No šodienas kafejnīcās, krogos un restorānos daļa apmeklētāju atkal var mieloties iekštelpās. To, kurus apmeklētājus drīkst laist iekšā, bet kuriem tāpat kā iepriekš ir jāmielojas ārpusē, noteiks sabiedriskās ēdināšanas iestādes darbinieks, kura pienākums būs pārbaudīt derīga Covid-19 sertifikāta esamību. Ēdinātāji protestē, ka no viņiem tiek prasīts pildīt kontroliera lomu un šķirot apmeklētājus.
Jebkādas bažas un jautājumus par jauno tehnoloģiju ietekmi uz indivīdu un sabiedrību šo tehnoloģiju ieviesēji traktē par tumsonību – tie, kas par 5G interesējas, ir folijcepurītes, kas par vakcīnām – pamuļķi antivakseri. Tomēr zinātniskā fantastika nav nekādas muļķības, bet gan zinātnes priekšvēstnese. Latvijas Zinātnes padome atbalstījusi 300 000 eiro piešķīrumu pētījumam, kura mērķis ir komunikācija bezvadu tīklā caur cilvēka ķermeni.
Ar Krievijas privāto militāro kompāniju “Vagner” saistīti cilvēki jau ir snaikstījušies ap Baltijas valstīm. Nule Kremļa propagandas kanāli laiduši klajā šiem algotņiem veltītu komplimentāru mākslas filmu, par ko aplaudē arī mūsu vietējie – tā dēvētie antifašisti, ignorējot faktu, ka vagneriešu iedvesmotāji tie paši nacisti vien ir. Potenciālo interešu zonās, Latviju ieskaitot, Kremlis testē vietējo aborigēnu atsaucību, un “Vagner” ir viņu darbarīks – profesionāli zaļie cilvēciņi, pilna servisa kara aģentūra.
Latvijas Preses izdevēju asociācija, Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ar aicinājumu atlikt nodokļu reformas uzsākšanu no 2021. gada 1. jūlija. Pēc nozares ekspertu aplēsēm, autoriem šīs nodokļu izmaiņas nevis uzlabos situāciju, bet pasliktinās.
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas uz Zemes zinātņu fakultātes Cilvēka ģeogrāfijas pētnieki pandēmijas otrā viļņa laikā novērojuši izmaiņas Latvijas iedzīvotāju apmierinātībā ar dzīvi un labsajūtā. Daļa sirgst ar bezmiegu, daļa jūtas nomākti. Iemesls, visticamāk, ir gan ilgstošie pulcēšanās ierobežojumi, kas lika piemēroties attālinātai strādāšanai un liedza satikt draugus, kā arī ienākumu samazināšanās vai pat darba zaudēšana.
Latvijas okupācijas pirmo gadadienu 1941. gada 17. jūnijā okupanti svinēja, apjūsmojot Latvijā iebraukušos, t.i., iebrukušos Padomju armijas tankus, nevis sociālistisko revolūciju. Tieši šiem tankiem veltītu rīmju slīpēšana bija sākusies jau 1940. gadā un turpinājās arī pēc padomju tanku atgriešanās Latvijā 1944./1945. gadā.
Pazīstamais politiķis Ģirts Valdis Kristovskis vismaz pusotru gadu kontaktējies ar Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) virsniekiem, un par iespējamo savstarpējo sadarbību – lasāms viņa paša sarakstītajā un 2017. gadā izdotajā grāmatā “Pieskāriens”.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks pandēmijas ierobežojumu mīkstināšanu izmanto, lai apmeklētu sabiedrotos. Šonedēļ viņš atrodas Itālijā, bet pirms tam vizitēja Turcijā, un no diplomātisko apstākļu viedokļa šī bija visai sarežģīta vizīte. Latvijas parlaments bija nule pieņēmis deklarāciju par Osmaņu impērijas īstenoto genocīdu pret armēņiem, kas izraisīja Turcijas valdības sašutumu.
Laikā, kad Valsts kontrole jau divreiz norādījusi valdībai un politiķiem, ka nepieciešams beidzot sakārtot izdienas pensiju sistēmu, nevis nekritiski dot arvien jaunām darbinieku grupām iespēju doties pensijā pirms oficiālā pensionēšanās vecuma, Saeimā apspriež tiesnešu izdienas pensijas.
