"Korupcijas aisbergs" pa Daugavu peldēs līdz decembrim; kampaņa izmaksā 145 tūkstošus eiro

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Kopš oktobra beigām Daugavā peld jau dzeltēt sācis vides objekts – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vēstījums sabiedrībai. Daļa sabiedrības, kurai, lūkojoties uz šo objektu, vajadzētu apjaust korupcijas negatīvās sekas, ironizē, nosaucot šo objektu par “peldošu butaforiju un absurda teātri”.

Cer mazināt iedzīvotāju toleranci pret korupciju

Daudz kritizētais KNAB vides objekts - korupcijas aisbergs - ir daļa no sociālās kampaņas, Neatkarīgajai skaidroja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Komunikācijas nodaļā.

Šīs kampaņas īstenošanas tiesības publiskā iepirkuma ceļā ieguva SIA “Sparta Media”. Kopējā līguma summa ir 145 115,39 eiro (ar PVN), un šo summu paredzēts ieguldīt divās daļās. Proti, mazāk nekā puse no līgumsummas jeb 71 710,95 eiro ir ieguldīti kampaņas radošā risinājuma izstrādē un realizācijā. Šī pozīcija ietver gan vides objekta izveidi un izvietošanu, gan kampaņas vizuālo, audiovizuālo un audio materiālu izveidi, kā arī kampaņas materiālu izveidi sociālo tīklu komunikācijai. Otru daļu no summas - 73 404,44 eiro - paredzēts izmantot kampaņas reklāmas materiālu izvietošanai internetā un plašsaziņas līdzekļos.

Vienlaikus KNAB norāda, ka kampaņa ir daļa no divu gadu projekta “Atbalsts trauksmes celšanas sistēmas izveidei Latvijā” un šī projekta īstenošanai saņemtas dotācijas no Eiropas Ekonomikas zonas grantu 2014.-2021. gada perioda programmas “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana”.

“Korupcija ir krimināli sodāms noziegums, tomēr tā neapstājas brīdī, kad notikusi kukuļošana vai cita koruptīva darbība un iesaistītās personas sauktas pie atbildības. Tā ir tikai korupcijas aisberga redzamā daļa. Korupcijas aisberga neredzamā daļa ir daudz dziļāka un ietekmē ne tikai tos, kas iesaistīti korupcijā, bet netieši arī mūs visus kā sabiedrību. Korupcijas aisbergs ir dziļš, un katrs kukuļošanas vai cits korupcijas izpausmes gadījums, ja tas paliek nepamanīts, neizmeklēts, iesaistītās personas nesaņem adekvātu sodu, palielina šo neredzamo aisberga daļu. Vienlaicīgi tas atņem mums katram kā Latvijas iedzīvotājam iespēju dzīvot labāk,” uzsver KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

KNAB norāda, ka viens no lielākajiem korupcijas pastāvēšanas iemesliem ir sabiedrības tolerance, kas var izpausties gan kā tieša koruptīvu darbību atbalstīšana, gan arī kā vienaldzība, piemēram, neziņošana, kad personas rīcībā nonākusi informācija par iespējamu korupciju. Šī gada pavasarī KNAB veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka 34% aptaujāto iedzīvotāju ziņotu KNAB, ja saskartos ar korupciju. Tikmēr 30% par to nevis ziņotu, bet gan izstāstītu tikai saviem radiem un paziņām, kas liedz iespējas tiesībaizsardzības iestādēm efektīvi apkarot korupciju.

Korupcijas aisbergs Daugavā atradīsies līdz KNAB sociālās kampaņas beigām, t.i., Starptautiskajai pretkorupcijas dienai, ko pasaulē atzīmē 9. decembrī. KNAB aicina iedzīvotājus korupcijas aisbergu aplūkot, nedrūzmējoties pie objekta un ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus. KNAB atgādina, ka sociālās kampaņas mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par korupcijas negatīvajām sekām un mazināt iedzīvotāju toleranci pret korupciju.

Kritizē un slavina

KNAB korupcijas aisbergs nav palicis nepamanīts. Advokāts Artūrs Zvejsalnieks viens no pirmajiem mikroblogošanas vietnē “Twitter” pauda sašutumu par Daugavā novietoto “korupcijas aisbergu”. Advokāts atzina, ka nesaprotot, kā KNAB vadība varēja akceptēt un piešķirt naudu šādam vides objektam. Arī politiķis Dainis Liepiņš kritizēja šo vides objektu: “Kārtējais apliecinājums, ka esošās valsts pārvaldes un tās institūciju vadītāji ir no “citas pasaules”.”

“Īstenībā - spēcīgs vēstījums sabiedrībai: cīņa ar korupciju ir peldoša butaforija un absurda teātris. Jā, redzot to plastmasas čupu, korupcija noliksies uz bremzēm,” ironizēja Ēriks Stendzenieks.

Arī vairāki citi “Twitter” lietotāji izteica šaubas, ka šis objekts spēs kaut ko mainīt korupcijas apjomos Latvijā.

Tāpat daudzi “Twitter” lietotāji bija vienisprātis, ka šis objekts bojā Rīgas ainavu. A. Zvejnieksals šaubījās, vai šādu nezināmas izcelsmes izstrādājumu vispār var laist upē. “Kas tas ir? Ja laiva, tad jābūt numuram utt.,” savas raizes “Twitter” pauda A. Zvejsalnieks.

““Korupcijas aisbergs" vairāk izskatās pēc dzeltena, apgrauzta sviesta kluča. Un kā plānojat šo videi nedraudzīgo objektu utilizēt?” jautā Zigurds Strīķis.

Tajā pašā laikā “korupcijas aisbergs” ir iepaticies Rīgas domes deputātam Laurim Ērenpreisam, kurš atzina, ka, viņaprāt, tā ir visai izdevusies reklāma. “Nav ne vainas. Sen nekas tik neuzbāzīgs/netraucējošs pilsētvidē nebija bijis. Aizpeldēja, pamanīja, daudzi parunāja, un mērķis sasniegts!”

Izpēte

“Rail Baltica" (RB) dzelzceļa būvēšanas vai arī nebūvēšanas parlamentārās izmeklēšanas komisija 3. decembrī pabeidza projektā iesaistīto amatpersonu uzklausīšanu ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas atzīšanos, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka arī tāds lēmums dārgi maksās.

Svarīgākais