Uzblīst "airBaltic" vajadzība pēc valsts naudas

© Foto kolāža/f64/Depositphoto

Ja tuvākā pusgada laikā “airBaltic” vadība neatradīs privātus aizdevējus, no kuriem aizņemties 200 miljonus eiro, var gadīties, ka atbalsts būs jālūdz valdībai, un tādējādi valsts turpinās stutēt nacionālo aviokompāniju par nodokļu maksātāju naudu.

Argumenti, kāpēc piešķirt naudu “airBaltic”, valdībai atradīsies - kā nekā aviokompānija šurpu turpu lielā skaitā čakli vizina mūsu valsts ierēdņus un politiķus.

Pirms gada “Neatkarīgā” intervēja “airBaltic” izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu, kurš, runājot par to, ka šā gada 30. jūlijā "airBaltic" būs jāatmaksā pirms pieciem gadiem emitēto obligāciju īpašniekiem kopumā 200 miljoni eiro, pat nepieļāva domu un kategoriski noraidīja tādu iespēju, ka aviokompānijai var nākties iet pie valdības un lūgt naudu parāda dzēšanai.

“Šogad visi rādītāji ir labāki, nekā tika prognozēts. Līdz ar to prasīt no valsts atbalstu mums nav nedz tiesību, nedz arī pamata,” toreiz sacīja Gauss. Rakstu lasiet šeit.

Taču tagad gan Gauss, gan arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”) vairs neizslēdz variantu, ka “airBaltic” lūgs valsts atbalstu. Aviokompānijai nav pietiekami daudz naudas, bet līdz atmaksāšanas termiņa beigām ir palicis tikai pusgads.

Vēl maza cerība aizņemties no privātajiem

Pēdējā pārskatā par 2023. gada deviņiem mēnešiem norādīts, ka īstermiņa saistības par 352 miljoniem eiro pārsniedz apgrozāmos līdzekļus. Pārskatā uzskaitītas trīs iespējas, kā 200 miljonus atmaksāt: aizņemties no privātajiem aizdevējiem, izdot jaunas obligācijas vai arī prasīt palīdzību valstij.

"Visi trīs šie varianti ir iespējami. Mēs šodien nevaram nākt klajā ar paziņojumu, kurš no variantiem piepildīsies. Bet viens no tiem notiks, vēlams - labākais kompānijai un akcionāriem," LSM raidījumam “De facto” teica Gauss, gan paužot pārliecību, ka kompānija spēs aizņemties pati.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā vienotība") slavēja "airBaltic" vadītājus kā labus profesionāļus.

"Visu cieņu, viņi šobrīd nav nākuši pie akcionāra un teikuši - palīdziet mums. Katrā ziņā viņi meklē risinājumus privātos tirgos, un es domāju, ka viņi atradīs," pauda Ašeradens.

Peļņa maza, parādi lieli

SIA “Matiss Consulting” vadītājs, kādreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss “Neatkarīgajai” sacīja, ka finanšu tirgos situācija pašlaik ir ļoti nelabvēlīga, līdz ar to pārkreditēšana varētu maksāt ļoti dārgi. “Nav izslēgts variants, ka “airBaltic” varētu iet pie akcionāra, kas ir Latvijas valsts, un prasīt papildu ieguldījumus.

Pagājušajā gadā lidsabiedrība ir strādājusi ar peļņu, taču šī peļņa ir tikai aptuveni 10 miljonu eiro robežās. Ņemot vērā to slogu, kas “airBaltic” jau ir, aizņemties finanšu tirgos būs ļoti grūti.

Valdības ieguldījums nav labākais variants, jo tas radītu papildu problēmas. Kovida laikā “arBaltic” saņēma no valsts atbalstu 340 miljonu eiro apmērā, kas būs jāatdod. Šis atbalsts bija saskaņots ar Eiropas Komisiju, taču vēl papildu ieguldījumu saskaņot būs ļoti grūti.

Loģiskāks risinājums būtu tomēr censties aizņemties naudu finanšu tirgos un arī skatīties uz “airBaltic” paplašināšanās iespējām,” savu viedokli pauda bijušais satiksmes ministrs.

Jāatdod parādi, tikai tad kopīga Baltijas aviokompānija

“airBaltic” iespējamos nākotnes scenārijos ir pavīdējusi ideja par lielu, skaistu Latvijas un Lietuvas vai pat visas Baltijas kopīgu aviokompāniju, ko ir izteicis Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Matīss uzskata, ka šāda ideja nav slikta. “Skandināvijā ir kopīga aviokompānija “SAS”, taču jāņem vērā, ka neviens neieguldīs naudu tikai tāpēc, lai glābtu Latvijas lidsabiedrību. “airBaltic” jānokārto savas saistības, jānostājas uz kājām. Ne Lietuvas, ne Igaunijas valdība nedzēsis šīs obligācijas 200 miljonu apmērā. Un pēc tam, runājot par akciju tirdzniecību biržā vai par investoru piesaisti, tas būtu iespējams. Stratēģiskais investors tad būtu Lietuvas un varbūt arī Igaunijas valsts.

Jebkurā gadījumā jautājums par 200 miljonu obligāciju dzēšanu ir jāsakārto pirms tam, jo neviens neies dzēst svešus parādus, kas ir radušies pirms pieciem gadiem.

Vēl ir tāda problēma, ka, ja kaimiņvalstis nāks ar savu finansējumu, tad jāsaprot, ka tās vēlēsies iegūt kontroli pār kādu daļu no kompānijas. Tas nozīmē, ka būs jāattīsta lidojumu tīkls un jāievieš jauni maršruti no Viļņas, Kauņas, Tallinas.

