Jāņa Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas (TM) priekšlikums Pašvaldību likumā iekļaut nevainīguma prezumpciju izsmejošas normas, kas liegtu par pašvaldības domes priekšsēdētāju ievēlēt deputātu, kuram kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis, Saeimas komisijā izpelnījās asu kritiku un tika noraidīts.
“Bordānisti” gan cer - atbalsta trūkums Saeimas komisijā nenozīmē, ka priekšlikumu noraidīs arī Saeimas vairākums, liecina publiska informācija.
Jāatgādina, ka pirms diviem mēnešiem Saeima noraidīja divus citus J. Bordāna vadītās partijas pārstāvju iniciētos “antilemberga likumus” - tie paredzēja aizliegt bijušajiem Augstākās padomes deputātiem, kuri balsojuši par Latvijas neatkarību, apmeklēt Saeimas ēku, ja pret tiem noteiktas citu valstu sankcijas (skat.).
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē šā gada 2. novembrī, pieciem deputātiem balsojot “par”, tika atbalstīts Saeimas deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikums svītrot Bordāna ministrijas virzītās vāji pamatotās antidemokrātiskās normas. Tās paredzēja iegrozīt Pašvaldību likuma 16. pantā šo: “Par domes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka amata kandidātu neizvirza domes deputātu, kuram Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā piemērots procesuālais piespiedu līdzeklis (drošības līdzeklis) - noteiktas nodarbošanās aizliegums, kas liedz pildīt domes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus.”
20. oktobra komisijas sēdē, apspriežot šos un citus priekšlikumus Pašvaldības likuma grozījumiem, deputāti un pieaicinātie eksperti nonāca līdz V. Valaiņa priekšlikumam svītrot TM piedāvāto iepriekš citēto likuma 16. panta redakciju. Komisijā izvērtās karstas debates par “bordānistu” centieniem ar likuma grozījumu palīdzību ieriebt viņu politiskajam oponentam, šobrīd Rīgas Centrālcietumā ieslodzītajam Aivaram Lembergam.
Latvijas pašvaldību savienības vecākais padomnieks Dr. phys. un Dr. oec. Māris Pūķis deputātiem cita starpā skaidroja, ka pastāv nevainīguma prezumpcija, līdz ar to minētās normas ieviešana darīs Latvijai kaunu. “Tādā veidā mēs apšaubām to, ka deputātiem var būt konkrēta attieksme pret konkrētu vadītāju un pret ierobežojumiem. Ja ir noteiktie ierobežojumi, kas saistīti ar domes lietām, tas ierobežo domes darbu un tie nav deputātiem nezināmi jautājumi. Par tiem deputāti var paust savu attieksmi, un šo attieksmi viņiem vajag ļaut paust. Šādu normu ieviešana ir pilnīgi lieka. Tas, ka šī norma tika savā laikā izdomāta attiecībā pret vienu personu [domāts A. Lembergs], arī tas nedara godu mūsu likumdošanai. Tādēļ būtu atbalstāms priekšlikums izslēgt šo normu,” teica M. Pūķis.
