Atjaunojam pirmskara uzņēmumu un pieprasām tā kādreizējos īpašumus. Holokausta biznesmeņiem priekšzīmi šāda veida afērā jau divtūkstošo gadu sākumā sniedza “Rīgas būvbiedrības” reanimētāji – mēģinot iegūt savā īpašumā milzīgas platības Mežaparkā. Savukārt Augstākā tiesa sniedza paraugu šādas nepamatotas labuma ieguves shēmas noraidīšanā.
To īpašumu vērtība, ko centās iegūt “Rīgas būvbiedrības” atjaunotāji, būtu aptuveni vēl lielāka nekā tā, kas pašlaik dāvinājuma formā tiek dzīta cauri Saeimai dažu personāžu interesēs. Plašāk par to Neatkarīgā vēsta publikācijā “62 Saeimas deputāti palīdz holokausta biznesmeņiem”.
Holokausta biznesmeņi izmanto bojā gājušos, lai tiktu pie naudas. Viņu izgudrotā shēma iestrādāta likumprojektā “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums”. Summa ir milzīga - 40 miljoni eiro. Tā noteikta, pamatojoties uz Latvijas ebreju reliģiskām organizācijām līdz 1940. gada 17. jūnijam piederējušu un padomju varas nacionalizētu īpašumu mūsdienu kadastrālo vērtību.
Līdzīgu ceļu gāja “Rīgas būvbiedrības” atjaunotāji - izvēlējās ļoti turīgu pirmskara organizāciju, atrada dažus bojā gājušo īpašnieku pēctečus un 2004. gadā pieteica pretenzijas uz izcili vērtīgiem pilsētas īpašumiem vienā no ekskluzīvākajiem galvaspilsētas rajoniem Mežaparkā, kā arī naudas kompensācijām par neatgūstamiem īpašumiem. Ņemot vērā, ka apbūves zemes cena Mežaparkā šobrīd pārsniedz pat 350 eiro par kvadrātmetru, afēras kopējā vērtība būtu lēšama simtos miljonu. “Rīgas būvbiedrības” afēra neizdevās. Dažus gadus vēlāk akciju sabiedrība tika likvidēta. Taču to ir vērts atgādināt kā pamācošu fonu jaunajai ebreju restitūcijas afērai.
“Rīgas būvbiedrība” bija pirmskara Latvijā patiešām eksistējis, vēl cara laikos dibināts nekustamo īpašumu attīstītājs, akciju sabiedrība, kurai Rīgā piederēja dažādi īpašumi, tostarp deviņi īpaši vērtīgi gruntsgabali Ķīšezera tuvumā ar kopējo platību gandrīz 16 hektāru. Afēras organizatori apzināja septiņus no kādreizējo 13 akcionāru mantiniekiem un 2004. gadā reģistrēja uzņēmumu ar identisku nosaukumu, bet tiesā pieteica tiesību pārmantošanas faktu, ko tiesa ātri vien atzina. Proti, ka “Rīgas būvbiedrība” ir līdz 1940. gadam pastāvējušās akciju sabiedrības tiesību un saistību pārmantotāja. Afēras kontrolpakete jaunajā akciju sabiedrībā piederēja SIA “Trio nami” un šiem trim personāžiem: Ralfam Bērziņam, Jānim Bazevičam un Edgaram Uldrikam. Nākamais viņu solis bija prasība pret Rīgas domi un Rīgas pilsētas zemes komisiju par īpašumtiesību atjaunošanu. Un tiesa atkal bija labvēlīga shēmotājiem - noteica aizliegumu jebkādām darbībām ar strīdus īpašumiem, atzīstot tos par prasības nodrošinājumu. Tā kā šo īpašumu iegūšana no pilsētas un valsts savu apmēru un nekaunības dēļ nenovēršami bija saistīta ar plašu publicitāti, uzņēmuma padomē tika iecelts tautā mīlētais diriģents Imants Kokars. Taču arī šāda stratēģiska rīcība un Kokara publiska izrādīšana afēru pabeigt neļāva.
Gadu pēc “Rīgas būvbiedrības” reģistrēšanas Augstākā tiesa atzina par pamatotu ģenerālprokurora Jāņa Maizīša protestu un atcēla tiesas spriedumu, ar kuru AS “Rīgas būvbiedrība” tika atzīta par līdz 1940. gadam pastāvējušās akciju sabiedrības mantinieci. 2006. gadā akcionāri lēma uzņēmumu likvidēt, un 2008. gadā akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs Ralfs Bērziņš šo procesu pabeidza. Afēra “Rīgas būvbiedrība” bija cietusi krahu. Kā filmā “Trests, kas bankrotēja”.
Ļoti iespējams, ka jaunās holokausta mantinieku afēras autori ir iedvesmojušies gan no šīs pamācošās filmas, gan Rīgas būvbiedrības projekta neveiksmes.
Viena brāļa Kokara vietā viņi nofraktējuši uzreiz 62 Saeimas deputātus.
Likumprojekts “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums” strauji tuvojas apstiprināšanai galīgajā lasījumā. Saskaņā ar ieceri Latvijas nodokļu maksātāji no 2023. gada 1. janvāra līdz 2032. gada 31. decembrim nodibinājumam „Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds” samaksās 40 miljonus eiro. Pilnīgi ne par ko.