Tas nozīmē arī, ka Rīgas lidostai pasažieru skaits samazināsies.

Pašlaik daudzi Lietuvas un Igaunijas pasažieri dodas uz Rīgas lidostu, lai izmantotu tās pakalpojumus, izmanto arī “airBaltic” reisus. Taču turpmāk tad Rīgas lidosta zaudēs savu Baltijā varenākās lidostas statusu. Diezin vai Latvijas pasažieri no tā kaut ko iegūs.

Te ir jautājums, kāds ir tas vidusceļš, ar kādiem nosacījumiem Latvijas valsts kā akcionāre ir gatava šos investorus piesaistīt.

Vēl ir tādas svarīga lieta, ka “airBaltic” ir nacionālā aviokompānija un vismaz 51% balsu tajā jāpieder Latvijas valstij, lai varētu izmantot divpusējos līgumus ar investoriem. Ja, piemēram, uzņēmuma akcijas iegūs trīs valstis vienādās daļās, tad “airBaltic” vairs nebūs nacionālā aviokompānija.

Lai vai kā, lidsabiedrības vadībai un satiksmes ministram jānāk klajā ar kādu risinājumu, nav jāgaida jūlijs, kad “airBaltic” vadība ieradīsies valdībā un teiks, ka ir pienācis maksājuma termiņš un mēs to nevaram izpildīt.

Ir jau februāra vidus, un vajag jau savlaicīgi iespējamos risinājumus apspriest un vienoties valdībā par to, kā Latvijas valsts rīkosies ar savu stratēģiski svarīgo aktīvu - ar savu nacionālo aviokompāniju. Satiksmes ministram ir jārīkojas savlaicīgi, negaidot, kad ūdens sāk smelties mutē.

Par problēmu visi zina jau sen - pirms pieciem gadiem akcijas tika emitētas.

Nekādi brīnumi nav iespējami - aviācijā janvāris, februāris, marts ir tukšie mēneši, nav pamata gaidīt kādu milzīgo peļņu un uzrāvienu,” uzskata Matīss.

Arī Igaunijā aviosabiedrībai iztērēti 130 miljoni valsts naudas

Igaunijas plašsaziņas līdzekļos un politiskajā vidē ir piesardzīgi sākts diskutēt par iespējamu “airBaltic” akciju iegādi. Tiek pieļauts, ka tas varbūt palīdzēs nodrošināt risinājumu Igaunijas hroniskajām problēmām aviācijā.

Rīgikogu (parlamenta) deputāts, Igaunijas parlamentārās ekonomikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Lauri Lāts (Centra partija) savā “Facebook” kontā publicējis atziņas pēc Ekonomikas komitejas vakar rīkotās diskusijas par lidsabiedrības “Nordika” īpašās kontroles rezultātiem. “Vārdu sakot - tā ir ne tikai politiska, bet arī oficiāla Ekonomikas ministrijas izgāšanās,” saka Lāts.

“Uzņēmumā 2023. gadā ieguldīti aptuveni 130 miljoni eiro nodokļu maksātāju naudas. Gada deviņu mēnešu zaudējumi bija 11,9 miljoni. Ir nepieciešams izjaukt valsts aviosabiedrībā notikušās darbības un noteikt, vai kaitīgi lēmumi ir pieņemti nezināšanas, neuzmanības vai pat personīgā labuma dēļ.

Ņemot vērā ziņojumu, visiem būtu jāsaprot, ka savas aviosabiedrības veidošana par nodokļu maksātāju naudu nav saprātīga darbība. Igaunijā tas ir izmēģināts ne vienu reizi vien, bet rezultāts diemžēl joprojām ir tāds pats. Lai nodrošinātu Igaunijas aviosabiedrību

savienojumus, ir nepieciešams ieguldīt Tallinas lidostas attīstībā un nepieciešamības gadījumā tā vai citādi norādīt uz regulārajiem reisiem no Tallinas, bet noteikti nesākt aviosabiedrības stutēšanu,” pauž politiķis.

Igaunija jāattur no iesaistīšanās “airBaltic” kā alkoholiķis no šņabja

Iepriekš portālā “Delfi” viņš ir paudis arī ļoti skeptisku viedokli par iespējamo Igaunijas iesaisti Latvijas aviācijas biznesā.

“Tagad, kad plašsaziņas līdzekļos izskanējusi informācija par to, ka Latvija ir ieinteresēta "airBaltic" akciju pārdošanā, daudzi sākuši sapņot gan par vienotu Baltijas aviokompāniju, gan par to, kā šīs sabiedrības lidmašīnas nogādās Igaunijas iedzīvotājus tieši tur, kur viņiem nepieciešams. Izklausās labi, tomēr realitātē valsts jātur pēc iespējas tālāk no iesaistīšanās "airBaltic" - gluži kā alkoholiķis no šņabja.

Pretējā gadījumā tā drīz vien piedzīvos stipras un ļoti dārgas paģiras,” brīdina Igaunijas parlamenta deputāts.

Komentāri

Runājot par Latvijas mežu apsaimniekošanas politiku, jāuzsver vairākas lietas. Vispirms jāatzīst, ka Latvijā meži ir viens no tās nozīmīgākajiem dabas resursiem. Turklāt ne tikai ekonomiski, bet arī sociāli un tīri estētiski. Ko vērta ir Latvijā raksturīgā ogu un sēņu lasīšanas tradīcija vien. Nemaz nerunājot par relaksējošām pastaigām mežā.

Svarīgākais