Latvijas lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Dr. iur. Artis Stucka deputātiem teica: “Šim pantam pavisam noteikti ir nepieciešams redakcionāls labojums, jo pantā ir jāraksta “ierobežojumi Aivaram Lembergam ieņemt amatu domē”. Tad arī visiem būs skaidrs, par ko šai pantā tiek runāts. Es nevaru atsaukt atmiņā nevienu gadījumu, kad būtu runa par kādu citu deputātu, kurš būtu ievēlēts domē un kuram būtu attiecināti šādi ierobežojumi. Mēs, Latvijas lielo pilsētu asociācija, esam lūguši Zvērinātu advokātu padomes viedokli, lai nebūtu tendenciozi, ka šādu lēmumu skaidrotu viens advokāts. Priekšlikumu grozījumiem likumā izskatīja Zvērinātu advokātu padome. Esam saņēmuši atbildi. Tajā, pirmkārt, tiek skaidrots, kas ir drošības līdzeklis. Tas ir specifiski regulēts Kriminālprocesa likumā - tur ir teikts, ka tas ir terminēts. Tas nozīmē, ka tas var būt spēkā nedēļu, divas, mēnesi vai divus mēnešus, bet nekādā gadījumā nav pastāvīgs. Tādēļ kolēģi advokāti norāda, ka, ietverot šādu normu Pašvaldību likumā, tas pēc būtības būs ar likumu noteikts sods. Respektīvi, personai būs likumā noteikts ierobežojums, kas pēc savas būtības ir ar pagaidu raksturu, bet tiks noteikts uz visu laiku un tādējādi tas nav samērīgs. Advokāti arī norāda, ka šis ir unikāls gadījums. Ja runā par pašvaldību amatpersonām, tad ir jārunā arī par citām amatpersonām. Pēc būtības šī norma būtu attiecināma arī uz Saeimu, Ministru kabinetu, valsts uzņēmumu amatpersonām. Jautājums - kāpēc šī norma tiek attiecināta tikai un vienīgi uz pašvaldībām? Ieteiktu kolēģiem arī no Tieslietu ministrijas iepazīties ar Satversmes tiesas spriedumu tā sauktajā Juraša lietā, kur skaidrots, kā drīkst un kā nedrīkst ierobežot Saeimas deputātu, un ieteiktu attiecināt to pašu arī uz pašvaldības deputātiem, lai saprastu, ka šī norma pēc savas būtības ir prettiesiska, un, ja tā tiks pieņemta, tā tiks pārsūdzēta Satversmes tiesā. Līdz ar to šādai normai nav nekādas jēgas. Jau šobrīd ir redzams, ka tā ir pretrunā ar Satversmi.”
Grozījumu iesniedzējus pārstāvošā TM Konstitucionālu tiesību nodaļas vadītāja Iveta Brīnuma oponēja: “Tas ir Tieslietu ministrijas priekšlikums, un es to pamatošu. Priekšlikums ir saistīts ar Kriminālprocesa likumu. Tajā ir speciāls institūts, kādā veidā tiek noteikti drošības līdzekļi gadījumā, ja ir ierosināts konkrēts kriminālprocess un procesa virzītājs ir pieņēmis lēmumu, ka persona ir aizdomās turētā vai tiek apsūdzēta .. Ja tomēr procesa virzītājs ir pieņēmis konkrēto lēmumu, ka konkrētā persona nedrīkst ieņemt šo te amatu, tad šo te personu arī nedrīkstētu izvirzīt kā kandidātu. Mēs arī anotācijā centāmies pamatot gan leģitīmo mērķi, gan samērīgumu. To rakstiski visu var izlasīt .. Nevainīguma prezumpcija šeit galīgi netiek ietekmēta, jo galīgo lēmumu pieņem tiesa vai prokurors.”
