Mēģinājums piešķirt LGBT kopienai īpašas privilēģijas Krimināllikumā ir novērsts, taču pavisam ideja par vārda brīvības ierobežojumiem nav atmesta, un tagad jau mērenākā formātā Administratīvo sodu likumā to virza partiju apvienības “Attīstībai/Par” pārvaldītā Iekšlietu ministrija. Vēl gan nav zināms, vai Saeima uzdrošināsies atvērt šo Pandoras lādi.
Salīdzinājumā ar iepriekš Krimināllikumā virzītajiem priekšlikumiem tagadējie ir krietni mērenāki un, iespējams, patiešām palīdzētu bremzēt tīmekli piemeklējušos dusmu plūdus. Taču joprojām pastāv iespēja, ka jaunās normas varētu traktēt un izmantot subjektīvi, liedzot indivīdiem paust kritiskus viedokļus par norisēm, tendencēm vai kādām sabiedrības grupām, piemēram, tradicionālo ģimenes vērtību apkarotājiem no LGBT kopienas. Pasludināt viņiem netīkamus viedokļus par sociālā naida izpausmi un aplikt ar naudassodu. Priekšvēsturi un iemeslus šīm aktivitātēm Neatkarīgā jau skaidroja publikācijā “Ministre Golubeva liks policijai krāsot naida noziegumus”.
Pavasarī Saeimas konservatīvajam spārnam izdevās apturēt LGBT+ kopienas lobistu virzītos vārda brīvības ierobežojumus Krimināllikumā - tā dēvēto naida runas kriminalizāciju. Naida nodarījumam vairs nebūtu nepieciešamas būtiskas sekas, lai to vispār atzītu par nodarījumu. Iecere neizdevās, jo deputātu vairākums piedāvātajos grozījumos saskatīja riskus runas brīvībai. Tomēr turpinājums sekos. Šefību pār naida runu uzņēmusies personīgi iekšlietu ministre Marija Golubeva. Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību apakškomisijai šonedēļ iesniegti priekšlikumi iespējamajiem grozījumiem “Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”, un ministre savu piedāvājumu komentē šādi:
“Pēdējā laikā sabiedrībā novērojams agresijas, draudu un neiecietības pieaugums gan sabiedrībā kopumā, gan pret atsevišķu profesiju pārstāvjiem, piemēram, žurnālistiem un mediķiem. Šādas darbības tiek veiktas gan reālajā, gan virtuālajā vidē. Tās nenoliedzami vairo neiecietību, veicina sabiedrības polarizāciju un traucē cilvēku mieru. Mums ir jārod risinājums, lai personas, kuras izsaka agresīvus draudus, tai skaitā internetā, tiktu sauktas pie atbildības.”
Ministres piedāvātais atbildības cenrādis naidīgai runāšanai būtu šāds:
* Par sabiedriskās kārtības traucēšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu (ar šo domātas rupjības tīmeklī), piemēro naudas sodu no četrdesmit līdz simt piecdesmit naudas soda vienībām. (200 līdz 750 eiro) * Par personai izteiktiem draudiem izdarīt slepkavību vai citu smagu noziegumu, kas saistīts ar vardarbību, traucējot sabiedrisko kārtību, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz simt naudas soda vienībām. (70 līdz 500 eiro)
* Par diskrimināciju rasu, nacionālās, etniskās vai reliģiskās piederības dēļ vai par cita veida diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu piemēro naudas sodu no piecdesmit līdz simt desmit naudas soda vienībām. (250 līdz 550 eiro) * Par darbību, kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ, piemēro naudas sodu no piecdesmit līdz simt desmit naudas soda vienībām. (250 līdz 550 eiro)
Un vēl ministre rosina grozīt likuma 11. pantu, nosakot sodu arī par vienas personas miera traucēšanu. Par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot vienas vai vairāku personu mieru, iestāžu, komersantu vai citu institūciju darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību (sīkais huligānisms), piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz simt naudas soda vienībām. (70 līdz 500 eiro)
Šis pēdējais grozījums acīmredzot ir veltīts sabiedriski aktīvam dīvainim antivakcerim Jānim Sondaram, kurš mēdz apsaukāties un draudēt publiski pazīstamām personām. Viens no Sondara naida runas upuriem bija ministres Golubevas domubiedrs Juris Pūce, kuru Sondars uz ielas biedēja ar augstāko soda mēru. Pēc šī gadījuma tad arī sākās plašākas diskusijas par nepieciešamību pievaldīt visādus rupekļus, un šī diskusija ir izdevīgs fons tā dēvētās naida runas ierobežošanai, ar ko neveicās pavasarī. Tiesa gan, nav vēl zināms, vai Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību apakškomisija tik sīkas vajadzības dēļ uzņemsies vērt vaļā likumu, jo jebkurā likumā, ja tas tiek atvērts grozījumiem, var iestrādāt gan lietderīgus jauninājumus, gan arī pavisam nelietderīgus. Tā gadās. Tas pats Sondara gadījums rāda, ka administratīvo pantu, ja policija ir pietiekami radoša, var piemeklēt arī pašlaik. Un smagākiem gadījumiem ir izmantojams pavasarī no nelietderīgiem grozījumiem pasargātais Krimināllikums, kas paredz sodu un reālu brīvības atņemšanu gan par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu, gan diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, gan darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu.
