Desmit procenti no jaunuzsāktajiem biznesa projektiem Polijā ir Ukrainas pilsoņu veikums. Par to tiek ziņots poļu interneta vietnē “wnp.pl”. Laikposmā no 2002. līdz 2023. gadam Ukrainas pilsoņi nodibinājuši vairāk nekā 44 000 uzņēmumu, un notiek aktīva uzņēmējdarbība. Ukrainas pilsoņu vadītie uzņēmumi galvenokārt darbojas celtniecībā (24%), informācijas un sakaru jomā (18%). Vai Latvijā ir tikpat liela aktivitāte?
Papētīsim arī Latviju, bet vispirms - mazliet par Poliju. Zināms, ka lielu aktivitāti uzrada sievietes: viņas vada ap 40% uzņēmumu. Kā uzrāda Polijas Ekonomikas institūta dati, pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kas notika 2022. gada 24. februārī, 2022. gada martā Polijā uzņēmējdarbību uzsāka 110 ukraiņu sieviešu dibinātie uzņēmumi, un nākamajā mēnesī skaits pieauga jau līdz 345 uzņēmumiem.
Ukraiņu vīrieši galvenokārt uzsāk uzņēmējdarbību, kas saistīta ar būvniecību (36%), informāciju un komunikācijām (21%), kā arī ar transportu, noliktavām un rūpniecisko pārstrādi (katrs pa 10%).
Sievietes visbiežāk vada uzņēmumus, kas saistīti ar citām pakalpojumu darbībām (32%), informāciju un komunikācijām (12%), kā arī tirdzniecības, administratīvajiem pakalpojumiem un atbalsta darbībām (katra 10%).
Bet kā poļi raugās uz ukraiņu aktivitāti? Ukrainas pilsoņu veiktās aktivitātes acīmredzot atbilst Polijas ekonomikas vajadzībām, jo daļēji aizpilda nepilnības, par ko liecina būvniecības uzņēmumu, informācijas un sakaru uzņēmumu veidošana. Kā liecina Polijas darba tirgus barometra pētījumi, 61% Polijas uzņēmēju nebaidās no konkurences, ko rada ukraiņu vadītie uzņēmumi Polijā. “Ukraiņi, strādājot Polijā pilnu slodzi vai vadot savu biznesu, dod ieguldījumu Polijas attīstībā,” apgalvo interneta izdevums “wnp.pl”.
“Katrs desmitais jaunradītais uzņēmums Polijā - ukraiņu veidots? Tas ir ļoti daudz,” atzīst uzņēmējs, Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Andris Bite. Savukārt šeit, Latvijā, viņš nav dzirdējis, ka ukraiņi aktīvi veidotu savus uzņēmumus. Kaut kādas druskas jau esot. “Saliku kopā dažus ukraiņus ar saviem norvēģu piegādātājiem, lai Ventspilī veidotu vienu fabriku. Kaut kas jau notiek… Bet nevaru teikt, ka pēdējos divos gados atbraukušie ukraiņu bēgļi masveidā sāktu veidot savus uzņēmumus,” tā Andris Bite.
Viņš uzsver, ka viss atkarīgs no biznesa vides. “Polijā šī biznesa vide ir daudz aktīvāka. Pirmkārt, tur ir ļoti liels iekšējais tirgus. Otrkārt, tur ir koncentrēti daudzi biznesi - ražošanas, pakalpojumu jomā. Ja tā zupa vārās, to kartupeli vēl var piemest klāt. Pie mums tikt līdz aktīvai biznesa videi - to mēs nespējam. Nu nav latviešiem bizness asinīs. Arī valsts nav radījusi biznesam labvēlīgu klimatu - uzņēmēji nav valstij tie mīlētākie personāži. Tur, kur ir auglīga augsne, tur augs viss - gan nezāles, gan kultūraugi. Mēs pat līdz augsnei neesam tikuši,” rūgti ironizē Bite.
Viņš piekrīt, ka nodokļu sistēma ir nepareiza, bet ne tikai tā vien ir aplama. “Valstij ir jārada sajūta, ka jauni uzņēmumi ir vajadzīgi. Ja tu gribi šeit radīt uzņēmumu, tev ir jāatver bankā konts. Piemēram, atbrauc uz Latviju ukrainis - vienalga, kā bēglis vai kā cilvēks, kurš grib šeit izveidot biznesu. Bet viņš te bankā nevar atvērt kontu! Es atdevu vienu savu neizmantotu ēku ukraiņiem, viņi palūdza mani, lai es līdzu viņiem bankā atvērt kontu. Man bankā pateica: labāk nenes tos papīrus, mēs nevērsim vaļā kontu.”
Tā ir tipiska situācija pēc tā dēvētā banku kapitālā remonta, ko bija uzsākusi mūsu talantīgā valsts finanšu vadība un kas vairākus gadus dzina izmisumā ikvienu banku. “Tas ir finanšu sistēmas purvs, kur cits uz citu rāda ar pirkstiem: bankas uz regulatoru, regulators uz bankām, bankas uz FID, visi uz valdību… - lai saprastu, kurš ir vainīgs, ka nav iespējams atvērt kontu. Jau otro gadu sēžam - nu jau pie premjeres Evikas Siliņas - ik pa pusgadam konstatējot, ka ir ziepes, bet nekas nemainās.”
Bite gan atzīst, ka beidzot ledus ir sakustējies, jo ir cerības, ka tiks ieviesta vismaz kaut kāda regulācija. “Ja nekas nemainīsies, paliksim stagnācijā vēl ilgi. Tagad - vismaz vārdiski - ir apliecinājumi, ka sāks kaut ko darīt. Nu tad lai valdība beidzot pāriet pie darbiem,” aicina Bite.
***
Informācija no Ekonomikas ministrijas
Saskaņā ar Lursoft datiem 2023.gadā Ukrainas uzņēmēji ir ieguldījuši 75 Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos. Zemāk tabulā ir dati par lielākiem (pēc neto apgrozījuma) uzņēmumiem, kuri pilnībā pieder Ukrainas investoriem.
Latvijā reģistrētie lielākie Ukrainas investoru uzņēmumi pēc neto apgrozījuma
Ukrainas investoru ieguldījumi Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos (milj. EUR)
| Gads | Atlikums, EUR |
| 2023 | 104.09 |
| 2022 | 104.51 |
| 2021 | 117.09 |
