20. septembrī aprit gads, kopš tika nogalināts advokāts Pāvels Rebenoks. Paša mājās Langstiņos nosists ar dēli. Valsts policija un Valsts drošības dienests piemin slepkavības neatklāšanu, bet slepkavības pasūtītāji svin veiksmīgi īstenotu operāciju, pašiem joprojām paliekot ēnā.
Nupat kā 17. septembrī apritēja 30 gadi, kopš Latvijas karogs pie Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) mītnes Ņujorkā apstiprināja liecināja Latvijas valsts atgūto neatkarību jeb arī darījumu, ka citas valstis atzīst Latvijas Republikas pastāvēšanu apmaiņā pret Latvijas solījumiem dzīvot pēc noteikumiem, kas Latvijai nodiktēti.
Karantīna ir vienīgais iemesls, kādēļ Latvijā noziedzīgi iekļuvušie un aizturētie migranti nav pametuši patvēruma centru Mucenieku ciemā. Pašlaik viņus legāli var turēt ieslodzījumā vismaz līdz 22. septembrim, bet, ja saslims vēl kāds – karantīnu pagarināt.
Saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā līdz 31. augustam ir papildus piešķirti 3,062 miljardi eiro. Taču reģionālās slimnīcas neslēpj, ka Veselības ministrija ir palikusi tām parādā vairākus miljonus eiro. Neatkarīgā pēta, kam tikuši Covid-19 izplatības mazināšanai un krīzes pārvarēšanai piešķirtie 3 miljardi eiro.
Atgādinot krievu auditorijai par savu eksistenci, pēc imunitātes un naudas uz Briseli aizbēgušais Rīgas eksmērs Nils Ušakovs parosījies valodu politikas laukā. Ja arī kādreiz viņš uzkāps Eiroparlamenta tribīnē, viņam tāpat nāksies runāt kādā no Eiropas Savienības 24 oficiālajām valodām. Taču ārpus sēžu zālēm ar savu elektorātu viņš varēšot biedroties krieviski, kas gan ir apšaubāmi, jo krievu valoda nav ES mazākumtautību valoda.
Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā ir ierakstīta obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana vispār, taču valdības pastāvēšanas trešajā gadā notiekošā OIK atņemšana tikai atsevišķiem uzņēmējiem izskatās pēc grēkāžu kaušanas un kukuļu izspiešanas no pārējiem.
Militāro mācību “Namejs” aktīvā un publiskā fāze ir noslēgusies, mācības visu mēnesi turpinās poligonos, vienībās un štābos, taču aizsardzības resoram jau tagad ir pietiekami daudz vielas pārdomām attiecībā uz sadarbību ar civilo sektoru. Lielākā daļa civiliedzīvotāju atbalsta savu armiju un krīzes situācijā ar to sadarbosies. Bet daļa – nē, un daži varbūt pat pretdarbosies.
Pirmo reizi, kopš Rīgas apgabaltiesa Rudolfu Meroni atcēla “no mantas glabātāja” (tas notika pirms vairāk nekā gada), viņš ir atļāvies pārvēlēt kāda uzņēmuma padomi un valdi, nomainot amatos sev pietuvinātas personas ar vēl pietuvinātākām, kā arī dodot amatu caurkritušam politiķim.
Mazāk nekā gadu pirms 14. Saeimas vēlēšanām 13. Saeimas pilnvaroto valdības vadītāju Krišjāni Kariņu ir pārņēmusi atklāsme, kā beidzot tomēr sākt pildīt valdības deklarācijā ierakstīto, ka “mēs radīsim apstākļus, lai dzimstība valstī palielinātos”.
Pēc smaga nozieguma pastrādāšanas – Latvijas valsts robežas prettiesiskas šķērsošanas Mucenieku centrā izvietotie migranti nepakļaujas rīkojumiem, dumpojas, pārkāpj kovida protokolu un protestē pret karantīnu. Armija ir gatavībā doties palīgā policijai apsargāt objektu. Valstī iekļuvušie musulmaņi rada nopietnu apdraudējumu sabiedrības drošībai, tāpēc Valsts drošības dienests aktualizējis reaģēšanas plānus teroristiska apdraudējuma gadījumiem.
Rudolfa Meroni “labā roka” Gints Laiviņš-Lavenieks zaudējis padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu AS “Ventspils tirdzniecības osta” (VTO), kļūstot par vienkāršu padomes locekli, liecina Uzņēmumu reģistra informācija “Firmas.lv”.
