Daugavpils pašvaldības mājaslapā pāri ziņai, ka pilsētā tiek izsludināta enerģētiskā krīze siltumapgādē, sijājas mīlīgas dekoratīvas sniegpārsliņas, un patiesi daugavpilieši jau februārī sajutīs dzestrumu un sarmu savos mitekļos, jo ar tādu tarifu par siltumu maksāt varēs atļauties vien retais. Varbūt vienīgi mērs Andrejs Elksniņš ar savu svītu, kas līdzatbildīga par joprojām neiedarbināto šķeldas katlumāju.
Enerģētiskā krīze izsludināta pašās gada beigās, kā galveno pamatojumu minot dabasgāzes cenas straujo kāpumu pasaules tirgū un piegādātāja prasību pēc priekšapmaksas 100% apmērā. Janvārī viss vēl būšot pa vecam, bet februārī tarifs uzšausies kosmosā. Tas jau publicēts valdības oficiozā “Latvijas Vēstnesis”. Pašreizējais siltumenerģijas gala tarifs 56,96 eiro par MWh pieaugs līdz 153,52 eiro par MWh. Tas ir pieaugums par 169,5% - gandrīz trīs reizes. Turklāt vēl jau klāt jārēķina pievienotās vērtības nodoklis 12% apmērā. Respektīvi, kāpums ir briesmīgs, un Daugavpils domes pareģojumam, ka iedzīvotāji nespēs tik daudz maksāt, ir neapstrīdams pamats. Un valdībai par to ir iemesls raizēties. Taču strīdēties var par pašvaldības nosauktajiem iemesliem šādam siltumapgādes sadārdzinājumam.
Daudzviet Latvijā arī citās pašvaldībās gaidāms tarifu kāpums, taču ne tik krass. Pateicoties laikus ierīkotajiem šķeldas apkures katliem, tur izmaksu kāpumu izdodas noturēt mērenākā līmenī. Jā, arī šķelda ir sadārdzinājusies, taču ne tuvu tik ļoti kā gāze. Neatkarīgā par to jau vēstīja publikācijā “Kāpēc Latvija maina lētu šķeldu pret dārgu gāzi”. Gāzes 2021. gada novembra cena pret 2020. gada novembra cenu bija 6,5 reizes augstāka. Tikmēr šķeldas cena kāpusi vien par 30-40%. Šādā situācijā valdībai faktiski vajadzētu aizliegt izvest no valsts kurināmo koksni un to izlietot pašu vajadzībām, maksimāli aizstājot gāzi. Taču Daugavpils gadījumā pat tik radikāla rīcība nelīdzētu, jo jaunā biomasas katlumāja joprojām nav nodota ekspluatācijā. Attiecīgi pilsētai šī 30 MW jauda krīzes situācijā nav pieejama. Šķeldas projekts politiķu, ierēdņu un uzņēmēju kopīgas rīcības dēļ ir nopūdelēts - iekavēts, sadārdzināts, un arī Eiropas Savienības līdzfinansējums tam ir atņemts, pilsētas finansēs radot 5,3 miljonu eiro robu, bet, ja pieskaita no būvuzņēmēja neiekasētās garantijas par kavējumu un līgumsodus - droši vien vēl pāris miljonus vairāk.
Raugoties uz projekta īstenošanu jau kopš tā sākuma, bija vērojama neizskaidrojama pretimnākšana projekta īstenotājam - piegādātāju apvienībai “AXIS FILTER”, kurā galvenā loma ir lietuviešu kompānijai UAB “Axis Tech”. Neatkarīgās avoti norāda, ka līgums jau sen bija jālauž. Pēc pirmā Centrālās finanšu un līguma aģentūras aizrādījuma adekvāti jārīkojas, nevis jāuzsāk neauglīga diskusija ar Briseli. Eiropas Komisijas atbalstītajos projektos interešu konflikts netiek pieļauts. Tiek piemērota finanšu korekcija 100% apmērā. Un tas arī notika. Tagad Daugavpilij ne naudas, ne siltuma. Jādiedelē no valdības ārkārtas palīdzība.
Līgums ar “AXIS FILTER” tika noslēgts 2019. gada augustā. Savu piekrišanu kā akciju turētāja pārstāvis personīgi deva Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš. Līguma summa pārsniedza 14 miljonus eiro, un tiem klāt jāskaita vēl 21% PVN. Bet vēl būtiskāks ir sākotnēji noteiktais projekta gala termiņš - 2020. gada 31. decembris. Tātad teorētiski Daugavpils siltumapgādē jau gadu stabila pozīcija bija jāaizņem šķeldai. Taču tas nav noticis. Būvdarbi būtiski aizkavējušies, turklāt tas nav vienīgais iemesls, kādēļ Daugavpils siltumapgādē iestājusies ārkārtējā situācija.
