Kovidkrīzē Kariņa vadītais Ministru kabinets saņem dāsnu algu pieaugumu

© Valsts kanceleja

Ministru prezidenta alga šogad pirms nodokļu nomaksas būs 5216 eiro mēnesī, ministriem – 4952 eiro. Papildus tam amatpersonas saņems arī piemaksas reprezentācijas izdevumu segšanai: premjeram pie algas ik mēnesi pieskaitīs 1189 eiro, ministriem – 1127 eiro.

Pēdējo septiņu gadu laikā ministriem ik gadu ir bijis algas pielikums, arī 2020. un 2021. gadā, kad Latvija cieta no pandēmijas izraisītām sekām. Trīs gadu laikā, no 2019. gada līdz 2022. gadam, premjera alga ir pieaugusi par 651 eiro mēnesī (uz papīra), ministriem - par 618 eiro mēnesī (uz papīra), neskaitot reprezentācijas izdevumus.

Valsts amatpersonu algas nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums. Tas paredz, ka amatpersonu algu aprēķinam tiek izmantota bāzes mēnešalga, ko aprēķina Valsts kanceleja, un katram amatam noteikts koeficients.

Saskaņā ar Valsts kancelejas publicēto informāciju, amatpersonu bāzes alga vispārējā sektorā 2022. gadā ir noteikta 1058,10 eiro, elektronisko sakaru un enerģētikas nozarē - 1536,09 eiro, finanšu un apdrošināšanas jomā - 2093,90 eiro. Līdz ar to, piemērojot attiecīgos amata koeficientus, Ministru prezidenta alga uz papīra šogad ir 5216 eiro, ministru alga - 4952 eiro, kas ir attiecīgi par 266 eiro un 253 eiro jeb vairāk nekā pērn. Tāpat Ministru kabineta locekļiem pienākas piemaksas, lai segtu reprezentācijas izdevumus. Šogad premjers reprezentācijas izdevumiem saņems 1189 eiro mēnesī, ministri - 1127 eiro mēnesī.

Neatkarīgā

Nākamās Saeimas deputātus atalgos krietni dāsnāk

13. Saeimas deputāti līdz sasaukuma beigām saņems tikpat, cik iepriekšējos gados - 2963 eiro mēnesī uz papīra, neskaitot piemaksas, ko deputāts saņem par amatu pildīšanu, un kompensācijas par transporta un dzīvokļa īri. 13. Saeimas deputāti savā pirmajā sēdē 2018. gadā nolēma iesaldēt savu atalgojumu līdz 13. Saeimas pilnvaru beigām. Taču 14. Saeimas deputāti jau var cerēt uz būtisku algas pieaugumu. Pēc Valsts kancelejas aprēķiniem, 14. Saeimas deputātiem mēneša atalgojums 2022. gadā būs 3386 eiro mēnesī, kas ir par 423 eiro mēnesī jeb 14% vairāk nekā 13. Saeimas deputātiem, neskaitot piemaksas. Savukārt 2023. gadā Saeimas deputāti saņems vēl vairāk, jo, stājoties spēkā grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, deputātu algu aprēķinam tiks izmantots augstāks koeficients nekā pašlaik, proti, 3,5 pašreizējo 3,2 vietā. Turklāt, tā kā visticamāk augs arī bāzes mēnešalgas, kas tiek izmantotas par pamatu amatpersonu algu aprēķinam, arī algas pieaugums tautas kalpiem 2023. gadā būs visai dāsns.

2023. gadā vēl lielāks algu pieaugums

Valsts kanceleja, pētot situāciju, ir secinājusi, ka valsts pārvaldē un pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir pat par 28-38% zemāks nekā nodarbinātajiem līdzvērtīgos amatos privātajā sektorā. Tādējādi nespējot konkurēt ar privāto sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk pieaug darbinieku mainība un arvien grūtāk ir piesaistīt kvalificētus speciālistus. Valsts kancelejas iniciētos grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz ievērojami lielāku atalgojumu valsts amatpersonām, Saeima 2021. gada novembrī akceptēja. Tā rezultātā premjera atalgojuma aprēķinam tiks piemērots koeficients 7 (tagad ir 4,93), ministriem - 6,2 (tagad - 4,68), parlamentārajiem sekretāriem- 5,5 (tagad - 3,63), valsts kontrolierim un tiesībsargam - 6,2 (tagad - 4,05).

Precīzu amatpersonu atalgojumu 2023. gadam pašlaik nav iespējams aprēķināt, jo vēl nav zināma bāzes alga 2023. gadam.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.