Naudas vērošanā jāiesaistās publiskajai pārvaldei

© Neatkarīgā

Valsts pārvalde sākusi rosīties, lai izpildītu ASV veidotās struktūras, Latvijas Ārvalstu investoru padomes FICIL rīkojumu mainīt akcentus cīņā ar netīrās naudas atmazgāšanu un terorismu. Tagad trešo valstu pilsoņu naudas nacionalizācija jāpiebremzē, jo tā būtiski sākusi traucēt pašiem amerikāņiem, un jāpievēršas naudas izņemšanai pašmāju predikatīvajos nodarījumos. Tātad jānacionalizē vietējo iedzīvotāju nauda, ja viņi nespēj vai nemāk pierādīt tās izcelsmi vai sadarbojas ar sankcijām pakļautiem ārzemniekiem.

Paredzams, ka iesaistīšanās šajā sistēmā uzliks lielu papildu slogu valsts institūcijām un pašvaldībām, jo tām tagad jākļūst par aktīvām aizdomīgo nodarījumu novērsējām. Primāri šis pienākums attieksies nevis uz finanšu sektoru un balto apkaklīšu darījumiem, bet citām nozarēm, kas sniedz savus pakalpojumus Latvijas valstij un kur teorētiski iespējama naudas atmazgāšana, izvairīšanās no nodokļu nomaksas un sabiedroto noteikto sankciju neievērošana.

Jaunā tiesa aizrīsies

Kopsakarā ar neseno FICIL paziņojumu jāskata vairākas aktualitātes.

Pirmkārt, specializētā Ekonomisko lietu tiesa, kas tika izveidota politiska spiediena rezultātā un, ignorējot tieslietu nozares pretargumentus, jau pavisam drīz aizrīsies ar Finanšu izlūkošanas dienesta piegādātajām lietām. Runa ir par trešo valstu pilsoņiem atņemto naudu likvidējamajā bankā “ABLV Bank”. Tiesas priekšsēdētājs Miķelis Zumbergs aģentūrai LETA prognozē, ka tiesā ienāks aptuveni 1000 šādu lietu, un katrā no tām pirmajai tiesas sēdei jānotiek jau desmit dienu laikā, kas ir faktiski neiespējami. Taču ne tikai tiesas ierobežoto jaudu dēļ ir jāpiebremzē ārvalstnieku naudas nacionalizācijas process. Neatkarīgā jau vēstīja, ka amerikāņu pasūtītais Latvijas finanšu nozares kapitālais remonts sācis traucēt viņu pašu biznesam Latvijā, tāpēc “amerikāņi pieprasa izņēmumu netīrās naudas likumā”. Valsts pārvaldei un tiesībsargājošajām iestādēm tāpēc jāpievēršas naudas mazgāšanas noziegumiem iekšzemē.

Saskaņā ar FICIL redzējumu

Pirms pāris dienām medijos tika izplatīts attiecīgs Tieslietu ministrijas vēstījums - noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanā papildus būtu jākoncentrējas arī uz iekšzemes noziegumiem. Prioritāri tie varētu būt nodokļu, korupcijas noziegumi un nodarījumi, kas saistīti ar narkotiku apriti. “Tieslietu ministrijas ieskatā šie noziegumi arī ģenerē noziedzīgi iegūtus līdzekļus, kas saskan ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) redzējumu šajā jomā.”

Plašāku skaidrojumu, kādā veidā pievērsties pašmāju iestāžu un pilsoņu vērošanai, ir sniegusi Valsts kontrole. Revīzijas iestāde veikusi atbilstības revīziju “NILLTPFN likuma un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma prasību ievērošana publiskajā sektorā” un publiskojusi savus ieteikumus. Revīzijas centrālais jautājums ir: “Vai publiskais sektors ir gatavs noteikt un novērst naudas atmazgāšanas un sankciju pārkāpšanas riskus?” Un, kā lielākoties visās Valsts kontroles revīzijās, atbilde ir nē. Publiskajā sektorā - valsts un pašvaldību iestādēs - AML (anti money laundering) riski netiek pietiekami vērtēti, netiek dokumentēti, netiek pārvaldīti un kontrolēti. Kopumā tematiskā revīzija veikta 18 pašvaldībās, 13 ministrijās un 12 valsts iestādēs.

