“Latvijas valsts mežu” padomes nomaiņa var izrādīties priekšvēstnesis daudz radikālākām pārmaiņām valstij piederošo mežu apsaimniekošanā – privatizācijai. Runa ir par 1,62 miljoniem hektāru Latvijas Republikas zemes, ko pašlaik likums aizliedz privatizēt. Taču tas ir tikai politiskās gribas jautājums – likumus var grozīt, un dažādas pazīmes liecina, ka to kādam sagribējies darīt.
Meža nozares gada konferencē ceturtdien daudz tika runāts par izaicinājumiem, kas gaida mežsaimniecību saistībā ar Eiropas klimata politiku, bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, kas paģēr radikāli palielināt saimnieciskās darbības aizliegumus mežā, un bioekonomikas veicināšanu. Bet par visu šo tika runāta tā, it kā tas attiektos tikai uz privātajiem meža īpašniekiem. Par Latvijas valstij piederošajiem mežiem, kas ir puse no kopējās meža zemes platības, nekā. Un arī Zemkopības ministrija par pēdējā laika būtiskajām izmaiņām “Latvijas valsts mežu” vadībā un gaidāmo valdes maiņu klusē.
Sabiedrībai nav skaidrots, kādēļ bija nepieciešams nomainīt uzņēmuma līdzšinējo padomi, kāpēc padomē divu locekļu vietā tagad ir pieci. Un nav skaidrots, kāpēc padomē iecelts veselības nozares superierēdnis Rinalds Muciņš. Varētu šķist, ja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadītājam līdz šim nav bijis nekādas saistības ar meža nozari - kā gan tāds mācēs uzraudzīt lielāko mežsaimniecības uzņēmumu Latvijā. Vēl piedevām pilnu laiku slimnīcā strādājot. Taču, vērīgāk raugoties, te ir saskatāma zināma likumsakarība. Stradiņa slimnīcas svarīgākā funkcija līdztekus slimnieku ārstēšanai ir lielo būvniecības projektu finanšu apgūšana. Tur ir ļoti daudz naudas. Bet “Latvijas valsts mežos” naudas ir vēl daudz, daudz vairāk. Un tas izskaidro, ko jaunajā padomē dara vēl divi politiskie superierēdņi - līdzšinējais Latvijas Valsts radio un televīzijas valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis un Satiksmes ministrijas bijušais valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.
Meža kuluāros jau pāris mēnešus runāts par drīzumā gaidāmajām tektoniskajām svārstībām nozarē. “Latvijas valsts meži” ir milzīgs uzņēmums un apsaimnieko izcilas vērtības, un tieši vai netieši ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Koksnes audzēšana, rekreācija, ceļu būve, derīgie izrakteņi, darba vietu radīšana - “Latvijas valsts mežu” nozīme tautsaimniecībā ir nepārvērtējama, un par to arī satraukums mežsaimniecībā un saistītajās nozarēs. Padome ir nomainīta, un nav šaubu, ka tiks mainīta arī valde un līdz ar to arī uzņēmuma kopējā politika. Jautājums tikai - kad. Esošās valdes un uzņēmuma ilggadējā vadītāja Roberta Strīpnieka pilnvaras beidzas 6. maijā. Tad jaunajai padomei būs jālemj par esošo padomes locekļu pilnvaru pagarināšanu vai jauna konkursa rīkošanu visiem vai daļai padomes locekļu. Protams, saskaņojot to ar augstāko uzņēmuma lēmējinstitūciju - akcionāru sapulci, kas pārstāv akciju turētāju Zemkopības ministriju. Formāli tas ir ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols. Zinātāji skaidro, ka valdes pilnvaru beigu termiņš neizslēdz iespēju padomei valdi mainīt agrāk, bet tas būtu sarežģītāk un izraisītu nevēlamu rezonansi.
