Kad no militārā lidlauka jebkurā pasaules punktā paceļas stratēģiskais bumbvedējs, visu pasaules armiju komandcentros iestājas paaugstinātas gatavības stāvoklis. Sabiedrotie pagājušajā mēnesī ar B-52 lidmašīnām uztaisīja vairākus kruīzus pa NATO valstu gaisa telpu, tostarp Ādažu poligonā demonstrācijas un treniņu nolūkos nometa kaujas aviācijas bumbas.
Publiskie atkritumu šķirošanas punkti faktiski ir pārtapuši par nelielām atkritumu izgāztuvēm, tāpēc teritoriju īpašnieki, tostarp Pierīgas pašvaldības cenšas tikt no tiem vaļā. Lai katrs pats šķiro, ja grib. Rīga vēl cenšas uzturēt publisko šķirotavu tīklu, bet tas ir acīmredzami bezjēdzīgs pasākums.
Pārdesmit koka krusti vienā rindā pie smilšu kopiņām ir drūms atgādinājums, ka šī gada vēlēšanas notiek neparastos apstākļos. Pie sociālās aprūpes centriem, kas parasti ir politisko partiju priekšvēlēšanu kampaņu redzeslokā, aģitācijas busiņi šogad nepiestāj.
No šodienas ikviens, kam ir veikta vakcinācija pret Covid-19, kas ir pārslimojis Covid-19 vai kam ir veikts Covid-19 tests, no vietnes www.covid19sertifikats.lv bez maksas var lejuplādēt vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu. Šādus sertifikātus papīra formā būs tiesības izsniegt arī ārstniecības iestādēm. Tikai gadījumos, ja šāds sertifikāts iepriekš būs izsniegts divas reizes, jārēķinās, ka iestāde var paprasīt samaksu. Iespēja iegūt šo sertifikātu jau šodien ārkārtīgi svarīga ir tiem, kas gatavojas doties skatīties hokeja spēli klātienē.
Cik sensacionāls priekš 99% Latvijas iedzīvotāju ir fakts, ka šogad, 2021. gadā Latvijā jau notikusi tautas skaitīšana, tik paredzami bija tās rezultāti, ka kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011. gadā iedzīvotāju skaits samazinājies par 177 tūkstošiem. Tēlaini sakot, izmirušas trīs lielas pilsētas – Daugavpils, Liepāja un Rēzekne.
Covid-19 infekcijas uzliesmojuma laikā, kad valstī bija izsludināta pirmā ārkārtējā situācija, par desmit procentiem palielinājās bērnu skaits no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm starp nabadzīgajiem iedzīvotājiem Latvijā.
Lai gan Latvijā jau kopš aprīļa beigām darbojas vienotā vakcinācijas tīkla IT sistēma “ViVaT”, tā līdz šim nebija gatava izsniegt elektroniski nolasāmu sertifikātu par veiktu vakcināciju vai pārslimotu Covid-19. Tieši šādas iespējas trūkums līdz šim liedzis dot iespēju vakcinētām personām skatīties hokeja čempionāta spēles klātienē. Veselības ministrija sola, ka lejuplādējami vai izprintējami sertifikāti par veiktu vakcināciju būs pieejami, sākot no 1. jūnija.
Jau gadu atbildīgās iestādes nevar atrisināt jautājumu par sociālo atbalstu cilvēkiem, kuri saņem invaliditātes pensiju un Covid-19 pandēmijas dēļ zaudējuši darbu. Tiesībsargs vērsies pie Saeimas deputātiem jau pagājušajā gadā, aicinot šo netaisnību likvidēt, tomēr pagaidām vienīgais risinājums ir atteikties no pensijas, lai saņemtu bezdarbnieka palīdzības pabalstu, vai arī saglabāt invaliditātes pensiju un noskatīties, ka cilvēki bez invaliditātes šo atbalstu bezdarba gadījumā saņem.
Latvija pēc diviem gadiem varētu ieviest bāzes pensiju. Pašlaik tiek apspriesti vairāki varianti, bet viens no tiem būtu bāzes pensiju noteikt pašreizējās minimālās pensijas līmenī – 139 eiro, tiesa, paredzot piecu gadu pārejas periodu.
Vakcinēti vai Covid-19 izslimojuši cilvēki darba vietā var nenēsāt maskas, pēc 1. jūnija klātienē varēs skatīties pasaules hokeja čempionāta spēles. Taču ciemoties mājās pie vecākiem joprojām nedrīkst, pat neskatoties uz to, ka visi pēc klātienes tikšanās noilgojušies ir vakcinēti. Oficiāli tas tiks atļauts tikai no 15. jūnija.
Uz Latviju atgādāts jaunās sešriteņu bruņmašīnas prototips. Vakar ar to kravas statusā bija iespēja pabraukties arī Neatkarīgajai. Pie stūres piesēdās Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. Mašīna veidota tā, lai ekspluatācijā būtu maksimāli vienkārša. Liec draivā un ved desmit kājnieku vienību karot.
Lai gan sākotnēji vakcinācijas avīze tika solīta marta beigās, tad aprīlī, tad maija vidū, šis izdevums joprojām nav sasniedzis lasītāju. Nacionālā veselības dienesta (NVD) Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina, ka vakcinācijas avīze netiks izdota un nogādāta pie lasītājiem tādā veidā, kā sākotnēji bija plānots. Informācija par vakcināciju tiks izplatīta sadarbībā ar reģionālajiem medijiem.
