Krievijā jauna informatīvā diversija pret Baltijas valstīm

© Neatkarīgā

Krievijas Federācijas Sabiedrisko lietu palātas ēkā Maskavā vakar atklāta Baltijas valstīm veltīta izstāde. Tās mērķis ir apmelot, diskreditēt, nonievāt, bet pats galvenais – izraisīt Krievijas pilsoņu līdzjūtību pret tautiešu ciešanām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Izstādes nosaukums “Baltijas 30 neatkarības gadi. Politieslodzītie. Cenzūra. Neonacisms”.

Šī nav tikai pavirša ātrumā samesta izstāde ar dažiem stendiem, fotogrāfijām un dokumentu kopijām. Nav tikai kārtējā nekaitīgā epizode Latvijai naidīgas valsts retorikā. Šāda veida propagandas pasākumi ir Krievijas īstenotās tautiešu politikas sastāvdaļa, un jāatceras, ka tieši ar tautiešu politiku Krievija attaisnoja iebrukumu Ukrainā un Krimas aneksiju. Starptautiskā sabiedrība, Latviju ieskaitot, bija un joprojām ir sašutusi, pauž nosodījumu, uztur sankcijas, bet lietas būtību tas nekādi nemaina, jo Krievija kā iesēdusies, tā sēž Krimā. Un nelāgas pazīmes liecina, ka šāds scenārijs tiek pieļauts arī attiecībā uz Baltijas valstīm.

Varas kontrolēts process

Izstādei klātienē nebūs daudz skatītāju. Otrdien to atklāja bariņš galma vēsturnieku, jau piektdien to slēgs. Taču Kremļa propagandas medijos un to atvasinājumos tīmeklī pasākums plaši atspoguļots un vēstījumi pavairoti. Formāli izstādi organizējusi nekomerciāla sabiedriskā organizācija “Vēsturiskā atmiņa”. Patiesībā tā ir Krievijas valdības operēta nevaldības organizācija, un līdzīgas tika iedarbinātas arī pirms iebrukuma Ukrainā. Kā skaidro Austrumeiropas politikas pētījumu centrs, “šādas nevalstiskās organizācijas un fondi rada sabiedriskas iniciatīvas šķietamību, bet realitātē tas ir varas kontrolēts process”. Ne velti šā fonda direktors Aleksandrs Djukovs darbojas arī Krievijas Federācijas prezidenta padomes Starptautisko attiecību konfliktsituāciju monitoringa komisijā.

Nule viņš atļāvās arī skarbi kritizēt Krievijas vēstniecību Latvijā, ka tā pieļāvusi Sarkanās armijas ģenerāļa Jakuņina ekshumāciju Madonā, un aizrādīja arī savai Ārlietu ministrijai par notikušo. Tik ietekmīgs ir šis “sabiedriskais fonds”.

Samazgu pavairošana

Kāds tad ir Krievijas varas jaunākais vēstījums par Baltijas valstīm? Principā tas jau ir ietverts izstādes nosaukumā: “30 лет независимости Прибалтики. Политзаключенные. Цензура. Неонацизм”. Tautieši Baltijā cieš, un Krievija nedrīkst uz to noraudzīties, neko nedarot. Baltijas centieni savus neatkarības trīsdesmit gadus pasniegt kā veiksmes stāstu esot meli. Patiesībā Igaunija, Latvija un Lietuva nevarot tikt uzskatītas par sekmīgām demokrātiskām valstīm. Režīms sistemātiski vajājot politiskos oponentus, medijos valda cenzūra, neatkarīgi mediji ir aizliegti, sabiedrībā izplatās neonacistisks noskaņojums, kas tiek atbalstīts valdību līmenī. Tikai valdības visu to rūpīgi slēpj. Daudzveidīgi meli šī fonda izpildījumā tālāk tiek pavairoti un dramatizēti, un uz tiem atsaucas atkal nākamie avoti un roboti.