Labklājības ministrija nevirzīs ratificēšanai Saeimā Stambulas konvenciju, kas liktu radikāli mainīt Latvijas likumos nostiprināto izpratni par ģimenes uzbūvi un sabiedrības funkcionēšanu. Arī naida runas kriminalizācija LGBT+ kopienas ideologiem nav izdevusies. Taču tās lobijs tagad nolēmis rīkoties citādi. Ja durvis slēgtas – rāpsies pa logu.
Vēja enerģijas nozare pirmās instances tiesas lēmumu Tukuma vēja lietā traktē kā zaļo gaismu masīvai biznesa ekspansijai visā Latvijas teritorijā. Vides pārraudzības valsts birojā šovasar iesniegti pieteikumi piecu jaunu vēja parku izveidei, bet kopējais uz vides ietekmes novērtējumu un pašvaldību apstiprinājumu rindā stāvošo projektu skaits sasniedzis jau 13 pieteikumus.
Krišjāņa Kariņa valdība bez kovidmaskas iedvesa cilvēkiem tādas šausmas, ka katru ceturksni Latvijā dzima par 500 bērniem mazāk, nekā tajā pašā ceturksnī pirms gada. Kopš valdība uzlikusi sev un citiem kovidmaskas, dzimstības samazinājuma temps palēlinājās līdz caurmērā –400 bērniem ceturksnī.
Automašīnās sēdošā Satiksmes ministrijas ierēdniecība netiek galā ar elektrisko skrejriteņu radīto dilemmu – kā veicināt sabiedrības mikromobilitāti, vienlaikus nekaitējot satiksmes drošībai. Taču tas neizdodas arī citās metropolēs. Helsinkos ieviesti stingri ierobežojumi elektroskrejriteņu izmantošanai vakara stundās un brīvdienās.
Vides aizsardzības kluba (VAK) Ventspils nodaļas kādreizējā aktīviste, ilggadējā Ventspils pilsētas muzeja krājuma glabātāja, neapšaubāma autoritāte vēsturnieku un kultūras mantojuma nozares ekspertu aprindās, vairāku sasaukumu Ventspils domes deputāte un domes Kultūras komisijas vadītāja Ingrīda Štrumfa kritiski vērtē Ģirta Valda Kristovska grāmatā “Pieskāriens” sarakstīto par laikabiedriem un Atmodas laiku notikumiem.
Ir sākušās ikgadējās militārās mācības “Namejs” – lielākās un komplicētākās, kādas tiek organizētas Latvijā, gan no operāciju dažādības un intensitātes, gan iesaistīto resursu viedokļa. Šogad mācības īpaši svarīgas ar to, ka scenārijā izspēlētais hibrīdapdraudējums ir pavisam reāls Baltkrievijas un Krievijas izprovocētās migrantu krīzes dēļ.
Latvijas iedzīvotāji, aizejot pensijā, saņem tikai pusi no ienākumiem, kuri bija pirms pensionēšanās, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati.
Vakcinācijas rokasgrāmatā ietvertā informācija liecina, ka Latvijā šobrīd pusaudžus drīkst vakcinēt tikai ar divām konkrētām vakcīnām – “Pfizer/BioNTech” vakcīnu “Comirnaty” un “Moderna" vakcīnu “Spikevax”.
Rudens atnācis ar 30. gadskārtu tam septembrim, kurā Latvijai pienācās “ziedi, smaidi, lielās pasaules tribīnes, jebkuras valsts karaļu, premjeru, kancleru un visu Eiropas un pasaules līderu sirsnīgā viesmīlība”, ko klātienē visvairāk izbaudīja ārlietu ministrs Jānis Jurkāns, bet neklātienē ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību – visa latviešu un lielākā daļa Latvijas tautas.
Valdības plānā dāvināt turīgiem ļaudīm nodokļu maksātāju naudu jaunas automašīnas iegādei trūkst vienas sadaļas – aprēķina, kā šī dāvana sekmēs dāvinājuma mērķa sasniegšanu, proti, Latvijas dekarbonizāciju un cik tad galu galā izmaksās CO2 emisiju samazināšana, Latvijas autoparku papildinot ar 2222 jaunām elektromašīnām. Izrādās, ka šīs izmaksas ir grandiozas – 364 euro par vienu tonnu CO2.
