Etniskā naida kurinātāja, bērnu pornogrāfijas cienītāja un nelegālas munīcijas glabātāja Jurija Aleksejeva notiesāšana Krievijā tiek tulkota kā apstiprinājums politisko oponentu vajāšanai Latvijā. Galvenie gaudotāji ir Latvijas Krievu savienība, kuras biedrs ir tiesājamais, un Aleksandrs Djukovs – Kremļa galma vēsturnieks, kuram deleģētā funkcija ir melu izplatīšana par Baltijas valstīm.
Djukovs par darba devēja pasūtījumu izpildi rūpējas tik apzinīgi, ka pats jau kopš 2012. gada atrodas Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Toreiz viņš grasījās vest uz Latviju “izstādi” ar melīgu saturu. Tāpēc varas iestādes parūpējās, lai šis Krievijas pilsonis turpmāk vairs neuzplijas Latvijai klātienē. Nu viņš to dara neklātienē, “izstādes” par Latviju, Lietuvu un Igauniju organizējot Krievijā un apdziedot tās krieviski runājošajā tīmeklī.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka “Krievijā īstenota jauna informatīvā diversija pret Baltijas valstīm”. Krievijas valdības operēta nevaldības organizācija Djukova vadībā pirms pāris nedēļām Maskavā noorganizēja “izstādi” par nacisma atdzimšanu Baltijas valstīs, režīma pretinieku vajāšanām un citām tamlīdzīgām muļķībām, kas teorētiski noskaņo krievu publiku pret Latviju, Lietuvu un Igauniju. Tāds arī
Djukova aktivitāšu mērķis - kurināt naidu, lai nepieciešamības gadījumā krievu sabiedrība attaisnotu kaitējuma nodarīšanu Baltijas valstīm.
“Izstādei” seko propagandas un melu kampaņa, kas pie izdevības tiek papildināta ar jauniem elementiem un pārpublicējumiem Kremļa propagandas izdevumos gan Krievijas informatīvajā telpā, gan Baltkrievijā. Konkrētajā gadījumā materiālu piegādājusi Latvijas Krievu savienība, kas apraud savu pirmajā instancē notiesāto biedru Juriju Aleksejevu.
Lūk, ko vēsta fonds “Vēsturiskā atmiņa” publikācijā “Par Latvijas Ārlietu ministrijas un Valsts drošības dienesta reakciju uz fonda “Vēsturiskā atmiņa” izstādi”. Patiesībā gan nekādas oficiālas reakcijas nav bijis. Vienkārši Neatkarīgā palūdza komentēt šo Baltijas valstis apmelojošo pasākumu. Ārlietu ministrija pateica, ka, pēc tās domām, “nav lietderīgi iesaistīties šādā polemikā, jo tas propagandas organizācijas meliem piešķirtu rezonansi un popularitāti”. Savukārt Valsts drošības dienests paskaidroja, ka “Aleksandra Djukova vadītais fonds “Vēsturiskā atmiņa” jau iepriekš ir nonācis VDD redzeslokā un tā aktivitātes ilgstoši ir bijušas vērstas uz Baltijas valstu diskreditēšanu starptautiskajā arēnā”. Tad nu Djukovs tagad analizē Neatkarīgās publikāciju un piesauc Aleksejeva notiesāšanu kā apstiprinājumu savas “izstādes” patiesumam un nozīmībai. Īsāk sakot, Rīgā pa ielām maršē nacistu zombiji, bet sirdsšķīstie komunisti tiek likti cietumā:
“Latvijas Ārlietu ministrijā apzināti “nepamana” nedz bijušo esesiešu pompozo slavināšanu, ne neonacisma izpausmju uzplaiksnījumu jaunatnes patriotiskajā audzināšanā, ne vārda brīvības apspiešanu un šķēršļus žurnālistu, tiesībaizstāvju, sabiedrisko darbinieku darbā, to, kuri noskaņoti uz draudzīgām kaimiņattiecībām ar Krieviju. Kaut gan tieši izstādes dienās Rīgā noslēgusies apkaunojoša iztiesāšana pazīstamā žurnālista Jurija Aleksejeva lietā, ko safabricēja Valsts drošības dienests, viņam saņemot brīvības atņemšanu uz 14 mēnešiem.” Katrs acīmredzot spriež pēc savas mērauklas.
Savā pēdējā vārdā Aleksejevs vēstīja, ka patronas viņam piemestas, pornogrāfija arī un internetā nevienu par fašistu nav apsaukājis. Attiecīgi Valsts drošības dienests un pirmās instances tiesa ir pretējos ieskatos. Bet Aleksejeva politiskajiem domubiedriem tas netraucē sludināt, ka ar ļoti slaveno žurnālistu izrēķinās viņa ļoti slavenā interneta portāla “ИМХО-клуб” satura dēļ.
Latvijas Krievu savienība sola, izmantot partijas resursus un pārstāvniecību Eiroparlamentā, pievērst pasaules sabiedrības uzmanību žurnālistu vajāšanai Latvijā. Kas tie ir par tādiem žurnālistiem? Neskaitot Aleksejevu, kura pēdējais vārds lasāms paša veidotajā vietnē, no citiem pazīstamiem personāžiem šeit figurē tādi Latvijas valstij naidīgi kadri kā Vladimirs Lindermans, Aleksandrs Giļmans, Aleksandrs Gapoņenko, Aleksandrs Filejs un arī tas pats Kremļa galma vēsturnieks Aleksandrs Djukovs. Tādi tie “žurnālisti”, ko ļaunajās Baltijas valstīs Kremlim par sirdssāpēm vajā nacistu zombiji.