Interešu konflikta rašanās apstākļus, kas bija par pamatu Eiropas līdzfinansējuma atņemšanai, detalizēti apraksta arī pati Daugavpils dome preses relīzē ar dikti lieliem burtiem “AS “DAUGAVPILS SILTUMTĪKLI” APSTRĪDĒS CFLA LĒMUMU PAR 5,3 MILJONU EIRO ATGRIEŠANU”:
“Izvērtējot iepirkuma dokumentāciju CFLA konstatēja un jau 2020. gada 2. jūlija vēstulē ziņoja, ka viens no piegādātāju apvienības dalībniekiem - UAB “Axis Tehnologies” 2019. gada 13. augustā noslēdzis līgumu ar SIA “Steel Pro” par kurtuves metāla karkasa iegādi. Savukārt, viens no iepirkumā iesniegto piedāvājumu vērtēšanā piesaistītajiem ekspertiem laika posmā no 2018. gada 1. augusta līdz 2020. gada 25. maijam veica SIA “Steel Pro” tehniskā direktora pienākumus.” Runa ir par Aigaru Cīmuru. Sanāk tā, ka viņš novērtēja par labu esam tieši to kompāniju, kurā pats strādā, nodrošinot pasūtījumu pats sev. Ticamāk gan, ka viņš ir izvēlēts par peramo zēnu, neba pats uz savu galvu tā rīkojies, taču jebkurā gadījumā tieši šī epizode projektā kalpoja Eiropas līdzfinansējuma zaudēšanai, un to preses relīzē atzīst arī Daugavpils dome:
“Jau pagājušā gada vasarā CFLA rekomendēja pārtraukt līgumu un brīdināja, ka par konstatēto neatbilstību ir piemērojama finanšu līdzekļu korekcija 100% apmērā, kas nosaka, ka AS “Daugavpils siltumtīkli” ir jāatgriež Eiropas Savienības Kohēzijas fonda piešķirtais finansējums 5,3 miljonu eiro apmērā. Tomēr CFLA rekomendācijas par līguma laušanu AS “Daugavpils siltumtīkli” vadība neņēma vērā, un turpināja sadarbību ar piegādātāju apvienību “AXIS FILTER”, apstiprinot iekārtu maiņu.”
Nekāda apstrīdēšana pašvaldībai nav izdevusies, un nauda jāatdod, lai gan no tā, iespējams, varēja izvairīties. Jāuzsver, ka līgums tika slēgts pēc industrijas izveidotā un Eiropas Komisijas atzītā Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas FIDIC standarta, kas pasūtītājam ļauj vienpersoniski lauzt līgumu faktiski vismazāko neatbilstību gadījumā, pat finansējuma vai politiska atbalsta trūkuma dēļ. “Daugavpils siltumtīkliem” bija vairākas iespējas pateikt stop. Juristi līgumu un situāciju projektā ir krustu šķērsu izanalizējuši - pielīgtais darba grafiks tika kavēts, saražotās iekārtas neatbilda līguma noteikumiem, tika konstatēta potenciāla interešu konflikta situācija. Tās nav pieļaujamas atkāpes nedz raugoties no Latvijas Civillikuma un Publisko iepirkumu likuma normām, nedz FIDIC Sudraba grāmatas, kas apraksta līguma noteikumus.
Pašvaldībai, konstatējot, krīzi projektā, vajadzēja raut stopkrānu. Pavilkt strīpu zem paveiktajiem darbiem, norēķināties un sludināt iepirkumu par atlikušajiem darbiem, tādējādi, iespējams, saglābjot Eiropas piešķirtos 5,3 miljonus. Jāatgādina, tieši šādi rīkojās Valsts vides dienests Inčukalna gudrona dīķu projektā. Līgums ar “Skonto būvi” tika lauzts, turpinās tiesāšanās, bet dīķi ir izsmelti un tur uzsēta zāle.
Tikmēr Daugavpils pašvaldība tā nerīkojās. Līgums netika pārtraukts, saistību izpildes nodrošinājums 10% apmērā no apdrošinātāja nav pieprasīts, lai gan tie būtu 1,4 miljoni eiro. Arī ar līgumsoda piedziņu pasūtītājs nav nodarbojies. Viss rit tālāk savu gaitu kā pa celmiem un pašlaik noved pie likumsakarīgi augsta apkures rēķinu kāpuma.
“Daugavpils siltumtīklu” mājaslapā vēstīts, ka “noteiktā (piedāvātā) tarifa spēkā stāšanas datums ir 2022. gada 1. februāris. Tarifa izmaiņas ir saistītas ar kurināmā izmaksu izmaiņām.” Bet par to, kad sāks darboties jaunā katlumāja, kas “ir alternatīvs risinājums kā palielināt enerģijas efektivitāti, samazināt izmaksas par kurināmo, samazināt emisijas, padarot pasauli tīrāku”, vairs nekas nav rakstīts. Pašlaik turpinoties palaišanas ieregulēšanas darbi. Iedzīvotāju labākai izpratnei par ārkārtējo situāciju pilsētas siltumapgādē uzņēmuma mājaslapā būtu lietderīgi ievietot arī plašāku aprakstu par politiskajām, ekonomiskajām un juridiskajām rebēm, kas saistītas ar jaunās šķeldas katlumājas būvniecību. Tad daugavpilieši saprastu, kādēļ viņu ledainajos mitekļos februārī vizuļos sarma.