Ir vispārzināms, ka pandēmijas atnākšana sevišķi smagi skāra sociālās aprūpes centrus. Agrāk tos sauca par pansionātiem, vēl agrāk par nabagmājām, jo lielākoties tajos ievietoti veci, slimi un nevienam nevajadzīgi cilvēki. Arī pa kādam jaunietim. Pēc Neatkarīgās lūguma Slimību profilakses un kontroles centrs apkopojis statistiku par saslimušajiem ar Covid-19 un mirušajiem. Skaitļi ir baisi.
Mērenu paniku iekšlietu sistēmas ierindas darbinieku vidū izraisījis Saeimas lēmums nozares ministra amatā iecelt deputāti Mariju Golubevu. Pēc izglītības vēsturnieci un filoloģi. Stresu veicinošs papildu faktors ir ministres īpašā politiskā orientācija uz dzimumu jautājumiem un vēlme veicināt valstī imigrāciju no trešajām valstīm.
Nule kā amatos stājušies četri ministri – iekšlietu ministre Marija Golubeva, izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, labklājības ministrs Gatis Eglītis un ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs – nav nekādi tukšinieki. Pērn, strādājot valsts darbā, viņu ienākumi gadā mērāmi desmitos tūkstošu eiro, visiem pieder īpašums vai kāds transportlīdzeklis. Piemēram, labklājības ministram – luksusa klases automašīna “LEXUS RX450H”.
Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām, kurās deputātu mandātus ir diezgan liela iespēja iegūt jaunām “asinīm”, kas nav paspējušas sasmērēties un vēlētājiem sola to, ko viņi vēlas, šajās pašvaldību vēlēšanās iedzīvotāji lielākoties balsoja par zināmiem kandidātiem, tajā skaitā esošiem vai bijušiem pilsētu mēriem.
Kopš 1. jūnija vakcinētas vai Covid-19 pārslimojušas personas šo faktu apliecinošu sertifikātu var lejuplādēt savās ierīcēs vai izprintēt no tīmekļvietnes www.covid19sertifikats.lv. Taču sertifikāta esamība vēl nenozīmē, ka tas konkrētā brīdī ir arī derīgs.
Lai arī ir samazinājies iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka seksuālos noziegumus pret bērniem veic tikai svešinieki, tomēr visbiežāk vecāki bērnus biedē tieši ar svešiem cilvēkiem.
Finanšu izlūkošanas dienests ik pa laikam palepojas, cik daudz iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu izdevies iesaldēt, bet nestāsta par gadījumiem, kad nauda tiek atbrīvota. Nule sava klienta naudu izglābt no Latvijas valsts agresīvajiem tīkojumiem izdevās advokātu birojam “Loze & partneri”.
Pazīstamais politiķis Ģirts Valdis Kristovskis vismaz pusotru gadu cieši kontaktējies ar Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) virsniekiem par iespējamo savstarpējo sadarbību – lasāms viņa paša sarakstītajā un 2017. gadā izdotajā grāmatā “Pieskāriens”.
Līdzšinējo 119 pašvaldību vietā pēc pašvaldību vēlēšanām būs 43 vietvaras. Tiesa, vēlēšanas šā gada 5. jūnijā nenotiks visās pašvaldībās. Šajā datumā rīdziniekiem nebūs jālauza galva, par ko balsot, jo Rīgā jau pērn notika ārkārtas vēlēšanas, savukārt Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā vēlēšanas notiks 2021. gada 11. septembrī.
Kad no militārā lidlauka jebkurā pasaules punktā paceļas stratēģiskais bumbvedējs, visu pasaules armiju komandcentros iestājas paaugstinātas gatavības stāvoklis. Sabiedrotie pagājušajā mēnesī ar B-52 lidmašīnām uztaisīja vairākus kruīzus pa NATO valstu gaisa telpu, tostarp Ādažu poligonā demonstrācijas un treniņu nolūkos nometa kaujas aviācijas bumbas.
Publiskie atkritumu šķirošanas punkti faktiski ir pārtapuši par nelielām atkritumu izgāztuvēm, tāpēc teritoriju īpašnieki, tostarp Pierīgas pašvaldības cenšas tikt no tiem vaļā. Lai katrs pats šķiro, ja grib. Rīga vēl cenšas uzturēt publisko šķirotavu tīklu, bet tas ir acīmredzami bezjēdzīgs pasākums.