Ar Baltiju var aizrīties

Eirāzijas ziņu izdevums vēsta, ka Baltijas valstīs valda aparteīds, un mūsu neatkarību sauc par necilvēcīgu un bez sirdsapziņas. Izdevums “Argumenti” publicējis “pētījumu” “Nacisms Baltijā: skaitļi un fakti”. Protams, arī propagandas kanāls “Sputnik” atklāj “Baltijas tumšās puses”. Zīmīgi, ka šajā reizē informācijas operācijā iesaistījusies arī Baltkrievijas propagandas mašinērija, un arī baltkrieviem tiek klārēts par Eiropā nebijušu etniskās segregācijas režīmu - īpaši Igaunijā un Latvijā. Šo primitīvo melu jēga ir noskaņot krievu un baltkrievu publiku par labu Kremļa īstenotajai politikai Baltijas valstīs. Pateicoties līdzīgai propagandai par nacistu augšāmcelšanos Ukrainā, Krimas aneksija Krievijas sabiedrībā tika plaši atbalstīta. Tautieši taču briesmās! Visticamāk, viņi ne acu nepamirkšķinātu, ja Kremlis sadomātu nokosties gabalu Baltijas. Tikai atšķirībā no Ukrainas - Baltijas valstīs Putins varētu arī aizrīties. NATO klātbūtnes dēļ.

***

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas komentārs:

“Šīs tā sauktās vēsturiskās biedrības izstāde nav uzskatāma par ko jaunu vai nebijušu. Tā ir maza daļa no jau daudzu gadu laikā sistemātiski un mērķtiecīgi veidotas informatīvās kampaņas pret Baltijas valstīm. Nereti šādas vai līdzīgas provokatīvas akcijas un pasākumi tiek piesaistīti Latvijai un pārējām Baltijas valstīm nozīmīgu notikumu atcerei. Mūsu novērojumi liecina, ka Krievijas sabiedrībā šīs biedrības pasākumu ietekme ir minimāla - Krievijas oficiālā televīzija attīsta savu jau zināmo vēstījumu izplatīšanu, bet plašāku mediju uzmanību šie pasākumi neizpelnās. Turklāt izstādes apmeklē ļoti maz cilvēku, un šī izstāde būs apskatāma tikai trīs dienas. Mūsuprāt, nav lietderīgi iesaistīties šādā polemikā, jo tas propagandas organizācijas meliem piešķirtu rezonansi un popularitāti.”

Valsts drošības dienesta komentārs:

VDD ir informēts par Jūsu minēto, fonda "Vēsturiskā atmiņa" Krievijas Federācijas Sabiedriskajā palātā organizēto izstādi. VDD vērtējumā konkrētās izstādes mērķauditorija ir Krievijas iedzīvotāji, un tā tiek rīkota ar mērķi Krievijas sabiedrībā veidot un nostiprināt Kremļa interesēm atbilstošu priekšstatu, ka pēc neatkarības atgūšanas Baltijas valstis visās jomās ir piedzīvojušas strauju lejupslīdi un ir "neizdevušās valstis". Minētās versijas pamatošanai tiek izmantoti īpaši piemeklēti un manipulatīvi interpretēti notikumi un fakti. Šī izstāde uzskatāma par kārtējo Kremļa informatīvās ietekmes aktivitāti nolūkā veicināt Krievijas sabiedrības atbalstu valdošajam režīmam, vienlaikus sekmējot neuzticēšanos Eiropas Savienībai un NATO, kam pievienojušās Baltijas valstis. Izstāde tiek izmantota arī, lai izplatītu citus tradicionālos Kremļa propagandas vēstījumus, piemēram, par Baltijas valstīs it kā valdošo rusofobiju, nacisma atdzimšanu un pastāvīgiem krievu tiesību pārkāpumiem. Varam norādīt, ka Krievijas pseidovēsturnieka Aleksandra Djukova vadītais fonds "Vēsturiskā atmiņa" jau iepriekš ir nonācis VDD redzeslokā. Tā aktivitātes ilgstoši ir bijušas vērstas uz Baltijas valstu diskreditēšanu starptautiskajā arēnā. Ar papildu informāciju par fonda līdzšinējo darbību Jūs varat iepazīties VDD darbības ikgadējos publiskajos pārskatos, kas ir pieejami dienesta tīmekļvietnē: šeit

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais