Kovida piemaksas rada ilūziju, ka mediķiem būtiski kāpj algas

STRĀDĀ. Dati par atalgojuma pieaugumu veselības nozarē rada ilūziju, ka mediķiem tas būtiski pieaug, taču jāņem vērā, ka darba samaksa augusi milzīgā darba apjoma un Covid-19 piemaksu dēļ © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Nepiekrītot nākamā gada budžeta sadalījumam veselības aprūpes nozarē, kur papildus piešķirtais finansējums ir pietiekams pavisam nelielam mediķu algu kāpumam, mediķu organizācijas vērsās pie valsts augstākajām amatpersonām ar aicinājumu pārskatīt nākamā gada prioritātes.

Viena no iespējām to izdarīt bija Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumu izskatīšana Saeimā 9. decembrī. Saeima nolēma vēl par gadu pagarināt valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, taču neuzskatīja par iespējamu izpildīt mediķu prasību 2022. gadā par desmit procentiem palielināt ārstniecības personu atalgojumu.

Visas Latvijas lielākās mediķu organizācijas aicināja 2022. gadā palielināt veselības aprūpē strādājošo algas par 10 procentiem, papildu finansējumu - aptuveni 40 miljonus eiro no nepieciešamajiem 80 miljoniem eiro - piešķirot uz valsts parāda rēķina. Nākamgad algu kāpums paredzēts neliels - par 4,5 procentiem. Priekšlikumu palielināt mediķu algas par desmit procentiem, izskatot Veselības aprūpes finansēšanas likumu, bija iesniedzis Saeimas deputāts Ivars Zariņš. Viņš paskaidroja, ka priekšlikums izstrādāts, konsultējoties ar veselības aprūpes darbinieku pārstāvjiem, tas ir reāli īstenojams un ļoti nepieciešams. “Prasītajam mediķu atalgojuma pieaugumam nepieciešamais finansējuma apjoms ir niecīgs, salīdzinot ar tām parādsaistībām, kuras ir uzņēmusies šī valdība, lai finansētu savus pirmsvēlēšanu solījumus,” uzskata opozīcijas deputāts. Saeima ar 45 balsīm pret šo priekšlikumu noraidīja.

Pandēmija parāda vājās vietas

Tikmēr mediķu organizācijas jau kārtējo reizi vērš uzmanību uz veselības aprūpes situāciju, kas nupat aktualizēta arī saistībā ar augsto Covid-19 mirstību. Visas pazīmes liecina, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmas noturība pret Covid-19 pandēmijas izaicinājumiem nav pietiekama, lai varētu atļauties mazināt Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus sabiedrībā, kā arī izvairīties no negatīvām sekām pacientu un sabiedrības veselībā. Oficiālās statistikas rādītājos tas izpaužas paaugstinātā gan ar Covid-19 saistītajā, gan vispārējā mirstībā, bet ilgtermiņā arī augstākā saslimstībā ar hroniskām slimībām. Tā situāciju Latvijā vērtē Latvijas Ārstu biedrība. Pašlaik parādās visas veselības aprūpes vājās vietas. Latvijā ir dramatiska medicīnas personāla un iedzīvotāju attiecība, jo uz 1000 iedzīvotājiem ir 1,5 reizes mazāk ārstu un divas līdz trīs reizes mazāk māsu nekā vidēji citviet Eiropā.

Problēmas veselības nozarē nav radušās pēkšņi. “Jau tā nepietiekamais publiskais finansējums veselības nozarē 2008. gada krīzes novēršanai tika samazināts vēl par 25 procentiem, bet atjaunots aptuveni tajā pašā līmenī vien 2017. gadā, par ko atbildība ir piekritīga politiskai elitei,” norāda Latvijas Ārstu biedrībā.

Mediķu domas dalās: vai streikot

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība bija uzsākusi pirmsstreika sarunas ar Veselības ministriju, pieprasot nākamajā gadā palielināt mediķu algas par desmit procentiem, bet, reaģējot uz “veselības ministra Daniela Pavļuta ignorējošo attieksmi pret pirmsstreika sarunām”, arodbiedrība pieņēma lēmumu nepiedalīties Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē.

Mediķu arodbiedrība jau vasarā pirms budžeta sarunām iesniedza Veselības ministrijai divas streika prasības - paaugstināt vidējo darba samaksu atbalsta personālam, kas nav ārstniecības personas, 2022., 2023. un 2024. gadā katru gadu par pieciem procentiem; paaugstināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām 2022., 2023. un 2024. gadā katru gadu visās kvalifikācijas grupās vienādi - par 10 procentiem. Sarunu gaitā arodbiedrība piekrita mazināt sākotnējās prasības par darba samaksas paaugstināšanu trīs gadus pēc kārtas, taču atstāja spēkā prasību par darba samaksas paaugstināšanu 2022. gadā. Arodbiedrībā stāsta, ka konceptuāla vienošanās ar ministriju tika panākta, taču galīgās piekrišanas no ministrijas joprojām nav.

Prasībai palielināt mediķu atalgojumu piekrīt Latvijas Ārstu biedrība. Neatkarīgā jau rakstīja, ka Latvijas Ārstu biedrība vēstulē valsts augstākajām amatpersonām pauda neapmierinātību ar veselības aprūpes nozares finansējumu nākamajā gadā, atalgojuma pieauguma apmēru veselības aprūpē strādājošajiem un kritizēja valsts pieeju veselības aprūpes nozares finansēšanai. “Vēl vairāk - politiķiem ir jātur solījums ne tikai par jaunā mediķu atalgojuma modeļa ieviešanu, bet arī atlīdzības palielinājumu, pretējā gadījumā tas nozīmēs tikai atlīdzības pārdali,” norāda Latvijas Ārstu biedrība. Tā piekrīt arodbiedrības prasībām, tomēr nevar atbalstīt streiku pašreizējos apstākļos, jo “tā rezultātā nepārprotami cietīs pacienti, kurus šobrīd nevaram vainot aplamajā un tuvredzīgajā Saeimas un valdības īstenotajā veselības nozares finansēšanas politikā”. Vēstuli valsts augstākajām amatpersonām nosūtījusi arī Latvijas Jauno ārstu asociācija un Latvijas Māsu asociācija, aicinot nākamā gada budžetā vairāk palielināt mediķu algu pieaugumam paredzētos līdzekļus. Mediķi vēršas pie Saeimas deputātiem, jo “sadarbība ar valdību ir nonākusi strupceļā ne tikai jautājumā par Covid-19 pandēmijas krīzes vadību, bet arī par veselības aprūpes nozares ilgtermiņa attīstību un valsts budžetu 2022. gadam”. Arī šīs organizācijas aicināja 2022. gadā palielināt veselības aprūpē strādājošo algas par 10 procentiem, papildu finansējumu - aptuveni 40 miljonus eiro no nepieciešamajiem 80 miljoniem eiro - piešķirot uz valsts parāda rēķina.

Covid-19 piemaksas rada ilūziju

Interesantus datus piedāvā Valsts kase. Tās apkopotā informācija liecina, ka šā gada desmit mēnešos izdevumi atlīdzībai kopbudžetā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu palielinājušies par 177,8 miljoniem eiro jeb 8,3 procentiem. Lielākais atlīdzības pieaugums vērojams veselības sektorā, tāpat arī iekšlietu resorā, kopumā veidojot lielāko daļu no izdevumu pieauguma atlīdzībai valsts budžetā. Nozīmīgā apmērā kopbudžetā palielinājušās arī subsīdijas un dotācijas, kur lielākais pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija vērojams dotācijām veselības resoram, un bija par 416,5 miljoniem eiro jeb 47,7 procentiem. Šajā pozīcijā ietilpst lielākā daļa no slimnīcām novirzītā finansējuma, tostarp mediķu algām.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka veselības nozarē strādājošajiem šā gada otrajā ceturksnī vidējais atalgojums bija par 39,1 procentu augstāks nekā pērn attiecīgajā periodā, ko nosaka gan budžetā jau plānotais atalgojuma palielinājums, gan arī papildus piešķirtie līdzekļi par darbu Covid-19 apstākļos. Te gan jāņem vērā, ka virkne mediķu arī tiek nodarbināti vairāk pandēmijas dēļ un tāpēc saņem lielāku atalgojumu.

Uz to norāda Latvijas Ārstu biedrība: “Īslaicīgās Covid-19 mediķu piemaksas varētu būt radījušas ilūziju sabiedrībā, ka veselības aprūpes speciālistu atalgojuma jautājums Latvijā ir atrisināts. Iespējams, šie maldi ir pamatā tam, ka nākamgad plānotais atalgojuma palielinājums veselības aprūpē strādājošajiem ir vien 4,5 procenti.”

Izpēte

"Straujiem soļiem dodamies pretī XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem! Kopā ar skolu koru diriģentiem un svētku virsdiriģentiem izdziedājām noslēguma koncerta "Te aust" repertuāru. Nu laiks nodot apgūto tālāk skolēniem!" pēc notikušā skolu koru diriģentu semināra vēsta ieraksts sociālajā tīklā "Facebook". Par gatavošanos svētkiem un ar to saistītajām problēmām, no kurām galvenā ir koru neesamība pat dažās lielās skolās, "Neatkarīgajai" pastāstīja koncerta "Te aust" mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols.

Svarīgākais