Izpēte

Pēdējos gados izdevies mazināt cilvēku ar invaliditāti rindu pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem, tomēr nākamā gada budžeta plāns neliecina, ka tehniskajiem “palīgiem” būs vairāk naudas, lai šo rindu likvidētu.

Krievijas Federācijas vēstniecības uzvedība Latvijā jau vairākus mēnešus ir haotiska un neprognozējama tā prozaiskā iemesla dēļ, ka turpinās vēstnieka nomaiņas process. Tāpēc Latvijai piesūtīta kļūdaina nota par nenotikušu pieminekļu vandalismu, un tāpēc sarkanās armijas ģenerāļa Jakuņina pīšļi atrodas Madonas morgā.

Par kādreiz tik populārā restorāna “Sēnīte” ēku un zemi pārdevējs šobrīd prasa 550 000 eiro. Pirms vairākiem gadiem, kad šo vietu gatavojās atjaunot “Liepkalni”, “Sēnītes” pārdošanas cena bija 580 000 eiro.

Krišjāņa Kariņa laikā valsts parādam jāpieaug no 10,6 miljardiem eiro līdz 17 miljardiem eiro, kas atbilst parāda pieaugumam par aptuveni 3200 eiro katram no 1,88 miljoniem Latvijā palikušo iedzīvotāju jeb 7 200 eiro statistiski vidējai 2,26 cilvēku ģimenei.

Pašvaldības apņēmušās paciest, ka valsts 2022. gada budžeta projektā paredzētais pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 52,3 miljoniem eiro jeb 3,1% atpaliek Latvijas Bankas (LB) prognozētā cenu pieauguma par 4%, kas pašvaldību iespējas samazina par 68 miljoniem eiro.

Jūrniecības organizācijas vakar pulcējās, lai apspriestu tālāko rīcības stratēģiju cīņā par autonomas jūrniecības izglītības saglabāšanu. Latvijas Jūras akadēmijas likvidācija kaitētu nozares interesēm.

Valdību veidojošo partiju koalīcija vienojusies par 20 eiro kompensāciju izmaksu energoresursu izmaksu segšanai vakcinētiem senioriem. Politiķi uzsver, ka tas būs atbalsts senioriem laikā, kad aug elektrības cenas.

Līdz ar minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ieviešanu, kas stājās spēkā šī gada 1. jūlijā, 23% uzņēmumu sāk plānot darbinieku atlaišanu, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru aptauja. Tajā pašā laikā kā nodokļu reformas sekas parādījies piedāvājums nevis algot darbiniekus, bet nomāt tos no cita uzņēmuma.

Stradiņa slimnīca strādā katastrofu medicīnas plāna C gatavības stāvoklī, ko izsludinājusi slimnīcas operatīvās vadības grupa, ņemot vērā Covid-19 inficēto skaita straujo pieaugumu valstī un turpmākas prognozes par pacientu ar smagu slimības gaitu pieaugumu Latvijas ārstniecības iestādēs.

Krievijas vēstniecība Latvijas Ārlietu ministrijai iesniegusi notu par it kā nozagtu piemiņas plāksni sarkanajai armijai, sataisījusi pamatīgu skandālu Krievijas medijos, bet galu galā atklājies, ka plāksne atradusies restaurācijā un vēstniecība par to bija informēta. Krievija jebkādiem līdzekļiem cenšas diskreditēt Latviju, sagrozot vēsturi un arī rupji melojot.

Lai cik šausmīgi noziedznieki bija vācu nacisti un tiem kalpojošie latvieši, viņi nevarēja nogalināt divus tūkstošus ebreju netālu no Bauskas, ja pilsētā un tās apriņķī atradās mazāk nekā tūkstotis ebreju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos “Par īpaši aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”. Eirāzijas lūsi iecerēts svītrot no medījamo dzīvnieku saraksta, un Saeimas akcepts šim nolūkam nemaz nav nepieciešams.

Piespiedu nomas maksājums jeb maksa par zemes lietošanu saskaņā ar likuma grozījumiem, sākot ar 2022. gadu, noteikta 4% no zemes kadastrālās vērtības. Šāda norma nākotnē attieksies arī uz tiem, kuru mājokļi atrodas uz valsts vai pašvaldības zemes. Turklāt, kāpjot zemes kadastrālajai vērtībai, pieaugs arī maksa par zemes nomu.

