No Baltkrievijas iesūtītās musulmaņu migrantu plūsmas apturēšana ir nacionālās drošības jautājums. Beidzot tas ir skaļi pateikts, valdībai saskaņojot pusgatavu Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumu, kas vēl būtiski jālabo Saeimai. Bet, kamēr žoga nav un austrumu pierobežas novados spēkā ir ārkārtējā situācija, kriminālatbildība par nelikumīgu robežas šķērsošanu un pat administratīvā atbildība par nelikumīgu uzturēšanos robežas joslā netiek vērtēta.
Faktiski migrantiem pasludināta automātiska nozieguma amnestija, lai tikai varētu iestumt viņus atpakaļ Baltkrievijā. Šogad kopumā par nelikumīgu Latvijas - Baltkrievijas robežas šķērsošanu Valsts robežsardzē ir uzsākts 31 kriminālprocess. Divi kriminālprocesi šovasar nosūtīti prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai - kopumā pret 13 Irākas pilsoņiem. Taču 10. augustā, kad pierobežas novados tika izsludināta ārkārtējā situācija, jaunu robežpārkāpumu gadījumos migrantu kriminālatbildības un pat administratīvās atbildības vērtēšana tika pārtraukta. Lūk, precīzs Valsts robežsardzes skaidrojums:
“Šobrīd, kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas pierobežas novados gar Latvijas - Baltkrievijas valsts robežu, konkrētajā laikā un telpā netiek vērtēta personu administratīvā atbildība par nelikumīgu uzturēšanos robežas joslā un kriminālatbildība par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu.”
Amnestija, lai padzītu
Jāatgādina, ka šāda kārtība ieviesta, jo pretējā gadījumā robežsargi, karavīri un specdienestu amatpersonas nevarētu īstenot pašlaik daudzmaz efektīvi īstenoto migrantu atturēšanas politiku, ar spēku un psiholoģisku ietekmēšanu iedzenot robežpārkāpējus atpakaļ Baltkrievijas teritorijā. Viņiem būtu jāaiztur visi migranti, kas ienākuši Latvijas teritorijā, bet tas nav Latvijas interesēs. Latvijas interesēs ir tikt no šiem Baltkrievijas un Krievijas īstenotās hibrīdoperācijas kareivjiem vaļā. Ar Eiropas parauga humānajām metodēm tas neizdodas, bet draudiem un spēku gan. Kopš 10. augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēts 2031 cilvēks. Taču līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanai robežpārkāpējus nācās aizturēt un paturēt Eiropas Savienības teritorijā, kas faktiski arī ir viņu uzdevums šajā hibrīdoperācijā - iekļūt dalībvalstī, pārslogot tās patvēruma sistēmu, provocēt NATO un, kā pieļauj skarto valstu specdienesti, arī veikt kādas diversijas vai teroraktus.
Kā vēsts Valsts robežsardze, līdz vakardienai kopumā šogad aizturēti 407 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi. Vēl 55 migrantiem varas iestādes atļāvušas nelikumīgi šķērsot robežu pēc ārkārtējā režīma ieviešanas “humānu apsvērumu dēļ”. Pret viņiem attiecīgi kriminālprocesi nav ierosināti. Un no visiem Latvijā ielaistajiem migrantu simtiem tikai 11 Irākas pilsoņi deportēti atpakaļ uz Irāku, turklāt ar viņu pašu laipnu piekrišanu. Salīdzinājumam - Lietuvai izdevies deportēt ap 150 personām, bet pie viņiem arī migrantu plūsma lielāka. No Latvijā ielaistajiem migrantiem lielākā daļa tiek nogādāta Patvēruma meklētāju centrā Muceniekos, no kurienes viņi pie pirmās izdevības pazūd Berlīnes virzienā. Tādas statistikas, cik migrantiem izdodas iekļūt Latvijā vispār nemanītiem, protams, nav. Taču poļiem ir aplēses, ka pašlaik Baltkrievijā atrodas ap 7000 migrantu, kas gatavi forsēt Eiropas Savienības robežu Baltijā un Polijā. Poļiem ir arī pamatotas aizdomas, ka daļa šo migrantu ir saistīti ar teroristiskām organizācijām. Tādēļ šīs hibrīdoperācijas ietekmētajām valstīm, Latvijai tajā skaitā, ļoti nepieciešams pastāvīgs žogs uz austrumu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Turklāt tāds, ko nevar sagraut bez speciālas tehnikas.
