Vairāk nekā 600 miljoni eiro pēdējos divos gados – tik valsts naudas iztērēts dažādiem Covid-19 pasākumiem veselības nozarē. Savukārt šogad Veselības ministrijai rezervēti vēl gandrīz 300 miljoni eiro.
Latvijas mežus apsaimnieko liels daudzums privātu un valsts mežkopju, bet pieskata viņus vēl lielāks daudzums mežziņu, vecāko mežziņu, virsmežziņu vietnieku, virsmežziņu un vēl desmitiem dažādu rangu priekšnieku Valsts meža dienesta centrālajā administrācijā. Visi ar visiem jau gadiem strīdas, bet jaunākais konflikts izcēlies saistībā ar ģenerāldirektores Ainas Stašānes un viņas protežē Ingas Koļegovas sacerēto reformu.
Sadārdzinājums būvniecības sektorā un enerģētikā var kritiski ietekmēt jaunā dzelzceļa “Rail Baltica” būvniecību. Inflācijas kāpums pesimistiskajā prognozē ir lēsts līdz 10%, un to projekta virzītāji vēl spētu pacelt. Taču, ja kovida, spekulāciju, enerģijas trūkuma vai jebkāda cita iemesla dēļ inflācija kāps vēl vairāk, būs jāprasa papildu nauda, un tad bez projektā neiesaistīto valstu akcepta nekādi neiztikt.
Sestdien tapa zināms Valsts prezidenta vadītās Nacionālās drošības padomes lēmums Satversmes aizsardzības (SAB) direktora amatam virzīt specdienestu profesionāli Egilu Zviedri, taču īsi pirms tam publiski tika skandēts, ka kandidēt uz šo amatu piekritis arī virsprokurors Juris Juriss.
Jau vairāk nekā pirms trim gadiem valdība nolēma nodrošināt valsts apmaksātu kontracepciju sociālā riska ģimenēm, ņemot vērā tobrīd augsto zīdaiņu un māmiņu mirstību Latvijā, kam viens no iemesliem bija neplānota grūtniecība un nevēršanās pie ārstiem grūtniecības laikā.
Atjaunojam pirmskara uzņēmumu un pieprasām tā kādreizējos īpašumus. Holokausta biznesmeņiem priekšzīmi šāda veida afērā jau divtūkstošo gadu sākumā sniedza “Rīgas būvbiedrības” reanimētāji – mēģinot iegūt savā īpašumā milzīgas platības Mežaparkā. Savukārt Augstākā tiesa sniedza paraugu šādas nepamatotas labuma ieguves shēmas noraidīšanā.
Ministru prezidenta alga šogad pirms nodokļu nomaksas būs 5216 eiro mēnesī, ministriem – 4952 eiro. Papildus tam amatpersonas saņems arī piemaksas reprezentācijas izdevumu segšanai: premjeram pie algas ik mēnesi pieskaitīs 1189 eiro, ministriem – 1127 eiro.
Ģimene, kura audzina vienu bērnu, nav salīdzināmos apstākļos ar ģimenēm, kuras vienlaikus audzina vairākus bērnus, līdz ar to vienlīdzības princips nav pārkāpts situācijā, kad par vienu bērnu maksā mazāku ģimenes valsts pabalstu, secinājis tiesībsargs Juris Jansons.
Nacionālais Veselības dienests pašlaik strādā pie tehniskā risinājuma, lai iedzīvotāji saņemtu atgādinājumus, ka tuvojas Covid-19 vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņa beigas. Pašlaik to noskaidrot var, vienīgi pašiem veicot aprēķinus. Tāpat cilvēkiem, kuriem nav internetbankas, atkal jāmeklē iespējas jauno sertifikātu izdrukāt.
Internātskolā Liepnas pagastā vēl pirms četriem gadiem mitinājās 76 bērni no dažādām Latvijas vietām – nemīlēti, negribēti, bez vecākiem palikuši, daudzi ar uzvedības problēmām. Milzīgā silikātķieģeļu ēkā, kas ir tikpat nemīlīga kā šo bērnu likteņi. Internātskolu slēdza, un tagad tajā tiks ieguldīti 700 tūkstoši eiro, lai pārveidotu par patīkamu mājvietu Latvijā noziedzīgā ceļā iekļuvušiem migrantiem.
Egils Levits tika atalgots ar Latvijas Valsts prezidenta amatu par preambulas ieviešanu Satversmē – par apšaubāmām garantijām tagadējam politiskajam režīmam Latvijā saglabāties mūžīgi mūžos neatkarīgi no valsts iedzīvotāju novecošanas un izmiršanas.
