Talsu novada iedzīvotājiem ir īstais brīdis mobilizēties savas dzīves vides un ainavas aizsardzībai. Novada centrālajā daļā Dundagas pagastā 22 kvadrātkilometru lielā teritorijā iecerēts uzsliet 40 vēja stacijas. Līdz novembra beigām notiek ieceres attālināta sabiedriskā apspriešana. Līdzšinējā pieredze gan rāda, ka vēja biznesmeņi iedzīvotāju viedoklim brauc pāri kā ar ceļarulli, jo viņu labā strādā Eiropas zaļais kurss.
Dundagas pagastā iecerētā vēja parka attīstītājs ir SIA “Valpene Wind” - Zviedrijā dibinātā vēja enerģētikas uzņēmuma “Eolus Vind AB” meitasuzņēmums Latvijā. Tā paša, kas par pretošanos saviem plāniem tiesājas ar Tukuma iedzīvotājiem. Nule arī Dobeles novada dome noraidījusi citas “Eolus” meitasfirmas - SIA “Dobele Wind” - pieteikumu, un droši vien arī tur gaidāms, ka uzņēmums tik vienkārši neatkāpsies no saviem plāniem. Zviedri Latvijā īsteno plašu biznesa ekspansiju. Vēja fermas iecerēts būvēt ne tikai Džūkstē un Pienavā, bet arī Gudeniekos, Turlavā, Sakā un Alsungā.
Neatkarīgā septembra beigās jau vēstīja, ka Vides pārraudzības valsts birojā “Iesniegti pieci jauni vēja parku pieteikumi”. Par šo publikāciju “Eolus” un uzņēmuma lobists Latvijā Gatis Galviņš briesmīgi sadusmojās. Nedrīkstot viņu saukt par lobistu. Piesūtīja redakcijai garu iesniegumu, kurā apraksta savus priekšstatus par žurnālistiku, pamāca, kā jāvāc informācija, piesauc ētiku, citē likumus un draud ar tiesu. “Autors rakstā ietvēris tendenciozi negatīvus vērtējumus bez sasaistes ar reāliem faktiem, tādējādi radot nepatiesu un negatīvi tendētu priekšstatu gan par konkrētiem projektiem, gan par vēja enerģijas industriju kā tādu.” Acīmredzot viņa skatījumā par vēja enerģiju gluži kā par nelaiķi - drīkst teikt labu vai neko. Principā šī ir līdzīga iebiedēšanas taktika, kāda tiek lietota arī pret Tukuma iedzīvotājiem un pašvaldību. Taču vietējām kopienām ir tiesības lemt par savu dzīves vidi, un sabiedrībai kopumā - par Latvijas ainavu, kas iekļauta nacionālajā kultūras kanonā. Tāpēc arī Tukuma novada dome iedzīvotājiem nelabvēlīgo pirmās tiesas spriedumu ir pārsūdzējusi.
Šobrīd Latvijas ainava ir apdraudēta, jo līdz ar gaidāmo vēja industrijas attīstības sprādzienu to gaida būtisks piesārņojums ar milzīgām rotējošām industriālām konstrukcijām divsimt un vairāk metru augstumā. Kopējais uz vides ietekmes novērtējumu un pašvaldību apstiprinājumu rindā stāvošo projektu skaits sasniedzis jau 13 pieteikumus. Būvēties grib gan šie, gan citi zviedri, gan pašmāju OIK un citu shēmu šeptmaņi.
