Latvija ir valsts, kurā noslīkst visvairāk cilvēku Eiropas Savienībā. Peldēt patīk visiem – bet peldēt māk tikai daži. Labiekārtotu drošu peldvietu ūdeņiem bagātajā valstī ir maz. Turklāt pandēmijā jau divās vecuma grupās bērni palikuši bez peldētapmācības. Problēma aktualizēta Saeimas atbildīgajā komisijā, un tagad jau izpildvaras līmenī tiks domāts par īpašas starpnozaru padomes izveidi iedzīvotāju noslīkšanas novēršanai.
Var jau, protams, smīkņāt par kārtējo darba grupu, kas Latvijas valsts pārvaldē ir universāls risinājums visām nelaimēm. Taču Latvijas Peldēšanas federācija jau gadiem ilgi bez dižiem panākumiem mēģinājusi izsisties cauri pārvaldes mūrim. Beidzot tas ir noticis, un tas jau ir pirmais panākums ceļā uz cilvēku izglābšanu. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija slīkoņu problemātiku skatīja divās sēdēs. Izvērtēja arī Latvijas Peldēšanas federācijas sagatavoto ziņojumu “Cilvēku drošība uz ūdens Latvijā”.
Galu galā, sekojot procedūrai, komisija ar pieaicinātajiem ekspertiem vienojās rakstīt vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, lai valdība nozīmē atbildīgās ministrijas starpnozaru padomes veidošanai. Jārīkojas ir jau līdz nākamajai peldsezonai, jo cilvēki turpina slīkt, un pandēmija šo statistiku padara vēl briesmīgāku.
2020. gadā noslīka 129 cilvēki, kas pēc salīdzinošā rādītāja ir 6,8 noslīkušie uz 100 000 iedzīvotājiem. Nevienā citā Eiropas valstī situācija nav tik slikta. Pret 2019. gadu noslīkušo skaits pieaudzis par 24%, savukārt piecu gadu periodā pieaugums ir 4%. 74% no visiem noslīkušajiem pērn bija vīrieši, 26% - sievietes. Noslīkušo sieviešu skaits attiecībā pret 2019. gadu pieaudzis par 55%, bet piecu gadu periodā pieaugums ir 19%. Tātad pārgalvīga vai neapdomīga uzvedība ūdens tuvumā vairs nav tikai vīriešu monopols. Īpaši strauji pieaug slīcēju skaits jaunu cilvēku vidū - vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem tas trīskāršojies. Ļoti ticams ir pieņēmums, ka te savu lomu nospēlējusi pandēmija. Baseini slēgti, braukšana uz ārzemēm ir ierobežota, cilvēki atpūtās tepat Latvijā un tepat Latvijā gāja bojā. Iemesli ir dažādi - nemāk peldēt, pārvērtē prasmes, peld apreibinājušies, mazi bērni netiek pieskatīti, lieli - lec uz galvas nedrošās peldvietās un lauž sprandu. Ar katru no šiem cēloņiem jāstrādā un jācenšas novērst.
Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs sarunā ar Neatkarīgo uzsver, ka Latvija ir ūdeņiem ļoti bagāta, bet tajos ierīkotas tikai 52 oficiālās peldvietas. Vairums no tām atrodas pie jūras, bet iekšzemē maz. Jēga no oficiālajām peldvietām ir. Ja tādas pieejamas, vairums cilvēku labprātāk dodas uz tām - komforta dēļ. Tur viņus pieskata glābēji, novērošanas kameras - attiecīgi arī uzvedība ir publiskai vietai atbilstošāka. Cilvēki nelieto alkoholu, ūdenī netrako. Jo uz viņiem taču skatās. Protams, lai ietu ūdenī, priekšnoteikums ir adekvātas peldētprasmes. Bērniem tās ir jāiemāca. Diemžēl pandēmijas dēļ jau divi mācību gadi no peldētapmācības viedokļa ir norakstīti. Tā ir otrā, trešā klasīte, kurai mācības gājušas secen, un tagad tikai no vecākiem atkarīgs, vai viņu atvases iemācīsies peldēt. Ja vecāki ūdenī māk tikai plunčāties, neko viņi neiemācīs. Tādēļ ir jāstrādā ar sabiedrisko domu. Jāveicina peldēšanas prasmes, nopietna attieksme pret ūdeņiem un adekvāta situācijas uztvere nestandarta situācijās. Iespējams, vasaras periodā nekaitētu sociālās kampaņas, kas īpaši jau bērnu vecākiem atgādinātu, ka ūdens ir paaugstinātas bīstamības vide. Pētījums vēsta, ka 2020. gadā vecuma kategorijā līdz 14 gadiem dzīvību uz ūdens zaudēja 10 bērnu, tādējādi ierindojot to kā dominējošo ārējo nāves cēloni, pārsniedzot pat transporta nelaimes gadījumos bojāgājušo bērnu skaitu. Un noslīkst arī pavisam maziņi bērniņi - piemājas dīķos. Saeimas komisijā apspriesti dažādi risinājumi, tostarp arī vismaz kā rekomendāciju ieteikt dīķu nožogošanu.
Slīkšanas kalendārā upuriem bagātākais mēnesis ir jūnijs. Ūdens beidzot uzsilis, peldētprasmes piemirstas. Taču arī nesezonā cilvēki slīkst lielā skaitā, un pērn decembrī sasniegts jauns antirekords - 17 mirušie. Staigāšana pa plānu ledu pie laba gala neved. Tātad ir nepieciešams stingrāk regulēt un uzraudzīt zemledus makšķerēšanu.
Kura ministrija būs tā īstā slīcēju glābšanai nākamajā peldsezonā, pagaidām nav zināms. Iekšlietu ministrija akcentu liktu uz glābšanas darbiem, Izglītības un zinātnes ministrija gan jau uz peldētapmācību, Veselības ministrija iniciatīvu īsti nevēlas uzņemties, jo tās jājamzirdziņš ir veselīgs dzīvesveids. Bet risinājumam jābūt kompleksam, lai slīcēju glābšanas nepaliktu pašu slīcēju rokās. Slīcējiem glābšana nepadodas, padodas tikai slīkšana.
Bet kā peldēt droši? Latvijas Peldēšanas federācija rekomendē sekot šādām norādēm:
