Saskaņā ar Tiesībsarga biroja atzinumu nepilngadīgo personu nošķiršana no pilngadīgajām personām, kas pretlikumīgi cenšas tās nogādāt no Baltkrievijas Latvijā, nav pieļaujama. Noziedzīgo grupējumu un Baltkrievijas varas iestāžu īstenotā cilvēktirdzniecības shēma darbojas nevainojami. Humānu apsvērumu dēļ Eiropa tikai noplāta rokas, migrantu bērnu ciešanas neskaitās.
Tas jau ir atzīts visaugstākajā līmenī - pašreizējā migrantu krīze uz Baltijas valstu un Polijas robežas ir mākslīgi inscenēta un tiek arvien saasināta, iesūtot migrantu barus no austrumiem caur Minsku pie Eiropas Savienības ārējās robežas. Baltkrievija piešķir šīm personām tūristu vīzas, lai gan iepriekš tādi tūrisma maršruti nekad nav pastāvējuši. Migrantu grupas tiek organizētas ar noziedzīgu cilvēktirdzniecības grupējumu starpniecību. Un nu jau ne tikai no Irākas. Valdības sēdē, kurā tika apstiprināts speciālais žoga būvēšanas likums, iekšlietu ministre Marija Golubeva minēja, ka saskaņā ar poļu kolēģu novērojumiem avioreisu skaits arvien palielinās no Sīrijas, Libānas, Omānas. Minskā “tūristi” ielido caur Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Turciju. Šāds ceļojums ir ļoti dārgs, taču nauda acīmredzot nav problēma, un pašlaik Baltkrievijā Eiropas robežas forsēšanai tiek gatavoti aptuveni 7000 migrantu. Viņu vidū ir arī nepilngadīgas personas. Ja migrantu grupai, kas uzdodas par radiniekiem, līdzi paņemts bērns, Eiropa humānu apsvērumu vārdā viņiem atver durvis.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka “Migrantu hibrīduzbrukuma aizsegā notiek bērnu tirdzniecība”. Nepilngadīgas personas tiek izmantotas, lai juridiski piespiestu varas iestādes ielaist Eiropas teritorijā migrantu grupas, pamatojoties uz humāniem apsvērumiem un ANO Bēgļu konvenciju. Faktiski tā ir nepilngadīgo ekspluatācija un iesaistīšana cilvēktirdzniecības shēmā. Tomēr bērni no saviem izmantotājiem netiek nošķirti. Viņi kalpo kā universāla caurlaide nonākšanai Eiropas Savienībā arī caur Latviju.
Valsts robežsardze līdz ārkārtējās situācijas ieviešanai pierobežā nav veidojusi migrantu profilus. Ir zināms, ka šogad kopumā valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši vairāk nekā 400 trešo valstu pilsoņu, bet nav zināms, cik tieši viņu vidū ir nepilngadīgo.
Toties ir zināms, cik bērnu ir starp migrantiem, kas Latvijā tika apzināti ielaisti pēc 10. augusta: “Kopumā humānu apsvērumu dēļ valsts robežas nelikumīga šķērsošana nav liegta 55 cilvēkiem, tostarp 23 bērniem.”
Tas nozīmē, ka migrantu grupās dzīvie vairogi - bērni - tiek ņemti līdzi lielā skaitā, apzināti pakļaujot viņus badam, salam, slimību un nāves riskam.
Robežsardze, kritizējot Neatkarīgās iepriekšējo publikāciju, noraida pieņēmumu, ka nepilngadīgais ir pieaugušo migrantu caurlaide: “Absurds ir apgalvojums, ka tad, ja valsts robežu nelikumīgi šķērsojošām personām līdzi ir bērns vai bērni, automātiski iestājas humāni apsvērumi un personām netiek liegta VR šķērsošana. Nebūt NĒ! Bērns pats par sevi nav humāns apsvērums, katrs gadījums tiek vērtēts ļoti individuāli, un pamatā personas tiek ielaistas valstī, jo tām ir nepieciešama medicīniska palīdzība, kuru savlaicīgi nesaņemot var iestāties arī letālas sekas!”
Neatkarīgā Robežsardzes preses dienestam vaicāja, cik personas valstī ielaistas, pamatojoties uz viņu veselības stāvokli. Tādu ziņu nav:
“Valsts robežsardzes rīcībā nav konkrētu datu, cik cilvēkiem no iepriekš minētajiem 55 bija nepieciešama tieši medicīniskā palīdzība, taču VRS savā darbībā vadījās un vadās pēc principa, lai nešķirtu ģimenes, respektīvi, ja ģimenē ir persona vai personas, kurām ir nepieciešama šī neatliekamā medicīniskā palīdzība, tad humānu apsvērumu dēļ valsts robežas šķērsošana netika liegta visai ģimenei kopumā, nedalot to, nevis atsevišķiem ģimenes locekļiem, kuriem šī neatliekamā medicīniskā palīdzība bija nepieciešama.”
Un te jāatgādina, ka ziema tuvojas. Naktīs temperatūra jau noslīd pie nulles, un medicīniskā palīdzība var būt nepieciešama ļoti daudziem. Hipotermija var iestāties ikvienam nepiemēroti apģērbtam, lietū izmirkušam cilvēkam neatkarīgi no vecuma. Jānosalst, drusku jāpaciešas, un tad varēs tikt iekšā. Tieši tik cinisks ir šī migrantu hibrīduzbrukuma organizatoru aprēķins.
