Veselības ministrija aicina no tabakas nodokļu naudas vairāk finansēt vēža pacientu zāles

TABAKAS izstrādājumu akcīzes ieņēmumi šogad bijuši lielāki nekā plānots, kas, no vienas puses, ir slikta ziņa, tomēr šī nauda nonāk vēža pacientu ārstēšanā © Lauris Vīksne /F64

Kompensējamo zāļu budžetā onkoloģisko pacientu ārstēšanai ar inovatīvām zālēm šogad izveidojies deficīts, secinājusi Veselības ministrija. Lai piešķirtu inovatīvās zāles vēža ārstēšanai, kuras pacientiem pienāktos saskaņā ar likumu, trūkst vismaz trīs miljonu eiro jau šogad.

Lai vismaz daļēji segtu šo deficītu, Veselības ministrija aicina valdību pārdalīt akcīzes nodokļa virsplāna ieņēmumus no tabakas izstrādājumu tirdzniecības. Tomēr tas dos tikai vienu trešo daļu no nepieciešamās naudas.

Pacientu daudz vairāk nekā naudas

Inovatīviem medikamentiem vēža ārstēšanā finansējuma nepietiek: ne tikai lai iekļautu valsts apmaksāto zāļu sarakstā jaunus medikamentus un dotu iespējas ārstēties lielākam pacientu skaitam, bet arī jau esošo saistību izpildei. Veselības ministrijas informācija liecina, ka 2020. gada astoņos mēnešos inovatīvie medikamenti tika nozīmēti 943 onkoloģijas pacientu ārstēšanai, savukārt šā gada astoņos mēnešos inovatīvo terapiju bija nepieciešams nozīmēt jau 1678 pacientiem. Pacientu skaists pieaudzis par 78 procentiem. Papildu 735 pacientu ārstēšana ir radījusi deficītu 3 404 651 eiro apmērā, tajā skaitā jauno inovatīvo medikamentu, kuri iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā no 2018. gada, izlietojuma gada prognoze pārsniedz pieejamos resursus par 767 833 eiro, raksta Veselības ministrija ziņojumā valdībai.

Šā gada budžetā daļa finansējuma inovatīviem medikamentiem un kompensācijas paplašināšanai onkoloģijas pacientu ārstēšanai jau ir piešķirta no akcīzes nodokļa ieņēmumiem - kopumā vairāk nekā viens miljons eiro.

ZĀLĒM. Tabakas izstrādājumu akcīzes ieņēmumi šogad bijuši lielāki nekā plānots, kas ļauj vairāk naudas novirzīt vēža pacientu ārstēšanai / Oksana Džadana/ F64

Tabakas nodokļi pārpildījušies

Likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam” ir noteikts: ja 2021. gadā faktiskie ieņēmumi no akcīzes nodokļa ieņēmumiem no tabakas izstrādājumiem pārsniedz attiecīgajam ceturksnim prognozētos ieņēmumus, finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju Veselības ministrijai onkoloģisko slimību ārstēšanas nodrošināšanai.

Finanšu ministrija ziņo, ka 2021. gada pirmajā ceturksnī akcīzes nodokļa ieņēmumu no tabakas izstrādājumiem plāns neizpildījās, proti, ieņēmumi bija mazāki nekā plānoti par 3,3 miljoniem eiro, savukārt jau otrajā ceturksnī plāns tika pārpildīts par 4,4 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka pirmā pusgada plāns tomēr ticis pārpildīts par 1,1 miljonu eiro. Vēstuli valdībai ar aicinājumu pārskatīt šīs naudas izlietojumu jau septembrī nosūtīja Saeimas deputātu grupa onkoloģijas pacientu atbalstam. Veselības ministrija sagatavojusi aicinājumu valdībai novirzīt šo naudu - precīzāk, 1 083 134 eiro - kompensējamo medikamentu nodrošināšanai onkoloģiskās inovatīvās terapijas turpināšanai. Ja šo lēmumu atbalstīs valdība, tad jāvārds lēmumam vēl būs jādod Saeimas Budžeta komisijai.

Kam izlieto akcīzes naudu?

Veselības ministrijā Neatkarīgā noskaidroja, ka 2021. gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi no tabakas izstrādājumiem 1 800 000 eiro apmērā ir novirzīti vēža skrīninga diagnostikai un pacientiem inovatīvās terapijas turpināšanai onkoloģijā vairākās programmās. Pusmiljons eiro novirzīti divām vēža diagnostikas metodēm (dzemdes kakla vēža skrīningam, kur no šā gada sāka izmantot jaunu metodi, un gēnu mutāciju noteikšanai pacientiem ar plaušu vēzi).

Tieši pacientiem ar plaušu vēzi no akcīzes nodokļa ieņēmumiem piešķirti līdzekļi 298 552 eiro apmērā gēnu mutācijas noteikšanai. Arī šeit šogad ieviests jauns izmeklējums ģenētisko mutāciju noteikšanai onkoloģijas pacientiem. Tiesa, kā skaidro Veselības ministrija, šā pakalpojuma ieviešana reālajā dzīve ir prasījusi vairāk laika nekā iepriekš paredzēts - tas saistīts ar ārstniecības personāla apmācībām datu interpretācijā, iekārtu lietošanā. Lai gan nākamās paaudzes sekvencēšanas tehnoloģija citās valstīs ir metode, ko lieto onkoloģisko slimību diagnostikā jau daudzus gadus, tomēr Latvijā tā ir jaunums, un speciālisti norādīja, ka vērtīgi būtu paplašināt diagnozes, kam izmeklējums tiktu veikts. Tagad tās piemēro arī olnīcu un kolorektālajam vēzim.

Savukārt 109 390 eiro piešķirti prostatas vēža skrīningam, paredzot ar prostatas specifiskā antigēna testu izmeklēt 108 156 vīriešus. Šā gada deviņos mēnešos kopumā testa veikšanai gan prostatas skrīninga ietvaros, gan ārpus skrīninga ir izlietoti 611 673 eiro un testi veikti 112 454 vīriešiem. Plāns par pārbaudīto vīriešu skaitu ir piepildījies, tomēr, ņemot vērā pieprasījumu pēc šīs procedūras, Veselības ministrija prognozē, ka 2021. gadā tests tiks veikts 151 505 vīriešiem, un tam papildus nepieciešami 240 534 eiro, kuru daļējai segšanai ministrija piedāvā novirzīt ekonomiju 154 614 eiro apmērā no gēnu mutāciju noteikšanai pacientiem ar plaušu vēzi 2021. gadam ieplānotā finansējuma, kurš pilnībā netiks šogad izlietots.

Vairāk nekā miljons eiro no šajā gadā jau iekasētā akcīzes nodokļa jau piešķirti inovatīvās terapijas apmaksai vēža pacientiem, taču ar to nepietiek, tāpēc gaidāms valdības lēmums par vēl papildu miljona eiro piešķiršanu.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.