Analizējot mirstības analīzi Nāves cēloņu datu bāzē un salīdzinot ar operatīvo informāciju par Covid-19 inficētajiem, eksperti guvuši pamatojumu, ka vispārīgais mirstības koeficients Covid-19 pārslimojušo grupā varētu būt pat divas reizes augstāks nekā pārējo iedzīvotāju vidū. Tomēr precīzu secinājumu izdarīšanai nepieciešams papildu pētījums.
Vienlaikus Veselības inspekcija, kas analizējusi jau Covid-19 nāves gadījumus, secinājusi, ka 88 procentiem mirušo konstatētas blakus slimības. Iedzīvotāju neveselīgie paradumi un kavēšanās meklēt ārsta palīdzību jau līdz šim iecirta milzīgu robu Latvijas cilvēku veselības stāvoklī, bet Covid-19 situāciju vēl vairāk pasliktinājis.
Augsta mirstība no novēršamas nāves Latvijā saglabājas. Tas nozīmē, ja cilvēks būtu laikus saņēmis profilaktisku veselības aprūpes pakalpojumu un būtu ievērojis ārsta norādes, viņš varētu nenomirt tik agrā vecumā. Tas pats attiecas uz tādiem nāves gadījumiem, kad cilvēks nesaņēma laikus medicīnisku palīdzību jau saslimšanas gadījumā. “Abi šie rādītāji Latvijā ir ļoti slikti,” saka Slimību profilakses un kontroles centra direktora vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumos Dzintars Mozgis.
2017. gadā tikai 44 procentiem iedzīvotāju visās vecuma grupās bija laba veselība. Vairums nāves gadījumu ir saistīti ar klasiskiem riska faktoriem neveselīga dzīvesveida dēļ. Tie ir neveselīgs uzturs, smēķēšana, alkohola pārmērīga lietošana un mazkustīgs dzīvesveids.
“Latvijas iedzīvotāju veselības pratība ir zema. Līdzestība gan profilaksei, gan ārstniecībai ir nepietiekama,” norāda Dz. Mozgis. “Mēs nekādā veidā nevaram nepieminēt arī veselības aprūpes sistēmas pārslodzi, īpaši Covid-19 pandēmijas laikā. Finansiāli, ģeogrāfiski un citi apstākļi, kas ietekmē, vai un kad iedzīvotāji laikus tiek pie ārsta. Tās ir arī garās rindas, lai tiktu pie ārsta speciālista. Covid-19 savukārt dod papildu mirstību. Pēdējo divu gadu mirstība ir saistīta ar Covid-19.
Nākotnes izredzes ir nepatīkamas, jo pieaug ne tikai tieši ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits, bet Covid-19 ir kā ierosinātājs veselai virknei patoloģisku procesu,
kas summējas nāvē, ierosina vai pasliktina hronisku slimību norisi.” Dz. Mozgis sacīja, ka vispārīgais mirstības koeficients Covid-19 pārslimojušo grupā varētu būt pat divas reizes augstāks nekā pārējo iedzīvotāju vidū, tomēr precīzu secinājumu izdarīšanai nepieciešams papildu pētījums. Kopumā Latvijā ar profilaksi un ārstniecību novēršamās mirstības rādītāji ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā.
Veselības inspekcijas speciāliste Ilze Dzerkale norādīja, ka kopumā inspekcija izvērtējusi 247 Covid-19 pacientu aprūpes gadījumus, no tiem 137 bija letāli gadījumi. Izpētot pacientu medicīniskos datus, eksperti pietiekami skaidri var norādīt uz vienu svarīgu secinājumu: 88 procentos nāves gadījumu ar Covid-19 pacientiem bija blakus slimības. Pacientiem bija aptaukošanās, sirds un asinsvadu slimības, hroniskas plaušu slimības, smēķēšanas izraisītas veselības problēmas, cukura diabēts, onkoloģiska slimība vai citas veselības blakus problēmas. Zināma loma pacientu mirstībai ir vecumam, jo mirušie biežāk bijuši vecuma grupā no 60 līdz 69 gadiem, kā arī vecāki cilvēki.
Tomēr sabiedrību satraucis jautājums, vai patiešām Latvijā pacientu ar Covid-19 mirstība ir daudz lielāka nekā vidēji Eiropā. Rīgas Austrumu slimnīca izveidojusi īpašu darba grupu, lai izvērtētu Covid-19 mirstības rādītājus un pacientu nāves gadījumus. Rīgas Austrumu slimnīca ārstē lielāko daļu Covid-19 pacientu, un, visticamāk, te arī ir augstākā mirstība. Slimnīcas infektoloģijas galvenā speciāliste Ludmila Vīksna norādīja, ka slimnīcā nekad nav trūcis skābekļa aparātu, medikamentu, lai palīdzētu pacientiem, tomēr vienalga pacientu mirstība bijusi ļoti augsta. L. Vīksna sacīja, ka drīzumā darba grupa varētu ziņot par pirmajiem secinājumiem, bet pašlaik eksperti jau var secināt, ka, iespējams, lielākā problēma ir pirmsslimnīcas posmā. “Bez pacientu vecuma faktora, blakus slimībām vēl ir pacientu attieksme - cilvēki atsakās no stacionāra un nonāk slimnīcā novēloti, nevakcinēšanās - tam ir liela nozīme, kādā stāvoklī mēs saņemam pacientu,” atzina L. Vīksna. “Tas, kādā situācijā cilvēks nonāk slimnīcā, nosaka, kādas būs viņa izredzes izdzīvot, jo par nodrošinājumu slimnīcā mēs pašlaik nevaram sūdzēties.”
Sākotnējā informācija liecina, ka mirstības rādītāji starp pacientiem, kuriem Covid-19 bija primārā diagnoze, neatšķiras no citam valstīm - mirst teju 15 procenti slimnīcā nonākušo pacientu. Savukārt no intensīvajā terapijā ar Covid-19 nonākušajiem pacientiem mirst aptuveni 50 procenti.
Iedzīvotāju mirstības rādītājus izskatīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, un, lai arī liela uzmanība pašlaik ir pievērsta tieši augstajiem mirstības ar Covid-19 rādītājiem Latvijā, politiķi un eksperti bija vienisprātis: lai mazinātu iedzīvotāju mirstību no slimībām, kuras, laikus atklājot, būtu iespējams ārstēt, ir būtiski jāuzlabo sabiedrības zināšanas par veselību. Tas, protams, būtu ieguvums arī pašreizējās Covid-19 pandēmijas laikā, lai iedzīvotājiem vairotu zināšanas arī par infekciju slimībām.
Ludmila Vīksna no Rīgas Austrumu slimnīcas stāstīja, ka, nonākot slimnīcā, Covid-19 pacienti parasti klusē par to, kāpēc nav vakcinējušies vai kā ārstējušies mājās viltus ziņu ietekmē ar dažādām netradicionālām metodēm, tomēr tad, kad pienāk brīdis pārvest pacientu uz reanimāciju, “notiek atklātības mirklis” un pacienti izstāsta visu, kas un kā noticis, un izsaka nožēlu.