Latvija ir pasūtījusi tikai 200 devas ārkārtīgi dārgā, bet efektīvā medikamenta Covid-19 ārstēšanai, tas ir, mazāk pat nekā 0,01 procentam no Latvijas iedzīvotāju kopskaita. Vācija, tikko uzzinājusi par iespēju tikt pie šīm zālēm, uzreiz pasūtīja 200 000 devu (tas ir 0,24 procentiem no iedzīvotāju skaita).
Regulāra un visaptveroša sociālās aprūpes centru iemītnieku un darbinieku testēšana tika uzsākta tikai tad, kad pansionātos Covid-19 izplatība bija sasniegusi epidēmiju.
Lai gan saslimstība ar Covid-19 pagājušā gada rudenī strauji pieauga un pat četrkāršojās, atbildīgās iestādes turpināja diskutēt par to, vajag vai nevajag regulāri veikt darbinieku un klientu testēšanu. Veicot revīziju, Valsts kontrole secinājusi, ka testēšana sociālās aprūpes centros tika uzsākta novēloti. Valsts kontroles revidentu ieskatā, rīcības plānam šādā situācijā bija jābūt gatavam, tiklīdz Covid-19 saslimšanas gadījumi parādījās pansionātos vai pat ātrāk.
Vispirms pie Latvijas vēstniecības tika noorganizēts mītiņš “Pret Latvijas iejaukšanos Baltkrievijas iekšējās lietās”, bet vakarā jau Latvijas diplomātiem tika pavēlēts doties mājās. Pēc incidenta ar pārtverto un it kā mīnēto “Ryanair” lidmašīnu Baltkrievija apvainojusies gandrīz uz visām Eiropas un NATO valstīm, bet dažām jo īpaši, Latviju – to skaitā.
Interpretējot dažādu iestāžu epidemioloģiskās drošības prasības, daļā sabiedrības radies priekšstats, ka vakcinēšanās pret Covid-19 izraisošo vīrusu noteiktās situācijās ir obligāta. Tiesībsarga birojs apliecina, ka tā ir neprecīza interpretācija, bet politiķi sola – šī vakcīna Latvijā obligāta nebūs.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) paspārnē esošā Vakcinācijas projekta nodaļā šobrīd strādā vairs tikai astoņi cilvēki. Maija sākumā darbu pārtrauca Agnese Strazda, kas veica komunikācijas pienākumus, bet kopš pagājušās nedēļas Vakcinācijas nodaļā nestrādā arī komunikācijas koordinatora asistente Natalija Vasiļjeva. Arī komunikācijas koordinatore Ieva Stūre iepriekš paziņoja, ka strādās tikai līdz maija beigām. Līdz šim konkurss uz šīm vakancēm izsludināts nav.
Valstīm ir tiesības pārtvert un nosēdināt to gaisa telpā ielidojušos civilās aviācijas gaisa kuģus, taču šīs tiesības nebūtu jāizmanto tādu nieku dēļ kā politiskās opozīcijas sagūstīšana. Reiz jau tā ir noticis, kad Eiropas sabiedrotie nepamatoti piespieda nosēsties Bolīvijas prezidenta lidmašīnu.
Uzticiet savu naudu mums, teica Latvijas valsts! Ārzemnieki uzticējās, un tagad viņi ar atpakaļejošu datumu tiek brutāli apkrāpti. Finanšu izlūkošanas dienests valdības uzdevumā ir izstrādājis un lieto tādu finanšu uzraudzības metodoloģiju, kas zibensātrās prāvās ļauj atņemt naudu trešo valstu pilsoņiem, un ieskaitīt to Latvijas valsts budžetā. Ārzemniekiem piederoša nauda tiek nacionalizēta bez jebkāda racionāla pamatojuma.
Tūrisma kompānijām atsākot piedāvāt ceļojumus ārpus Latvijas un aviosabiedrībām atjaunojot regulāros reisus, lidostā “Rīga” pamazām atgriežas dzīvība. Pasažieru skaits aprīlī bija 1,5 reizes lielāks nekā martā un 18 reizes lielāks nekā pērn aprīlī. Kopš gada sākuma avio ceļojumu iegāde pieaugusi par 45%, savukārt salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, aviobiļešu iegāde palielinājusies pat septiņas reizes, liecina AS “Citadele banka” dati par karšu maksājumiem gan internetā, gan maksājumu termināļos.
Maijā Latvijas iedzīvotāji, kuri saņem minimālās valsts pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, saņems lielākas pensijas. Minimālās pensijas vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumā tika palielinātas jau no šā gada 1. janvāra, taču bija nepieciešams pārejas laiks, lai visiem tās pārrēķinātu.
Tā sauktā būvnieku karteļa lieta publiskas aprises ieguva 2019. gada vasaras nogalē, kad Konkurences padome (KP) kopā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) veica inspekcijas desmit vadošajos būvniecības uzņēmumos uz aizdomu pamata par aizliegtu vienošanos publiskajos un arī privātajos iepirkumos. Kā tobrīd uzvēra KP, uz ļoti pamatotu aizdomu pamata.
