Valsts prezidents Egils Levits šogad algā (pirms nodokļu nomaksas) saņems 6260 eiro mēnesī un vēl 1252 eiro mēnesī reprezentācijas izdevumiem. Salīdzinot ar pagājušo gadu, prezidenta atalgojums pieaugs par 360 eiro.
Atšķirībā no 2020. gada, kad sabiedrības spiediena dēļ Egilam Levitam nācās labprātīgi atteikties no algas pielikuma, šoreiz nevienu īpaši neuztrauca prezidenta atalgojuma līmenis. Tāpēc 2022. gada valsts budžeta likumprojektā ietvertais algas pieaugums viņam bez diskusijām ieguva likuma spēku. Līdz ar to kopš 1. janvāra spēkā esošais likums “Par valsts budžetu 2022. gadam” nosaka, ka izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī 2022. gadā nepārsniedz 6260 eiro un reprezentācijas izdevumi nepārsniedz 1252 eiro mēnesī. 2021. gadā E. Levita atalgojums pirms nodokļu nomaksas bija 5960 eiro mēnesī. Papildus tam Valsts prezidents ik mēnesi kā kompensāciju par reprezentācijas izdevumiem saņēma vēl 1192 eiro.
Ar E. Levita pērn gūtajiem visiem ienākumiem sabiedrība varēs iepazīties pēc dažiem mēnešiem, kad Valsts prezidents būs iesniedzis valsts amatpersonas deklarāciju un Valsts ieņēmumu dienests to būs publiskojis. Taču viņa ienākumu deklarācija par 2020. gadu bija visai iespaidīga, proti, kopējie E. Levita ienākumi tajā gadā pārsniedza 0,5 miljonus eiro. Lielāko daļu no šīs summas nodrošināja kompensācija no ES tiesas, kas bija 181 611 eiro, un 201 496 eiro lielais mantojums, ko E. Levitam atstāja Dace Valda Ose. Uz šī fona prezidenta alga - 71 520 eiro gadā - jau izskatījās visai pieticīgi. 2020. gadā E. Levits saņēma arī nelielu pensiju no Vācijas un procentus no “Luminor” bankā noguldītās naudas. Vairāk par E. Levita 2020. gadā gūtajiem ienākumiem var izlasīt šeit.
Līdzīgi kā aizvadītajos gados, par Valsts prezidenta šā gada atalgojumu lēma Saeima, apstiprinot valsts budžetu. Pērn E. Levits palika bez algas pieauguma, jo 2020. gada rudenī, iesniedzot 2021. gada valsts budžeta projektu, Finanšu ministrija bija vai nu piemirsusi, vai arī apzināti nebija ierēķinājusi ikgadējo atalgojuma pieaugumu Valsts prezidentam. Likumprojektam nonākot Saeimā, Valsts prezidenta kanceleja, iesniedzot budžeta pieprasījumu, iekļāva tajā arī Valsts prezidenta atlīdzības ikgadējo indeksāciju. Tā kā šis priekšlikums tika skatīts Saeimas komisijā, par to uzzināja plašāka sabiedrība, kas nebija apmierināta ar prezidenta algas pielikumu krīzē. Sabiedrības spiediena dēļ Valsts prezidentam Egilam Levitam nācās atteikties no algas pielikuma. Taču nākotnē vairs šāda situācija, kad kāds aizmirst vai apzināti neierēķina algas pielikumu Valsts prezidentam, nebūs iespējama.
Īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu, Saeima pērn rudenī konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kas cita starpā paredz grozīt Valsts prezidenta algas aprēķināšanas kārtību. Proti, šīs amatpersonas atalgojuma jautājums vairs netiks iekļauts valsts budžeta likumā, bet gan Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tā jaunā redakcija nosaka, ka Valsts prezidentam mēnešalgu, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, aprēķinās, bāzes mēnešalgas apmēram piemērojot koeficientu 7,00. Savukārt reprezentācijas izdevumi būs 20 procentu apmērā no noteiktās mēnešalgas. Ja Valsts prezidentam ir laulātais, pienāksies papildu reprezentācijas izdevumi 20 procentu apmērā no amatpersonai noteiktās mēnešalgas.
Ja šī jaunā kārtība būtu spēkā jau šogad, tad Valsts prezidenta E. Levita alga būtu 7407 eiro mēnesī, bet reprezentācijas izdevumi - 2963 eiro mēnesī.