Migranti ir apņēmības pilni un agresīvi, ko apliecina sociālajos tīklos publiskotie video, kuros viņi demolē uz Eiropas robežas izritinātos pagaidu dzeloņdrāšu žogu - vienīgo šķērsli iekļūšanai Eiropā. Tomēr Eiropas Savienība turpina izlikties, ka migrantu krīze pie austrumu robežas uz organizāciju neattiecas. Eiropas Komisija tās vadītājas vācietes Urzulas fon der Leienas personā faktiski turpina īstenot Vācijas īstenoto migrantu ieplūdināšanas politiku blokā, tādējādi graujot Eiropas Savienības drošību no iekšienes. Taču šādi nav jārīkojas Latvijas valstij.
Ministru kabinets 2. novembrī atbalstījis sūtīšanai uz Saeimu Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumu. Likumprojekts ir taisīts triecientempā, tajā ir daudz nepilnību. Turklāt pat ļoti lielu būvobjektu īstenošanā atkāpties no vispārīgām Publiskā iepirkuma likuma prasībām un taisīt speciālus likumus no juridiskā viedokļa nav labais tonis. Tādējādi netiek nodrošināta nepieciešamā konkurence un caurspīdība. Taču ministri piekrita, ka šajā gadījumā visi līdzekļi ir labi, lai sasniegtu mērķi un uzbūvētu žogu maksimālā tempā.
Latvijas speciālais žoga likums un atruna par valsts drošības apdraudējumu ļaus bez konkursiem atlasīt būvdarbu veicējus, operatīvi piespiedu kārtā no privātīpašniekiem atpirkt robežas izbūvei nepieciešamo zemi, kā arī padarīs robežbūvi par prioritāti visās saskaņošanas iestādēs un stadijās.
Pasūtītāja funkcijas pildīs valsts institūcijas. Būvniecības organizēšanas slogs noņemts no Valsts robežsardzes. Tai šobrīd ir jāatkaujas no migrantiem, nevis pa būvvaldēm jāstaigā, papīrus skaņojot. Organizēt valsts robežas uzmērīšanu tiek uzticēta Nodrošinājuma valsts aģentūrai sadarbībā ar robežsardzi, atmežošanu organizēs valsts uzņēmums “Latvijas valsts meži”, būvniecības procesu organizēs “Valsts nekustamie īpašumi”. Uzņēmuma talantīgākais projektu vadītājs jau esot rezervēts. Visu procesu kopumā pieskatīs īpaša uzraudzības padome, ko veidos iesaistīto ministriju un iestāžu pārstāvji, bet vadīs iekšlietu ministre Marija Golubeva. 100 dienu ieskriešanās termiņš amatā viņai jau labu laiku kā beidzies. Robeža jāizbūvē 170 kilometru garumā, nauda valsts budžetā jau tiek iezīmēta:
2022. gadam 14 851 061 eiro;
2023. gadam 19 801 070 eiro;
2024. gadam 6 584 479 eiro.
Jācer, ka šāds nestandarta tiesiskais risinājums un dāsns finansējums ļaus uzbūvēt ļoti labu žogu. Tādu, kas glābs Latviju un Eiropas Savienību no pārplūdināšanas ar Lukašenko un Putina režīmu sūtītajiem musulmaņu migrantu pūļiem.
Faktiski šī uzskatāma par Latvijas dāvanu visai Eiropas Savienībai, jo ne jau Latvija ir šo hibrīdkareivju galamērķis, bet gan miermīlīgā, labi barotā Vakareiropa.