Latvijas lielākā nacionālā banka, kas tiek likvidēta pēc ASV pasūtījuma, turpina barot veselu likvidācijas sistēmu. Turpinoties kreditoru pārbaudēm, bankā noguldītā nauda kā pa reni plūst pie visādiem auditoriem, likvidatoriem, uzglabātājiem, uzraudzītājiem, pieskatītājiem. Bankas sadarbošanās ar valsts institūcijām rada desmitiem miljonu lielus tēriņus. Saskaņā ar pašas bankas aplēsēm, šīs liekēžu dzīres turpināsies vismaz līdz 2024. gadam.

Pasākumā, kas bija veltīts Valkas lāču krīzei, Dabas aizsardzības pārvaldes vadība gluži nejauši izpļāpājās par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plāniem attiecībā uz citu Latvijas dabā mītošu plēsēju. Eirāzijas lūsi Lynx lynx iecerēts izņemt no medījamo dzīvnieku saraksta. Tas ir skandāls, jo ministrija tādējādi apiet Saeimu, kas iedomājusies pati izlemt šo jautājumu.

Lai gan ministrijas un citas valsts iestādes Covid-19 krīzes pārvarēšanai piešķirtos līdzekļus, pēc Valsts kontroles (VK) secinātā, kopumā izlietojušas atbilstoši mērķim, tomēr atsevišķos gadījumos šī nauda (vairāki miljoni eiro) tērēta pasākumiem, kam ar Covid-19 nav bijis nekāda sakara. Tāpat, pēc VK vērtētā, atbalstu saņēmuši uzņēmumi, kuriem tas nemaz nepienācās. Savukārt Covid-19 sākumposmā valsts ievērojami pārmaksājusi par testu veikšanu.

Sākot ar nākamo gadu, Latvijā tiek plānots veikt visaptverošu ceļu satiksmes dalībnieku kontroli. Lai noķertu noteikumu pārkāpējus, tiks izmantotas modernās tehnoloģijas, dažādas ierīces, piemēram, fotoradari, sarkanās gaismas radari, kā arī kampaņveidīgas transporta līdzekļu vadītāju pārbaudes uz ceļiem. Kontroles veikšanai būs nepieciešams miljons eiro gadā.

Sabiedriskais ieguvums “ir ievērojams”, apcietinātajiem cietuma kamerā neļaujot izmantot datoru darbam – norāda Saeima atbildes rakstā Satversmes tiesai uz Aivara Lemberga iesniegto sūdzību.

Trīsdesmit gadu laikā senioru dzīves ilgums būtiski palielinājies. Tas nozīmē, ka, aizejot pensijā, tagadējie seniori dzīvo ilgāk nekā deviņdesmitajos. Tomēr pēdējo divu gadu laikā senioru paredzamo mūža ilgumu saīsinājis Covid-19. Ceturtā daļa no visiem ar Covid-19 inficētajiem bija seniori vecumā virs 60 gadiem.

Neticiet “Vikipedijai”, ka 1941. gada “15. jūlijā Bauskas Tirgus laukumā publiski tika kastrēti 56 ebreji. Līdz augusta beigām pilsētā un Vecsaules koncentrācijas nometnē tika nogalināti aptuveni 2 000 Bauskā un apkārtējā novadā dzīvojošie Latvijas ebreji.”

Zvārtavas, Valkas un Vijciema pagastos klejojošos lāčus, visticamāk, nāksies likvidēt, jo ar savu netipisko, savvaļas dzīvniekiem neraksturīgo uzvedību tie apdraud vietējos iedzīvotājus. Dažas mājas lāču sirojumu dēļ jau ir pamestas. Ja pārdrošie lāči šonakt būs izturējuši pārbaudījumu ar trokšņa un gaismas granātām un cilvēku apdzīvotās vietas nepametīs, Dabas aizsardzības pārvalde izsniegs atļauju lāču nogalināšanai. Būtiska piebilde – situācijā, ja apdraudēta ir cilvēka dzīvība, lāci arī tagad drīkst šaut nost. Iespējams, tas jau ir izdarīts.

Valsts operatīvā medicīniskā komisija izsludina paaugstinātas gatavības situāciju veselības nozarē. Tas nozīmē, ka straujās Covid-19 izplatības dēļ slimnīcās jāierobežo plānveida pasākumi, visām slimnīcām jāiesaistās Covid-19 pacientu ārstēšanā, kā arī veselības aprūpes iestādes drīkstēs mobilizēt visus pieejamos mediķu resursus darbam Covid-19 nodaļās.