Sauszemē iecerēts uzstādīt vairāk nekā pusotru tūkstoti vēja staciju, un maldīgi iedomāties, ka tās plānotas tikai vējainajā Kurzemē. Vēja stacijas iecerētas visā Latvijas teritorijā un arī jūrā, kur tām patiešām būtu īstā vieta. Tikai jūrā neviens privātais negrib būvēties, jo tas izmaksā divreiz dārgāk nekā sauszemē. Lūk, kā situāciju savā ikgadējā novērtējuma ziņojumā raksturo uzņēmums “Augstsprieguma tīkls”, kas ir Latvijas energosistēmas mugurkauls:
“Sākot ar 2020. gadu, būtiski ir pieaugusi vēlme attīstīt sauszemes vēja parkus Latvijas teritorijā. 5. attēlā ir dota Latvijas reģionu karte ar AST izsniegtiem tehniskajiem noteikumiem par jauno ģenerējošo jaudu attīstību. Šobrīd Latvijā AST tehniskos noteikumus par sauszemes vēja elektrostaciju attīstību un pieslēgšanu pie pārvades tīkla ir izsniedzis ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 1760 MW. Šāda ģenerējošo jaudu attīstība un pieslēgšana pie elektropārvades tīkla pārvades sistēmas operatoram liek plānot ilgtermiņā un rezervēt pārvades tīkla jaudas, kā rezultātā ir nepieciešams stiprināt Latvijas iekšējo pārvades tīklu, veidot starpsavienojumus ar kaimiņu elektroenerģijas sistēmām, nodrošināt ātras jaudas rezerves un domāt par elektroenerģijas sistēmas inerces jautājumiem no operēšanas viedokļa.” Problēma ar vēja enerģiju ir tajā vienkāršajā apstāklī, ka vējš brīžam pūš un brīžam nepūš. Brīžam enerģijas ir maz un brīžam tik daudz, ka nav kur likt, un energotīklā šādas svārstības var izraisīt pārslodzi un atslēgumus. Tāpēc nepieciešamas stabilas bāzes jaudas, ko iegūst ar fosilajiem resursiem TEC-1 un TEC-2.
Vēja biznesmeņi, virzot savus projektus, apelē pie savas produkcijas zaļuma un labvēlīgās ietekmes uz elektrības cenām. Piesakot sabiedriskajai apspriešanai Valpenes vēja parku, zviedru uzņēmuma lobists Latvijā Gatis Galviņš paziņojumā sabiedrībai vēsta: “Spējot pašiem saražot elektrību, stiprinām savu enerģētisko drošību un neatkarību, ļaujot ievērojami labāk pārvarēt elektroenerģijas tirgus svārstības, kādas tās vērojam šobrīd, strauji pieaugot elektrības cenām.” Taču te jāatgādina, ka elektrības cenas, kopš enerģija tiek pirkta un pārdota biržā, Latvija vairs nespēj ietekmēt. To dara enerģijas tirgus. Un te līdzība velkama ar labības tirgu. No Latvijā izaudzēto graudu kvalitātes un daudzuma ir atkarīga vienīgi pašu graudu audzētāju un viņu darbinieku labklājība. Savukārt maizes cena veikalos ir atkarīga no graudu cenām pasaules graudu biržā. Ražas Latvijā pēdējās sezonās bijušas lieliskas, taču graudu cena tikai kāpj, un tas pats notiek ar elektrības cenu.
Lokālā ietekme vēja enerģijas biznesā uz sabiedrības labklājību ir vēl niecīgāka, jo šajā nozarē darbaspēks nepieciešams tikai būvniecības gaitā, bet pēc tam jau dzirnaviņas pašas griežas, ražo elektrību un ar OIK vai kādas citas zaļās shēmas atbalstu pilda īpašnieku kabatas. Uz vietējo kopienu labklājību vēja parkiem kopumā nav pozitīvas ietekmes, jo Latvijas likumdošana neparedz kompensējošus mehānismus iedzīvotājiem par viņu dzīves vides kvalitātes pasliktināšanu. Un arī pašvaldību budžetos nekādas papildu naudas neienāk. Attiecīgi vietējā mērogā un arī tikai īstermiņā ieguvējs ir tas, kuram izdevies notirgot savā īpašumā esošo gabaliņu Latvijas zemes zviedru attīstītājam. Tas tad arī jāņem vērā, lasot slavas dziesmas par Eiropas zaļo kursu un piedaloties sabiedriskajā apspriešanā par vēja parka izveidi Dundagas pagastā. Sākotnējā sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks attālināti 15. novembrī. Plašāk par to var uzzināt pašvaldības mājaslapā.