Latvijā ir reģistrēti 700 000 luterāņu, 334 000 katoļu, 270 000 pareizticīgo, 46 000 vecticībnieku un 6000 baptistu. Darbojas četri klosteri – trīs sieviešu un viens vīriešu. Kopumā klosteros pastāvīgi dzīvo ap 100 cilvēku. Atšķirībā no citām kristīgajām konfesijām, pareizticīgie pēc šodien aktuālā Gregora kalendāra Ziemassvētkus svin 7. janvārī, kas pareizticīgās baznīcas jeb Juliāna kalendārā atbilst 24. decembrim.
5. janvārī ekspluatācijā nodotā šķeldas katlumāja ir paglābusi Daugavpils iedzīvotājus no trīskārša tarifu lēciena, taču no februāra tāpat būs jāmaksā ievērojami vairāk – tā ir cena par aplamu siltumapgādes politiku vietējā un arī nacionālā līmenī. Cena par valsts atbalstīto OIK biznesu
Ministru kabinets vēl pagājušā gada beigās akceptēja Covid-19 vakcinācijai nepieciešamo naudu 2022. gadam. Starp izdevumiem bija iekļauti arī 465 986 eiro kā papildu finansējums komunikācijas un iedzīvotāju informēšanas aktivitātēm.
Valdība noteikusi derīguma termiņu vakcinācijas sertifikātam – piecus mēnešus būs derīgs “Johnson&Johnson” vakcīnas sertifikāts, bet citām vakcīnām tas darbosies deviņus mēnešus.
Rīgas domes ierosinātais individuālās apkures aizliegums ievērojamā pilsētas daļā un būtiski ierobežojumi energoefektīvu apkures iekārtu uzstādīšanai izriet no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sacerētā “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2019.–2030. gadam”, taču galvaspilsētas domnieku izpildījumā jaunie noteikumi būs vēl daudz skarbāki, būtiski pasliktinot iedzīvotāju ekonomisko situāciju jau tuvākajos gados.
Mediķi un epidemiologi uzskata, ka ārkārtas situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju nedrīkst atcelt. Veselības ministrijas ekspertu grupa valdībai piedāvā ārkārtas situāciju pagarināt vēl vismaz uz mēnesi, tiesa, pagaidām neieviešot stingrākus epidemioloģiskos ierobežojumus.
Daugavpils pašvaldības mājaslapā pāri ziņai, ka pilsētā tiek izsludināta enerģētiskā krīze siltumapgādē, sijājas mīlīgas dekoratīvas sniegpārsliņas, un patiesi daugavpilieši jau februārī sajutīs dzestrumu un sarmu savos mitekļos, jo ar tādu tarifu par siltumu maksāt varēs atļauties vien retais. Varbūt vienīgi mērs Andrejs Elksniņš ar savu svītu, kas līdzatbildīga par joprojām neiedarbināto šķeldas katlumāju.
Tā vietā, lai sabiedrībai skaidrotu iemeslus, kādēļ lielākais un ietekmīgākais Eiropas drukātais izdevums “Bild” izplata smagus apvainojumus Latvijas valstij un apsūdzības ietekmīgiem Latvijas politiķiem, Jaunā konservatīvā partija paziņojusi, ka vērsīsies policijā pret Neatkarīgo Rīta Avīzi, kas publicējusi vēsti par Vācijas izdevuma publikāciju. Gļēva rīcība – nošaujam ziņnesi. Viņi cerēja šo skandālu paslaucīt zem tepiķa, bet par Latvijas aptraipīto reputāciju viņiem vienalga – gan Jurašam un Bordānam, gan koalīcijai kopumā.
Neatkarīgās 2021. gada 28. jūnija publikācija ““Latvenergo” un “Latvijas gāze” izziņo tarifu celšanu” ir kalpojusi ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem par brīdinājuma zīmi pirms nonākšanas tagadējā ekonomiskajā realitātē. Diemžēl tā bija brīdinājuma zīme uz ceļa, uz kura nav iespējams ne apstāties, ne apgriezties, ne nogriezties sānis.
Valsts prezidents Egils Levits šogad algā (pirms nodokļu nomaksas) saņems 6260 eiro mēnesī un vēl 1252 eiro mēnesī reprezentācijas izdevumiem. Salīdzinot ar pagājušo gadu, prezidenta atalgojums pieaugs par 360 eiro.
Lai cik ļoti NATO valstis pagājušā gada laikā centās formulēt un aizsūtīt uz Kremli dažādus neērtus signālus, biedēt ar neiedomājami bargām ekonomiskajām sankcijām un aizliegumu Krievijas amatpersonām iepirkties Nicas “buķikos”, Kremlis neērtos signālus izliekas nemanām, pats pretī sūta ne mazāk neērtus signālus, un runa nav par atteikšanos no Rīgas šprotēm, bet gan “militāri tehnisku pasākumu veikšanu” saistībā ar situāciju Ukrainā un visu NATO austrumu robežu.