Kas attiecas uz bērnu izmantošanu šajā noziedzīgajā shēmā, Latvijas institūcijas iztaisās bezpalīdzīgas. Neatkarīgā jau vēstīja, ka Civillikums aizsargā tikai Latvijas bērnus. Uz migrantiem attiecas Imigrācijas likums, kas pieļauj saglabāt “ģimenes vienotību”. Tās pašas ģimenes, kas iesaista bērnus cilvēktirdzniecības shēmā. Kā skaidro Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, “fakts, ka persona kopā ar nepilngadīgu bērnu nelikumīgi šķērso robežu, nevar tikt traktēts kā bērna tiesību pārkāpums, kam būtu jārealizējas ar bērna šķiršanu no ģimenes”. Tātad pieaugušie radinieki drīkst ekspluatēt nepilngadīgas personas. Un līdzīgs ir arī Tiesībsarga biroja viedoklis:
“Bērnu šķiršanai no vecākiem tā iemesla dēļ, ka vecāki kopā ar bērniem vēlas nonākt Eiropas Savienībā, nav tiesiska pamata, jo, iespējams, vecāki rīkojas bērnu interesēs, lai paglābtu viņus no briesmām savā izcelsmes valstī. Tas vien, ka vecāki kopā ar bērniem ir nonākuši Valsts robežsardzes redzeslokā, neliecina, ka vecāki rīkojas ļaunprātīgi un pakļauj bērnus riskam, katrs gadījums ir jāizvērtē individuāli. Latvijai kā ANO Bērnu tiesību konvencijas dalībvalstij ir jāveltī pūliņi šāda bērna aizsardzībai un palīdzības sniegšanai ģimenei, nevis jāšķir bērni no vecākiem, pieņemot, ka vecāki ļaunprātīgi izmanto savas tiesības.”
Tiesībsarga ieskatā attiecībā arī uz Baltkrievijas hibrīdoperācijā izmantotajiem migrantiem nedrīkst vispārināti pieņemt, ka viņi visi Eiropas Savienībā un Latvijā ieceļo bez tiesiskā pamata. Šobrīd patvērumu sākot pieprasīt arī personas un ģimenes ar bērniem, kuras glābjas no talibu režīma Afganistānā. Un tāpat uz starptautisko aizsardzību var pretendēt arī personas, kuru valstī nenotiek aktīva karadarbība, ja tiek pierādīti individuāli vajāšanas draudi, piemēram, rases, reliģijas, tautības, piederības pie noteiktas sociālās grupas vai politiskās pārliecības dēļ. Tāpēc:
“Gadījumos, ja ārzemnieki šķērso Latvijas robežu, Valsts robežsardzei ir pienākums un tā noskaidro ieceļotāju identitāti, izcelsmes valsti un ieceļošanas iemeslus. Tikai pārbaudot personu identitāti apliecinošos dokumentus un uzklausot iemeslus ieceļošanai valstī, var noskaidrot, vai persona cenšas ieceļot bez tiesiska pamata vai prasa starptautisko aizsardzību.”
Var tikai iedomāties, kā šī iztaujāšana notika praksē līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanai, kad valdība migrantu atturēšanai atļāva lietot spēku un psiholoģisku iebiedēšanu. Robežsargs vai karavīrs pienāca pie migrantu grupas un krieviski, angliski vai ar arābu tulka starpniecību vaicāja: “Labdien, vai jūs ceļojat bez tiesiska pamata un mēs jūs padzīsim atpakaļ Baltkrievijas teritorijā, vai arī vēlaties saņemt starptautisko aizsardzību, mēs jūs pabarosim, sasildīsim, izmitināsim un iedosim kabatasnaudu?”
Nav brīnums, ka simtiem migrantu šādi izdevās iekļūt Latvijā. Šobrīd tā vairs nenotiek, desmitiem migrantu katru dienu tiek atspiesti atpakaļ, taču, kā uzsver Tiesībsarga birojs, ar šo rīcību viņus nedrīkst apdraudēt:
“Situācija, ja ārzemnieki ir “iesprūduši” uz robežas starp divām valstīm un neviena no tām neļauj ieceļot vai atgriezties tās teritorijā, nedrīkst apdraudēt cilvēkus, jo īpaši bērnus, tādā mērā, ka tā izvēršas par necilvēcīgu rīcību vai spīdzināšanu attiecībā pret viņiem. Ja ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem ir “iesprūdušas” uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju, Latvija neatļauj šīm personām ieceļot tālāk tās teritorijā un arī Baltkrievija neatļauj ģimenēm ar bērniem atgriezties tajā, var rasties situācija, ka ģimenes ar bērniem ilgstoši atrodas bez pārtikas, zem klajas debess rudens-ziemas sezonā. Divām valstīm ierobežojot šādu ģimeņu kustību uz robežas, vecāki šādā situācijā var tikt ierobežoti spējā pienācīgi parūpēties par bērniem, pat ja viņiem ir vēlme rūpēties par bērniem un nodrošināt viņu vajadzības. Lai neapdraudētu ģimeni ar bērniem, Valsts robežsardze, konstatējot, ka ģimenes novirzīšana atpakaļ uz Baltkrieviju nav iespējama, var ļaut šādām ģimenēm ieceļot humānu apsvērumu dēļ, lai vēlāk ļautu tām izceļot uz izcelsmes valsti.”
Te gan jāuzsver, ka formulējums “ārzemnieki ir iesprūduši uz robežas starp divām valstīm” attiecībā uz Latviju un Baltkrieviju ir nekorekts. Starp abām valstīm nav neitrālās joslas. Migranti, kas atrodas otrpus dzeloņdrāšu rituļiem un/vai robežstabiem, atrodas Baltkrievijas teritorijā, un, kamēr nav ielaisti Latvijā, viņu labsajūta ir tikai un vienīgi pašu un Baltkrievijas režīma darīšana. Par Latvijas problēmu viņi kļūst līdz ar pirmo soli mūsu pusē. To nedrīkst pieļaut.
