Vakcinēšanās fani var strīdēties ar mājsēdes faniem par to, kam bijusi galvenā nozīme, lai strauji samazinātu ar Covid-19 saslimušo un nomirušo skaitu.
Nedēļas laikā nomirušo cilvēku skaita publicēšana ir viens no jaunievedumiem, kas Latvijā parādījās līdz ar Covid-19. Centrālā statistikas pārvalde katru trešdienu paziņo nomirušo skaitu tajā nedēļā, kas beigusies pirms 17 dienām. Vakar tika paziņots, ka šā gada 46. nedēļā no 15. līdz 22. novembrim nomiruši 828 cilvēki. Tas ir daudz, pat ļoti daudz attiecībā pret 481 cilvēku, kas nomira pēdējā pirmskovidgada, t.i., 2019. gada 46. nedēļā. Pirmā kovidgada 46. nedēļā fiksētas 572 nāves. Bet tomēr 828 ir jūtami mazāk attiecībā pret 911, 911 un 913 cilvēkiem, cik daudz nomiruši šā gada 42., 43. un 44. nedēļā. Atkāpšanās no šīs robežlīnijas sākās jau 45. nedēļā ar 889 mirušajiem. Tas ļauj mirušo skaita sarukumā saskatīt tendenci, nevis haotiskas svārstības.
Pirms Covid-19 Latvijā demogrāfiskos datus publicēja reizi mēnesī. Šādā ritmā statistiķi saskaitījuši 2 505 mirušos septembrī. Tie brīdina, ka šis gads ieies Latvijas vēsturē kā lielas mirstības gads.
Pirmskovidseptembrī 2019. gadā tika saskaitīti 2 164 mirušie un pirmais kovidseptembris ar 2 161 mirušo no pirmskovidlaika neatšķīrās praktiski nemaz. Oficiāla skaidrojuma par mirstības lēcienu 2021. gadā nav. Proti, nav skaidrojuma par to, kāpēc it kā (?) viens un tas pats Covid-19 divos līdzās esošos gados izpaudies acīm redzami atšķirīgos veidos. Līdz ar to cilvēki var izvēlēties, kam noticēt. Varbūt zem viena nosaukuma pabāztas īstenībā ļoti atšķirīgas vīrusu mutācijas. Varbūt cilvēki miruši ne Covid-19, bet līdz Covid-19 Latvijā sasniegtā medicīniskās palīdzības līmeņa pazemināšanās dēļ. Ar to domāta savlaicīgas jeb plānveida medicīniskās palīdzības apjomu samazināšanās, kas neizraisa tūlītējas sekas. 2020. gada rudenī tās vēl nebija nāvējošas, bet 2021. gada rudenī tās sākušas izpaustie gan pašas par sevi, gan ar Covid-19 palīdzību. Proti, kovidmirušo skaitā var nonākt arī tādi cilvēki, kas būtu Covid-19 pārcietuši, ja citas vainas viņiem būtu izārstētas vai vismaz pamanītas un ārstētas jau iepriekš. Vakcinēšanās pretinieku rīcībā ir aritmētiski neapgāžams arguments, ka kovidnāvju lēciens seko kovidvakcinācijai, kādas vēl nebija 2020. gada septembrī.
Ar vai bez Covid-19 tiešas klātbūtnes mirušo organismos, tas noved kapā pārsvarā vecos cilvēkus. To ļoti uzskatāmi atklāj, piemēram, šā gada un pirmkovidgada 46. medēļā mirušo sadalījums pa vecuma grupām:
Kā redzams, starp cilvēkiem vecumā līdz 40 gadiem mirstība nav palielinājusies nemaz, bet visās atlikušajās vecuma grupās kopš 2019. gada tā tiecas dubultoties. Nāvju maksimumnedēļās mirušo skaits vecumā virs 80 gadiem svārstījās ap 440 cilvēkiem nedēļā.
Ieskrējies Covid-19 izrādās pamanāmi bīstamāks sievietēm nekā vīriešiem. Mirstības virsotni sasniegušajā šā gada 44. nedēļā 913 mirušie izveidojās no 503 sievietēm un 410 vīriešiem. Pret šo virsotni jau zemākajā 46. nedēļā 828 mirušos veidoja 424 sievietes un 404 vīrieši, kas vairs nerāda sevišķi uzkrītošu disproporciju. Sieviešu paaugstinātā mirstība izskaidrojama ar viņu caurmērā ilgāko mūžu, ko Covid-19 tagad koriģē.
Nevienmērīga cilvēku vecumu sadalījums dod ērtāko jeb pieklājīgāko izskaidrojumu arī mirstības atšķirībām reģionālā dalījumā. Mirstība augusi visā valstī, bet ne pilnīgi vienmērīgi. Rīga kā bijusi, tā palikusi pirmajā vietā pēc nomirušo kopskaita. 2019. gada 46. nedēļā nomiris 141 rīdzinieks, bet šā gada 46. nedēļā - 261 rīdzinieks. Latgalē mirušo skaits pieaudzis attiecīgi no 72 līdz 158. Absolūtos skaitļos tas ir mazāk nekā +100, bet +86 tomēr ir vairāk attiecībā pret 72 (tātad - vairāk nekā dubultošanās, 219%), nekā +100 attiecībā pret 141 (arī ne mazie 185%).
