Lielvārdes lidlauks ir Krievijas ģenerālštāba galvassāpes

© Gatis Indrēvics, Aizsardzības ministrija

Karadarbības niansēs neiesvaidītiem ļaudīm šis notikums neko daudz neizteica. Nu atlidoja kaut kāda amerikāņu kaste ar četriem propelleriem. Izkrāva citu kasti ar sešiem stobriem. Politiķi papozēja, kastes aizlidoja. Taču šis notikums ir cieši saistīts ar Latvijas militāro spēju pieaugumu, un tāpēc Kremlī ir paaugstinājies stresa līmenis. Sapnis par nokļūšanu līdz Rīgai diennakts laikā ir izsapņots.

Aviobāze “Lielvārde” ir jauns mērķis Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba kartēs - tā pirmdien pavēstīja Maskavas propagandas kantoris un pārstāstīja tīmekļa roboti. Šis paziņojums ir cieši saistīts ar divām citām aktualitātēm Latvijas aizsardzībā.

“Commando” un HIMARS atlidoja

25. oktobrī Spilves lidlaukā - faktiski Rīgas centrā -nosēdās ASV Speciālo operāciju spēku Eiropā militārā lidmašīna “MC-130J Commando II”. Šīs vizītes mērķis bija nodemonstrēt, cik īsā brīdī uz konkrētu vietu iespējams atgādāt un operatīvi izvērst raķešu artilērijas sistēmu HIMARS. Visa procedūra, ieskaitot raķešu iekārtas novietošanu atpakaļ lidmašīnā, aizņēma 15 minūtes. Uz šo nelielo paraugdemonstrējumu ieradās gan aizsardzības ministrs, gan ASV vēstnieks, un, lūk, kāpēc tas ir tik svarīgs. Šī artilērijas sistēma atkarībā no modifikācijas spēj satriekt mērķus attālumā no 70 līdz pat 300 kilometriem. Tajā iespējams ielādēt līdz pat sešām raķetēm un pēc tam atkal no jauna pārlādēt. Iespējams iznīcināt kustīgus mērķus gan jūrā, gan sauszemē. Ar šo konkrēto lidmašīnu raķešu iekārtu iespējams nogādāt arī pretinieka kontrolētā teritorijā, jo tā spēj lidot ļoti zemu - pārdesmit metrus virs zemes, izvairoties no radariem. Piezemēties kaut vai uz grantēta ceļa 300 metros. Amerikāņiem šādu lidmašīnu un raķešsistēmu ir daudz, un ar šo paraugdemonstrējumu viņi parādīja, ka ASV spēj piedāvāt operatīvu palīdzību Baltijas valstīm īsā laika periodā. Vēl svarīgs fakts ir tas, ka Nacionālie bruņotie spēki paši grasās iegādāties HIMARS sistēmas, protams, ja Vašingtona tam dos zaļo gaismu un ja budžetā izdosies iezīmēt attiecīgu pozīciju. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks paziņojis, ka sarunas jau ir sāktas. Noliekot raķetes kaut vai Latvijas vidienē, tās spēj nosegt gan austrumu perimetru, kas ir galvenais riska avots, gan Baltijas jūras piekrastes ūdeņus. Bet novietojot pierobežā, raķešu rādiuss iesniedzas potenciālā ienaidnieka teritorijā.

Beidzot ir kur nosēsties

Sabiedrotajiem ir daudzi un dažādi ieroči, un ir izšķiroši svarīgi, ka tos iespējams uz Latviju atgādāt pa gaisu - ātri un droši, kaut vai no Kanādas. Kas notiktu, ja tai lidmašīnai Latvijā nāktos nosēsties melnā naktī ļoti sliktos laikapstākļos? Spilve tam nederētu, taču Lielvārdes militārais lidlauks gan. Un tieši tas šobrīd ir Kremļa uztraukuma iemesls. Uz Latviju tumsas aizsegā tagad iespējams atgādāt faktiski jebko - lidaparātus, kaujas mašīnas, ieročus.

Lielvārdes lidlauks šoruden ir saņēmis ilgi gaidīto instrumentālo lidojumu sertifikātu.

Par to vēsta Aizsardzības ministrijas portāls “Sargs”. Iepriekš NBS Gaisa spēku lidlaukam Lielvārdē bija sertifikāts tikai vizuālo lidojumu veikšanai. 2016. gadā uzstādīta aparatūra un ierīkota nepieciešamā infrastruktūra arī instrumentālo lidojumu veikšanai, taču vēl bija jāapmāca personāls, jāievieš speciāla drošības pārvaldības sistēma, procedūras. Šoruden Eiropas Aviācijas drošības aģentūra un pašmāju aviācijas uzraudzības institūcijas beidzot sertificēja lidlauka izmantošanu 24 stundu režīmam - tātad arī nelabvēlīgos laikapstākļos un diennakts tumšajā laikā.

Tur tas suns aprakts

Šis arī ir tas iemesls, kādēļ Maskava satraukusies un kādēļ tās propagandas kantoriem uzdots pastiprināti vārīties par to, ka Latvijā valda aparteīds un pa Rīgas ielām maršē nacistu zombiji.

To Neatkarīgajai apstiprina avoti aizsardzības struktūrās. Instrumentālo lidojumu spēja militāram lidlaukam ir liela problēma pretiniekam. Tagad tur jebkādos laika apstākļos un situācijās var nosēsties jebkādi sabiedroto gaisa kuģi - arī tādi kā Spilvē paraugdemonstrētais “Commando” ar visu, kas tajā iekšā:

“Tur arī suns aprakts. Tagad šādi putni, kas pāris minūšu laikā var izvērst raķešu artilēriju ar rādiusu 70-500 km, ir Krievijas Federācijas ģenerālštāba galvassāpes. Tas viss ļoti attālina demagoģiju par to, ka viņi te atlidos un 24 stundās iekaros valsti. Cena kļūst ļoti augsta. Krievi saprot, ka tā var izvērsties viņiem par asinspirti un pat savai sabiedrībai viņi to nevarēs pārdot.”

Tādējādi virsraksts Kremļa medijos “Авиабаза Лиелварде - новая цель на картах Генштаба Вооруженных сил России” jāuztver kā apliecinājums ļoti būtiskam Latvijas aizsardzības spēju pieaugumam.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais