uzņēmējs, kurš “Neatkarīgajai” lūdza neminēt viņu vārdā, ir pircis, remontējis, uzlabojis un sūtījis Ukrainas aizstāvjiem vairākus džipus. Viņš pirms pusotra gada tika aizturēts Itālijā un divas dienas pabija apcietinājumā. Līdz Krimas aneksijai 2014. gadā viņam bija bizness Krievijā, bet pēc tam viņš to pārtrauca. Braucot uz Itāliju atpūsties kopā ar ģimeni, viņam pat prātā nenāca, ka Krievijā pret viņu jau ir safabricēts kriminālprocess un Krievija ir izmantojusi Interpola kanālus, lai sāktu viņa meklēšanu. Itālijas policija neko daudz nebija iedziļinājusies, kas par lietu, apskatījusies, ka viņš tiek meklēts par krāpšanu, kuras izmēri krievu rubļos rēķināti daudzos miljonos. Ar lielu stresu un iesaistoties Latvijas diplomātiem Itālijā, viņš no cietuma tika izdabūts ārā. Uzņēmējs, kurš nevēlējās, lai viņa vārds tiek publicēts presē, atklāja arī kārtību, ko viņš tagad ir izpratis, kādā Krievijas varas iestādes rīkojas, mulsinot tiesībsargājošās iestādes visā pasaulē, Eiropas Savienību ieskaitot.
“Tas fakts, ka Krievijas Federācija meklē kādu cilvēku, uzreiz vēl nenozīmē, ka viņam būs problēmas pie robežas. Problēmas sāksies tad, kad Krievija nelikumīgo apsūdzību būs legalizējusi savā tiesā. Tas prasa sešus mēnešus laika. Un tad Krievija saka: “Re, kur ir tiesas spriedums aizturēt!”
Kādā Nīderlandē, Beļģijā vai citur varas iestādes konstatēs, ka ir šāds no Krievijas atnācis dokuments, un centīsies noskaidrot lietas apstākļus. Bet, kamēr tie tiek noskaidroti, cilvēkam jāpasēž divas stundas lidostā vai policijas iecirknī, varbūt divas stundas, varbūt divas dienas, bet varbūt divus mēnešus...” sacīja uzņēmējs.
Latvija, uzskatot, ka Krievija nav valsts, kurai var uzticēties, savstarpējo tiesiskās palīdzības līgumu ir denonsējusi jau pagājušā gada septembrī. Līdzīgi ir rīkojušās arī daudzas citas ES valstis. Taču pasaulē ir daudz valstu, ar kurām tiesiskās palīdzības līgumi joprojām ir spēkā. Tāpat Krievija joprojām ir Interpola sistēmā. Tiesību jomas speciālisti “Neatkarīgajai” ir teikuši, ka acīmredzami politiskas lietas Interpols no Krievijas neņem pretī. Taču nav garantiju, ka politiskais saturs ir noslēpts aiz kaut kā cita, ka cilvēks tiek vainots par it kā krāpšanu vai citiem nodarījumiem. Krievija nekautrējas izmantot Starptautisko kriminālpolicijas organizāciju jeb Interpolu, lai vajātu varai nelojālus uzņēmējus un citas personas.
Neatkarīgais krievu tīmekļa izdevums "Mediazona" apkopojis un publicējis datus par ārvalstniekiem, kurus Krievijas varas iestādes izsludinājušas meklēšanā. To vidū ir desmitiem Eiropas, tostarp arī Latvijas, politiķu un amatpersonu, kā arī daudzas augsta ranga Ukrainas militārpersonas un simtiem cilvēku, kurus Maskava pasludinājusi par "ārvalstu algotņiem", kas kopā ar ukraiņiem cīnās pret krievu iebrucējiem.
“Mediazona” ir atradis datus par 96 752 meklēšanā izsludinātiem ārvalstniekiem - vismaz 800 ir sabiedrībā plaši pazīstami žurnālisti, interneta sociālo tīklu blogeri, rakstnieki, politologi, mākslinieki, sportisti, kā arī valsts un pašvaldību amatpersonas. Tostarp arī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa.
Krievijas policija meklē arī 59 no 68 Latvijas Republikas Saeimas deputātiem, kas balsoja par izstāšanos no starpvalstu vienošanās par pieminekļiem, un 15 no 38 Rīgas domes deputātiem, kas pieņēma lēmumu par komunistisko okupantu un kolaboracionistu pieminekļu nojaukšanu Pārdaugavā. Kopumā sarakstā var atrast 156 bijušos un esošos parlamenta un Rīgas domes deputātus un ministrus, kā arī Latvijas pilsoņus, kuri piedalījušies karadarbībā Ukrainas pusē vai kuri piedalījušies okupantu pieminekļu aizvākšanā Latvijā.
Situācija ar Krievijas meklēto personu sarakstos iekļautajiem cilvēkiem var būt mainīga, tomēr drošības riski, ceļojot uz augsta riska valstīm, ir gan sarakstos iekļautiem, gan neiekļautiem Latvijas iedzīvotājiem, atzīst Satversmes aizsardzības birojs (SAB), komentējot izskanējušās ziņās par to, ka Krievija meklēšanā izsludinājusi ārvalstu parlamentos un valdībās esošos politiķus, tostarp no Latvijas.
“Mediazona” ir izveidojis ērtu meklēšanas rīku, un ikviens var pārliecināties, vai meklēšana nav pats, radinieks, paziņa vai vārdabrālis.
Protams, ka saraksts nebūt nav pilnīgs un Krievijas policijas meklējamajos var būt daudz plašāks Latvijas valstspiederīgo loks.
Vēl 2020. gada rudenī Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastrikins izveidoja īpašu "denacifikācijas" nodaļu, kuras darbiniekiem tika uzdots izmeklēt nodarījumus, kas saistīti ar "nacisma reabilitāciju" un "vēstures sagrozīšanu".
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievijas Kriminālkodeksā ir parādījušies vēl jauni panti par Krievijas bruņoto spēku “diskreditāciju”, nesen ir tapis vēl jauns likums par to, ka tiem, kas runā par Kremļa kara noziegumiem, var konfiscēt viņu īpašumus. Krievijas plašsaziņas telpā un interneta saziņā nedrīkst lietot pat vārdu “karš”, kas jāaizstāj ar eifēmismu “speciālā militārā operācija”.
Krievijas varas iestāžu uzbrukums var skart ne tikai augstus kungus, kuri diezin vai plāno doties uz Krieviju, Baltkrieviju vai citām nedrošām valstīm, bet arī jebkuru Latvijas valstspiederīgo. Ikviens,
kurš rakstījis internetā “krievu pasauli” nicinošus komentārus, pieminējis, ka Krievijas kareivji slepkavojuši, izvarojuši, laupījuši Bučā, Irpeņā, Mariupolē, ikviens, kas veidojis, pārpublicējis vai tikai uzspiedis “like” kolāžām, memēm, fotogrāfijām, karikatūrām, dziesmām, video sižetiem un Krievijas agresiju atmaskojošiem tekstiem sociālajos tīklos, momentā ir pārkāpis Krievijas likumus, par ko var tikt sodīts, ja tiks aizturēts un deportēts uz Krieviju. Šādu cilvēku Latvijā var būt daudzi desmiti tūkstošu, ja ne pat vairāki simti tūkstošu.
Iespēja par proukrainisku interneta aktivitāšu publicēšanu tikt izdotam no kādas Centrālāzijas valsts Krievijai ir pagaidām teorētiska, taču kaimiņvalsts nav īsti adekvāta, un viss ir iespējams.
Tā kā ir joprojām ļoti daudz Krievijas pilsoņu, kuri nosoda karu Ukrainā, Krievijas varas iestādes viņus visus nevar sasēdināt cietumos. Tāpēc ir izvēlēta taktika apsūdzēt, tiesāt un ieslodzīt gandrīz pēc nejaušības principa - izvēloties represēt arī tādus vienkāršus pilsoņus, kuri cieš gandrīz ne par ko, burtiski tiešām tikai par “like” uzspiešanu pie Kremli apsūdzošas bildes. Tas ir, lai visi pārējie baidītos un turpmāk turētu muti. Šādā pašā garā Krievija labprāt iebiedētu arī pārējo pasauli.
Biedēšana jau notiek un pamazām kļūst aizvien intensīvāka. Pagājušā gada oktobrī Krievija bija pieprasījusi aizturēt bijušo Saeimas deputātu Vjačeslavu Dombrovski, kad viņš uzturējās Kirgizstānā, taču tas tika novērsts. Pats Dombrovskis to komentēja tā, ka kāds draugs viņu pabrīdinājis. "Man paveicās. Man bija neieplānota saruna ar senu draugu no ASV, kurš brīdināja mani, ka šobrīd mani meklē Kirgizstānas policija. Viņi bija atnākuši uz manu darbavietu (EDSO akadēmija Biškekā). Labi, ka neaizgāju todien uz darbavietu," stāstīja Dombrovskis.
Ārlietu ministrija tolaik norādīja, ka Krievija šādu rīcību var vērst arī pret citām bijušajām un esošajām Latvijas amatpersonām.
ĀM rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievija varētu būt veikusi darbības NVS jeb Neatkarīgo Valstu Sadraudzības ietvaros, lai vērstos pret Latvijas esošām un bijušām amatpersonām, kuras ir piedalījušās lēmumu pieņemšanā, kas vērsti uz Krievijas agresijas pret Ukrainu nosodīšanu un Krievijas ietekmes mazināšanu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.
Janvārī krievu disidentu rokgrupa “Bi2” tika aizturēta Taizemē, un daudz netrūka, ka viņi būtu deportēti uz Krieviju, kur viņus jau gaidītu apsūdzības un cietums. Laimīgā kārtā vairākiem grupas dalībniekiem bija Krievijas un Izraēlas dubultpilsonība. Izraēlas diplomātiem izdevās panākt, lai mūziķus ved nevis uz Krieviju, bet uz Izraēlu.
Taču nav zināms, kurā brīdī, kurā valstī un ar kādu iemeslu Krievija atkal var izvērst savas iebiedēšanas aktivitātes.
Saprotams, ka meklējamo sarakstā iekļautajiem un ne tikai viņiem nevajag braukt uz Baltkrieviju, kas ir Krievijas agresijas atbalstītāja. Šajā valstī jau ir daudz gadījumu, kad ļaudīm no Baltijas ir atgadījušās ķibeles saskarsmē ar varas iestādēm.
Taču par citām valstīm nav tādu kritēriju, pēc kuriem varētu spriest, ka tur pastāv milzīgs risks un gaida apcietinājums un izdošana Krievijai.
Neviena valsts negrib mesties uz ambrazūras un ieķēpāties lielā starptautiskā skandālā, izdodot Krievijai ES pilsoņus vai Izraēlas pilsoņus, kā gadījumā ar “Bi2”.
Gan jau Taizemes varas iestādes saprata, kādus briesmīgus zaudējumus “Bi2” deportācija nodarītu šīs valsts tūrisma industrijai, ja Rietumos izplatītos ziņa, ka mūziķi ir deportēti.
Tāpat arī Dombrovskis no Kirgizstānas diezin vai tā uzreiz tiktu deportēts uz Krieviju. Bet nepatīkamus brīžus saskarsmē ar iestādēm viņš droši vien piedzīvotu.
Nav arī absolūtas garantijas tikt apsūdzētam un izdotam uz Krieviju no NVS valstīm. Katrā šajā valstī politiskā situācija ir atšķirīga - Armēnija ir dziļi vīlusies, ka Krievija nesniedza nekādu palīdzību Karabahas jautājumā, Kazahstāna, piekopjot savu “daudzvektoru” ārpolitiku, koķetē uz visām pusēm starp Krieviju, Ķīnu un Rietumiem, tāpēc nav ticams, ka tā varētu izdot Krievijai kādu Baltijas valstu pilsoni.
No otras puses, NVS valstis tomēr nav pilnīgi drošas, īpaši jau tiem, kas ir Krievijas meklējamo personu sarakstā. Droši vien uz šīm valstīm bez vajadzības un ārpus oficiālām vizītēm nevajadzētu braukt. Tāpat stipri vien iepriekš jāpapēta, kas notiek tajā vai citā Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas zemē.
Krievijas tīklojumu uz visa globusa nevar vērtēt par zemu, un ieķēpāties provokācijās un nepatikšanās var jebkur.
