Veselības ministrija jau šonedēļ gatavo rīkojumu un aicinās valdību izsludināt mobilizāciju. Tas nozīmē, ka situācija veselības aprūpē pašlaik tiek pielīdzināta karalaika apstākļiem.
Latvija ir valsts, kurā noslīkst visvairāk cilvēku Eiropas Savienībā. Peldēt patīk visiem – bet peldēt māk tikai daži. Labiekārtotu drošu peldvietu ūdeņiem bagātajā valstī ir maz. Turklāt pandēmijā jau divās vecuma grupās bērni palikuši bez peldētapmācības. Problēma aktualizēta Saeimas atbildīgajā komisijā, un tagad jau izpildvaras līmenī tiks domāts par īpašas starpnozaru padomes izveidi iedzīvotāju noslīkšanas novēršanai.
Labklājības nozares kopējais budžets nākamajā gadā būs četri miljardi eiro, kur lielāko daļu ar 3,4 miljardiem eiro veido sociālās apdrošināšanas budžets.
Oficiālās un neoficiālās izsolēs sistemātiski tiek pārdoti par dažādiem nopelniem Latvijas valsts pilsoņiem piešķirti apbalvojumi. Arvīds Ulme, kurš pieteica pārdošanai savu Triju Zvaigžņu ordeni, nav nekāds izņēmums. Individualizēti apbalvojumi nekādi nav aizsargāti no pārdošanas otrreizējā valsts pateicību tirgū.
Tieši pirms 80 gadiem vācieši apsolīja latviešiem ieņemt Maskavu dažu dienu laikā, bet par to palūdza, lai “daudzos tūkstošus zeķu un cimdu... latvieši atrauj paši sev un atdod saviem glābējiem.”
Vislielākā bezcerības un bezspēcības sajūta Latvijā ir jauniešiem. Trešā daļa jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadu vecumam atzinuši, ka nepārtraukti vai bieži sastopas ar bezcerības sajūtu, liecina Stresa termometrs.
Pirms 50 gadiem Latvijā biežāk laulājās, taču biežāk arī šķīrās. No 1970. gada līdz 1990. gadam vidēji gadā tika noslēgtas 10, bet šķirtas piecas laulības uz 1000 iedzīvotāju. Līdz ar neatkarības atgūšanu mainījās laulību un šķiršanās tendences. Strauji samazinājās ne tikai laulību skaits (vidēji uz 1000 iedzīvotāju pēdējo 30 gadu laikā noslēgtas vien piecas laulības gadā), bet arī šķirto laulību skaits (vidēji tiek šķirtas trīs laulības uz 1000 iedzīvotāju), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publikācijā “Demogrāfija, 2021” apkopotie dati par demogrāfijas procesiem Latvijā.
Advokātiem, kas strādā tā dēvētajās naudas atmazgāšanas lietās, izdevies aizklauvēties līdz likumdevējam. Šobrīd galvenokārt trešo valstu pilsoņu nauda arestēta simtiem kriminālprocesos, bet it kā notikušus noziedzīgos nodarījumus, kuros šī nauda iegūta, procesa virzītāji neizmeklē. Juceklīgā un tehnisku ķibeļu piemeklētā Saeimas komisijas sēdē tika atklāts, kādēļ. Jo tā pavēlējis sabiedrotais – Amerikas Savienotās Valstis.
Jaunās konservatīvās partijas biedri – ministri Tālis Linkaits un Anita Muižniece – ir radikāli pretējās domās par jūrniecības izglītības nākotni. Satiksmes ministrija iestājas par Latvijas Jūras akadēmijas autonomijas saglabāšanu, iekļaujot tajā arī Liepājas Jūrniecības koledžu. Izglītības un zinātnes ministre – akadēmiju un koledžu pārveidot par Rīgas Tehniskās universitātes fakultāti. Pa vidu ir jūrnieki, kas satraucas, vai politisku eksperimentu dēļ netiks kaitēts labi funkcionējošai nišas izglītības sistēmai, kas viņiem garantē stipru dokumentu darbam uz lielajiem kuģiem visās pasaules malās.
KNAB darbība rāda – ja amatus dala politiķi no ZZS, tad tas skaitās noziegums, ja valdošās koalīcijas pārstāvji – tad tās ir politiskās sarunas, analizējot tā saukto Dobeles precedentu, sarunā ar Neatkarīgo skaidroja politisko procesu vērotājs, sabiedrisko attiecību speciālists un fotogrāfs Mārcis Bendiks.
Jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits līdz šim dubultojies ik pēc divām nedēļām, un, ja šāda tendence saglabāsies, mēneša beigās prognozējami 4000 jaunatklātu Covid-19 pacientu dienā. Tas nozīmē, ka būtiski palielinās pacientu skaits, kas nonāk slimnīcās. Novembra sākumā stacionāros par savu veselību un dzīvību cīnīsies vairāk nekā divi tūkstoši pacientu, liecina Veselības ministrijas prognozes.
Kovidefekts uz dzimstību Latvijā apstiprina anekdoti – ieteikumu pārāk saspiesti dzīvojošiem cilvēkiem iegādāties vēl arī kazu un izbaudīt telpas plašumu pēc tam, kad viņi būs tikuši no kazas vaļā.
Lai gan jau septembra sākumā Neatkarīgā norādīja uz pieļautajām kļūdām bērnu un pusaudžu vakcinācijā pret Covid-19, pusaudži joprojām tiek vakcinēti ar viņiem nepiemērotām vakcīnām, liecina oficiāli un publiski pieejamie vakcinācijas dati. Veselības inspekcija (VI) norāda, ka dati par pusaudžu vakcināciju bijuši ievadīti kļūdaini, un īstenībā neviens pusaudzis kopš septembra sākuma nav vakcinēts ar vecumam neatbilstošu vakcīnu.
Saistībā ar Latvijas sabiedrībai gaidāmajām četrām paralīzes nedēļām izveidojusies paradoksāla situācija: stingrā lokdauna ierobežojumus, tostarp uzņēmējdarbības pārtraukšanu un iedzīvotāju mājsēdi pēc pulksten astoņiem vakarā, kontrolēs iekšlietu resora darbinieki, kas paši lielā skaitā nav vakcinēti.
Kamēr Lietuvā sekmīgi izolēti vairāk nekā desmit ar teroristu organizācijām saistīti migranti, mūsējiem ļauts doties nekontrolētā brīvsolī, radot potenciālu ekonomisku un drošības apdraudējumu visai Eiropai. Šādā izpratnē Latvija rīkojas identiski Baltkrievijai. Baltkrievi šos zaļos cilvēciņus iesūta pie mums, bet mēs viņiem netraucēti ļaujam doties dziļāk Eiropā – tuvāk musulmaņu ienīstajiem Ziemassvētku tirdziņiem.
Nav ne mazākās nojausmas par to, ko tāda sakritība nozīmē. Nav noraidāma hipotēze, ka cilvēkus vakcinēties dzen gadījumi, kad ar Covid-19 saslimst viņiem tuvi vai vismaz tik labi pazīstami cilvēki, ka viņu mocības slimības dēļ tiek ieraudzītas savām acīm. Tomēr tāda atbilde tikai pastiprina jautājumu, kāpēc vakcinēto skaita lēcienveidīgais pieaugums nekādi nebremzē tikpat lēcienveidīgu saslimstības pieaugumu.
Ņemot vērā, ka šā gada 14. janvārī uzsākta SIA “Ventrans Rīga” likvidācija, būtisks ir 3,3 miljonu eiro liktenis, kas vismaz pirmās instances tiesas ieskatā ir piekritīgs Latvijas valstij.
Skolotājiem šis mācību gads iesākās ar papildu pienākumiem – jāpalīdz veikt skolēnu testēšana pret Covid-19; jāspēj vadīt stundas vienlaikus gan klātienē, gan attālināti. Tagad pamatīgu robu pedagogu ģimenes budžetā iecērt vēl prasība par obligātu masku valkāšanu (arī vakcinētajiem), vadot mācību stundas klātienē.
1941. gada vasarā notikusī Bauskas ebreju iznīcināšana tagad ir pietiekami labi izpētīta un publiskota, lai dotu iespēju norādīt arī uz to, kas un kāpēc par šo notikumu sameloja un turpina melot 80 gadu garumā.
Protestēt pie Saeimas ceturtdien atnāca nepotētie ugunsdzēsēji, taču arī citās iekšlietu resora nozarēs līdz pat 30% darbinieku šobrīd nav potēti – robežsargi, policisti, ieslodzījuma vietu darbinieki. Valdība nolēmusi, ka labāk viņus visus 15. novembrī izmest no darba nekā meklēt individuālus risinājumus pandēmijas pārlaišanai. Neatkarīgās rīcībā ir vairākas liecības, ka jau šobrīd nepakļāvīgie darbinieki tiek gatavoti atlaišanai.