Līdzšinējais padomes priekšsēdētājs ir Jurģis Jansons - mežzinātnes institūta “Silava” direktors un vadošais pētnieks. Īstais cilvēks īstajā vietā. Par mežu zina visu. Neatkarīgā lūdza viņu komentēt pārmaiņas uzņēmuma vadībā, un viņa komentārs ir visai skarbs:
“Diemžēl kopš šī gada 2. novembra par norisēm meža nozarē neesmu interesējies. Pirms tam vairāk nekā piecus gadus, strādājot LVM padomē, mūsu darbs no valsts varas puses allaž tika novērtēts kā ļoti labs. Loģiski, ka šāds novērtējums izriet no ļoti laba uzņēmuma laicīgās vadības jeb valdes darba. Ļoti labi strādājusi padome “atklāta konkursa” kārtībā tika nomainīta pilnībā. Ja tas tiktu izdarīts ar ļoti labi strādājošu valdi, mēs būtu ieguvuši pēdējo pierādījumu, ka Latvija ir visai neizdevusies valsts.” Zīmīgi, ka vārdi “atklāts konkurss” likti pēdiņās. Acīmredzot konkursa rezultātā padomē salikti vajadzīgie cilvēki un drīzumā vajadzīgie būs arī valdē. Varētu jau diži nesatraukties par politisku ielikteņu bīdīšanu amatos.
Mežs augs tāpat - ar vai bez viņu klātbūtnes. Tikai jautājums - kam tas mežs turpmāk piederēs.
Nav jābūt slimnīcas vadītājam vai satiksmes projektu menedžerim, lai saprastu, ka lielie valstij piederošie uzņēmumi ir ļoti vērtīgi. Šā gada biznesa topā “Latvijas valsts mežu” vērtība lēsta 1,46 miljardu eiro apmērā, atpaliekot vienīgi no “Latvenergo”. Un tāpēc ik pa laikam kāds ierunājas par privatizāciju. Tikai tagad tā tiek saukta smalkākā vārdā.
Kāds Neatkarīgās avots meža industrijā apstiprina: “Vēlme LVM kotēt biržā jau ir publiski pieteikta ik pa laikam, gan jau kādam interese nopelnīt uz šīm transakcijām ir.” Valstij piederošo uzņēmumu pārdošanas iespējas jau pirms vairākiem gadiem valdības uzdevumā pētīja Pārresoru koordinācijas centrs. Pasūtījums tika izpildīts, optimistiski secinot, ka “lielāko valsts uzņēmumu akciju kotēšana biržā ir iespēja Latvijas kapitāla tirgus attīstībai”.
Ko nozīmē lielo uzņēmumu akciju kotēšana biržā, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks pēc tam skaidroja arī intervijā valdības oficiozam - “Latvijas Vēstnesim”:
“Tā juridiski ir īpašnieku maiņa daļai akciju 5, 10, 15% vai kādā citā apmērā. Zināmā mērā šie uzņēmumi kļūst privāti, un valsts vairs nevarēs vienpersoniski noteikt atalgojumu, atlasīt valdes un padomes locekļus. Būs jāpanāk vienošanās akcionāru starpā. Bet, protams, šajos uzņēmumos nav runa par valsts kontroles zaudēšanu.”
Labu priekšstatu, cik grūti ir noturēt valsts kontroli šādā pusprivātā uzņēmumā, sniedz gadiem ilgušās cīņas par ietekmi uzņēmumā “Lattelekom” - tagadējā “TeT”, kurā 49% pieder zviedru uzņēmumam “Telia Company AB”. Vajadzēja ļoti nopūlēties, lai zviedri šo uzņēmumu nepārņemtu pilnībā un līdzi vēl nepagrābtu “Latvijas mobilo telefonu”, kas valstij jau būtu stratēģiski bīstams zaudējums.
Bet ir vēl kāds āķis, kas “Latvijas valsts mežus” padara privatizētājiem un kotētājiem grūtāk pieejamus. Atšķirībā no abām telekompānijām “Latvijas valsts mežus” un vēl piecus citus lielos valsts uzņēmumus aizliedz privatizēt Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums. Tas ierakstīts 17. pantā:
“Rīcība ar tautsaimniecībai svarīgiem objektiem
(1) Valsts akciju sabiedrību “Latvenergo”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas pasts”, valsts akciju sabiedrību “Starptautiskā lidosta “Rīga””, valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas gaisa satiksme” un valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” un šo sabiedrību akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt.” Tātad šobrīd nevienu pašu “Latvijas valsts mežu” akciju pārdot nedrīkst. Lai to darītu, ir jāmaina likums, un tam nepieciešama Saeimas piekrišana. “Latvijas valsts mežu” vadības maiņa ir indikācija, ka valdošo koalīciju atkal piemeklējusi privatizācijas nieze. Sabiedrībai jābūt uzmanīgai, jo pretējā gadījumā Latvijas valsts var pazaudēt savu zaļo bagātību - Latvijas valsts mežus.
