Ar pieminekļa uzstādīšanu sarkanās armijas karavīru kapos Kapsēdes ciemā ir noslēdzies stāsts par tēlnieka Kārļa Zāles veidoto Alojas Brīvības pieminekļa atgriešanos mājās. Trīs gadus postaments stāvēja tukšs, un tagad aizvestā latviešu brīvības cīnītāja vietā ar Krievijas Federācijas ģenerālkonsulāta ziņu stājies tipveida sarkanarmietis. 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas padomju okupācijas karaspēkam uzsliets atkal jauns piemineklis.
Kārļa Zāles veidotajam piemineklim - darbavīram ar zobenu rokā - bija jāatgriežas Alojā. Pirms kara vietējie ļaudis savāca līdzekļus, lai godinātu brīvības cīņās kritušos novadniekus - 12 000 latu. Valsts piešķīra zemi. Piemineklis tapa izkalts. Taču uzstādīt to nepaguva. Atnāca karš, pēc kara - padomju vara, un granītā kaltais latviešu karavīrs nokļuva vietā, kur noteikti negribēja atrasties. Uz postamenta, uz kura rakstīts: ВЕЧНАЯ СЛАВА ГЕРОЯМ, ПАВШИМ В БОЯХ ЗА НАШУ РОДИНУ! 1941-1945 г. Nevis, kā oriģinālā tika iecerēts un tagad iekalts: “Darbs
tēvzemes godam, dzīvība - brīvībai. Brīvības cīnītājiem.” Vispirms Zāles darinātā skulptūra godināja sarkanarmiešus Priekulē. Pēc tam, kad kapsētā tika veikta rekonstrukcija, 1975. gadā no būvgružu kaudzes darbavīru izvilka vietējais kolhoza šoferis, un tālāk piemineklis nonāca jau pie citiem okupācijas spēku nelaiķiem. Kapsētā Dienvidkurzemes novada Medzes pagasta Kapsēdes ciemā, kur tas atradās līdz pat 2018. gada rudenim, kad tika nogādāts Alojā. Vietā, kurai tapa radīts.
Protams, tukšs postaments sarkanarmiešu kapsētā būtu pamatīgs skandāls, ja tas netiktu saskaņots ar Krievijas Federāciju, kas ir padomju okupācijas varas mantiniece. Un vienalga uz pieminekļa demontāžu ieradās vesels bars treniņbiksēs tērptu sarkanarmiešu pēcteču, ko izdevās nomierināt tikai ar policijas un pārrunu palīdzību. To labi atminas Dienvidkurzemes novada vicemērs Aivars Galeckis. Līdz kautiņam toreiz nenonāca. Taču bija skaidrs, ka postaments nevar palikt tukšs.
Krievija piekrita atdot bruņoto latviešu darbavīru ar nosacījumu, ka vietā uzliks savu sarkanarmieti.
Šī gada martā notika saskaņošanas sapulce, kurā piedalījās pašvaldības, ģenerālkonsulāta un arī Brāļu kapu komitejas pārstāvji. Krievija piedāvāja izvēlei trīs iespējamos tipveida pieminekļu metus, izgatavotus no lejama kompozītmateriāla. Pašvaldība izvēlējās neitrālāko - bez zvaigznēm, sirpjiem un āmuriem. Pietiek jau ar to vēstījumu, kas iekalts postamentā.
Pirms dažām dienām, 27. novembrī, notika pieminekļa svinīgā atklāšana. No Latvijas puses pieaicināts tika arī novada mērs, bet viņš izlēma nepiedalīties. Un gudri darīja. Stāsts par šiem diviem pieminekļiem ir it kā noslēdzies, bet propagandas šļura, kas apskalo visus 600 un vairāk pieminekļu padomju varai, kas kopā ar mirušiem sarkanarmiešiem izmētāti pa visu Latvijā, tikai tagad sāk plūst. Un plūst bagātīgi. Kremļa propagandas mediji un to daudzie atvasinājumi sajūsminās, ka “Latvijā nevis nograuts, bet uzstādīts piemineklis sarkanās armijas kaujiniekiem”. Un tas it kā noticis pirmo reizi Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Tās, protams, ir pilnīgas muļķības, jo Krievijas vēstniecība Latvijā jau vairākus gadus īsteno padomju memoriālu atjaunošanas programmu, pret ko Latvijas varas iestādes ir bezspēcīgas. Vēl šī gada oktobrī Madonā tika uzsliets jauns obelisks sarkanās armijas un padomju varas slavināšanai. Ar kļūdainu uzrakstu latviešu valodā “Mūžīgā atmiņa varoņiem 1941-1945”. Un ir pilnīgi skaidrs, kas tie par tādiem varoņiem un kas viņu varoņdarbu rezultātā notika ar Latvijas valsti turpmākajos sarkanās okupācijas gados.
Individuāli katram šādam padomju pieminekļu aprūpes gadījumam atrodas racionāls pamatojums un politisks attaisnojums, taču, raugoties plašāk, jāsecina, ka attiecībā uz saviem pieminekļiem Krievijas Federācija Latvijā dara jebko, kas tai labpatīk. Ar vai bez saskaņojumiem. Ja ar Ārlietu ministriju vienoties neizdodas, sabīda lietas pa taisno ar pašvaldībām. Un lieta darīta.
UZZIŅA
Pirmās brīvvalsts laikā Alojas draudzes ļaudis ziedoja līdzekļus, lai taptu tēlnieciska pateicība Latvijas atbrīvošanas cīņās un karā kritušajiem Alojas draudzes locekļiem, kuri izcīnīja neatkarīgu Latviju. Pieminekļa atrašanās vieta sākotnēji izraudzīta toreizējā Alojas ciema centrā, ceļu krustojumā pie Alojas dzelzceļa stacijas. Zeme šim mērķim bija iegūta no Valsts zemes fonda, bet uzstādīšanu 1940. gadā izjauca padomju okupācija un Otrais pasaules karš. Pēc Otrā pasaules kara 1975. gadā mākslas darbs nokļuva Grobiņas novada Medzē, Kapsēdes brāļu kapos. Laika gaitā tas iekļauts valsts aizsargājamo valsts nozīmes mākslas pieminekļu sarakstā. Kopš 2008. gada Kapsēdes brāļu kapi atrodas Krievijas Federācijas jurisdikcijā. Pēc daudzu gadu desmitu ilgiem klejojumiem 2018. gada 9. novembrī Kārļa Zāles veidotais piemineklis Latvijas brīvības cīnītājiem - karavīra figūra ar zobenu - sāka ceļu atpakaļ uz mājām Alojā. Tas uzstādīts 2018. gada 8. decembrī Alojā, Baznīcas ielā 4a.
Avots: aloja.lv