Tieslietu ministra J. Bordāna padomnieks Mārtiņš Lode deputātiem cita starpā paziņoja: “Uz pārmetumiem Tieslietu ministrijai, ka jāņem vērā spriedums Juraša lietā un ka tas ir gandrīz viens un tas pats, un ir garantēta konstitucionāla sūdzība, un ir iznākums jau ir paredzams. Skatoties tiesas nolēmumu, kas ir attiecināts uz deputātu Juri Jurašu, tad, es gribētu teikt, ka, atsaucoties uz to pašu, ko Stuckas kungs pieminēja, uz Latvijas Zvērinātu advokātu padomes vērtējumu, tieši par šo aspektu, Zvērinātu advokātu padome norāda, ka nevar piekrist, ka konkrētās iejaukšanās smagums pašvaldību deputātu tiesībās ir vienādojams ar Satversmes tiesas attiecīgo spriedumu un saglabājas tiesības pildīt deputātu amatu. Šie gadījumi viens ar otru nav tādā veidā salīdzināmi. Par to, ka tas varētu būt sods - drošības līdzeklis -, tad man gribas jautāt, vai tad visos pārējos gadījumos, kad tiek piemērots drošības līdzeklis, tas tiek uztverts kā sods? Tas ir nepatīkami konkrētai personai, bet kā sods tas nekad nav ticis vērtēts. Par to, ka tas ir Lembergam adresēts likuma grozījums un ka mums būtu jākaunas par šādas normas paredzēšanu - es gribētu teikt, ka tas ir sava veida preventīvs pasākums, preventīva rakstura norma, kas tiešām mūs atbrīvos no kaut kādas iespējas nākotnē kaunēties par to, ka kādu domi nepilnvērtīgi varētu vadīt amatpersona, kurai ir piemērots drošības līdzeklis, kas pēc būtības liedz pildīt šos amata pienākumus, un faktiski gribas teikt, ka, jau priekšlaicīgi zinot, ka persona nevarēs pilnvērtīgi pildīt amata pienākumus, tad viņu tomēr iecelt amatā - tā, manuprāt, jau ir tāda apzināta rīcība, un Pūķa kungs nenoliedz, ka faktiski tiek prezumēts, ka būs apgrūtināta domes darbība. Es gribu teikt, ka no tā ir pienākums izvairīties un, par cik pieredzes un vēstures gadījums ar Ventspils pašvaldību liecina, ka tas tā var notikt, tad noteikti būtu pienākums to novērst, lai nākotnē tas neatkārtotos.”
Latvijas pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča norādīja: “Tieslietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija vēl vairāk apliecina to, kāpēc tieši šis te priekšlikums nebūtu jāvirza. Paskaidroju, kāpēc. Krimināltiesībās un Kriminālprocesā ir tāda nevainīguma prezumpcija. Persona tiek uzskatīta par nevainīgu, kamēr tiesā nav pierādīts pretējais. Lai arī ir noteikti šie procesuālie piespiedu līdzekļi, tie ir domāti tam, lai nekavētu šo kriminālprocesuālo izmeklēšanu un lai persona nevarētu ietekmēt iznākumu konkrētajā kriminālprocesā. Šajā gadījumā pasakot, ka par domes priekšsēdētāju nevar virzīt personu, kurai ir noteikts procesuālais piespiedu līdzeklis, mēs ar šo normu pārkāpjam nevainīguma prezumpciju. Mēs notiesājam personu, pirms vēl tiesa to ir izdarījusi.”
Deputāte Regīna Ločmele (“Saskaņa”) paziņoja: “Ar lielu izbrīnu noklausījos Tieslietu ministrijas viedokli. Man radās tāds iespaids, ka Tieslietu ministrijas pārstāvjiem vispār nav priekšstats par demokrātijas procesu, par to, par ko mēs vispār šeit runājam, ka dome ir vēlēts orgāns, tāds pats kā Saeima, tikai zemāka līmeņa. Tie ir tautas izvēlētie pārstāvji konkrētā teritorijā, un lietot tādus izteicienus, kā “tendenciozi izvirzīti”, tad jau visai tautai var būt tendence neticēt tiesai, jo tās spriedumi neatbilst tautas priekšstatam par taisnīguma principiem, piemēram, runājot kaut vai par Zolitūdes lietu. .. Modelējot situāciju, jūs varētu ielikt, piemēram, Juraša kungu pašvaldības līmenī. Ja ar viņu notiktu tas pats, ja viņam būtu iespēja kļūt par domes priekšsēdētāju un pēkšņi parādītos krimināllieta, tad atkal viss beigtos lielā ātrumā ar Satversmes tiesu, lai pierādītu, ka viņš visu var un drīkst.”
Apkopojot debates, deputāts V. Valainis secināja: “Šī ir politiska cīņa ar vienu [konkrētu pašvaldības] deputātu, kas nekādu godu Tieslietu ministrijai nedara. Gluži otrādi, tas parāda tās politisko vājumu un neko citu.”