Dīzeļdzinējus Krievijā nepirkt

Revidenti uzsver, ka konkrētas negatīvas sekas no naudas atmazgāšanas risku nepārvaldīšanas valsts pārvaldē līdz šim nav iestājušās, taču tādas būtu varējušas iestāties. Tādēļ šajā cīņā jārīkojas apsteidzoši. Kā uzskatāmu piemēru Valsts kontrole piesauc sekmīgi novērsto dzinēju iepirkumu dīzeļvilcieniem. Jāatgādina, ka “Pasažieru vilciens” izmisīgi centās nopirkt jaunus dzinējus savām vecajām lokomotīvēm no sankciju sarakstā esoša uzņēmumā Krievijā, jo tas ir vienīgais šo dzinēju ražotājs pasaulē. Tomēr izņēmums netika pieļauts un darījums tika aizliegts. Nepieciešamās detaļas tā arī nav izdevies atrast ne Ķīnā, ne Grieķijā, ne kur citur - nemaz nerunājot par veseliem dzinējiem. Tagad savējie atslēdznieki turpina darīt brīnumus, lai vecie dinozauri vēl kustētos uz priekšu un iedzīvotāji varētu pārvietoties, bet satiksmes resora ierēdniecība sapņo kādreiz tālā nākotnē vecos dīzeļvilcienus nomainīt pret elektrouzlādes vilcieniem. Mācība no šī nenotikušā darījuma ir tāda, ka to pat nedrīkstēja mēģināt īstenot. Un, ja ierēdniecība būtu attiecīgi apmācīta AML noziegumu atpazīšanā, tā pat nemēģinātu meklēt Krievijā ražotajiem dzinējiem detaļas Krievijā. Attiecīgi nebūtu zaudēts laiks, meklējot citus risinājumus.

Revidentu ieteikumi

Kā caur dažādiem piemēriem skaidro Valsts kontrole: “Ja publiskā sektora izvēlētais sadarbības partneris izrādās pakļauts sankcijām vai saistīts ar “naudas atmazgāšanu”, tad projekts aizkavēsies vai netiks īstenots. Rezultātā: cilvēki netiek pie jauna, moderna vilciena vai tramvaja; nepabeigta sporta zāle; aizkavējusies bērnudārza izbūve; kavējas medicīniskā aprīkojuma piegāde slimnīcai u.c.” Kādi tad ir revīzijas iestādes ieteikumi? Kopumā sniegtas 37 rekomendācijas, un faktiski no tām izriet, ka arī valsts un pašvaldību iestādēm jāsāk aktīvi nodarboties ar to pašu, ko jau dara bankas, grāmatvedības pakalpojumu kantori, lielie uzņēmumi - tas ir: jāizvērtē katrs sadarbības klients, aizdomu gadījumā viņam sadarbība jāatsaka un jāziņo iestādēm. Valsts kontrole norāda: “Publiskajā sektorā jāveicina izpratne par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riskiem, jāuzlabo metodoloģiskais atbalsts un pieeja informācijas resursiem, kā arī jāpilnveido iekšējās kontroles sistēmas.”

Jauns kapitālais remonts

Bankas un privātais sektors šo slogu, vairāk vai mazāk, jau pilda. Tagad pienākusi kārta arī valsts un pašvaldību institūcijām. Jāapmāca darbinieki, jāveido jaunas štata vietas, jāievieš procedūras un rīcības algoritmi, jāpērk analītiskie ārpakalpojumi un jādara viss pārējais, kas saistīts ar netīrās naudas apkarošanas formalitātēm. Šo prasību ieviešana, visticamāk, nenotiks raiti, jo revīzija parādīja, ka darbiniekiem trūkst izpratnes par netīrās naudas apkarošanas nozīmīgumu.

Revidenti identificējuši, ka publiskā sektora darbībā pastāv vismaz piecas

riska jomas, kurās pašvaldības, ministrijas un centrālās iestādes var potenciāli saskarties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju regulējuma pārkāpumu iestāšanās riskiem. Tie ir darījumi ar nevalstiskajām organizācijām, publiskie iepirkumi, darījumi ar politiski nozīmīgām personām, ārvalstu darījumi, nekustamā īpašuma atsavināšana. “Šajās jomās apgrozās ievērojams publisko līdzekļu apjoms - tikai revīzijas izlasē iekļautajās 18 pašvaldībās vien 2020. gadā publisko iepirkumu līgumu summa sasniedza 311 696 157 eiro, ārvalstu līgumu summa - 12 150 179 eiro, nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu summa - 11 706 020 eiro, bet darījumi ar nevalstiskajām organizācijām - 3 932 887 eiro.”

Šīs tad ir tās jomas, kurās ir gaidāms nākamais kapitālais remonts - līdzīgs tam, kādu jau ar smagiem ievainojumiem ir pārdzīvojis Latvijas banku sektors un tā klienti.

Izpēte

Pēc ilguma un apmēra Otrā pasaules kara Eiropas sadaļai kaut cik līdzīgais Krievijas iebrukums Ukrainā aktualizē notikumus pirms 80 gadiem, kad tagadējās Krievijas priekšteces Padomijas karaspēks gatavojās jau trešo reizi šķērsot Latvijas Republikas robežas.

Svarīgākais