Veselības ministrija jau šonedēļ gatavo rīkojumu un aicinās valdību izsludināt mobilizāciju. Tas nozīmē, ka situācija veselības aprūpē pašlaik tiek pielīdzināta karalaika apstākļiem.
Veselības aprūpes nozarei nepieciešamos mediķus varētu mobilizēt jau novembrī. Pašlaik tie mediķi, kuri strādā ārpus valsts finansētās medicīnas, studenti, kā arī pensionējušies ārsti un māsas tiek aicināti pieteikties darbam ar Covid-19 pacientiem brīvprātīgi, taču mobilizācijas apstākļos tas būs jau obligāts pienākums.
Veselības ministrijas plāns izsludināt mobilizāciju ir solis, kas raksturo krīzi un apdraudējumu veselības aprūpes sistēmā, tā īsi pašreizējo situāciju raksturo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga. Mobilizācija ir mērķtiecīgi plānoti un sagatavoti valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumi valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus. D. Heiberga norādīja, ka nekad līdz šim mobilizācija Latvijā nav izsludināta, tāpēc tas patiešām ir kritisko situāciju medicīnā pašlaik raksturojošs solis.
“Esam uzsākuši sarunas ar Aizsardzības ministriju, lai varētu lemt par mobilizācijas izsludināšanu, vienlaikus veselības nozare veic pasākumus, lai mobilizācijai būtu jāpakļauj pēc iespējas mazāk personu. Esam izteikuši aicinājumus brīvprātīgi iesaistīties medicīnā cilvēkiem, kuri pašlaik nestrādā vai nu valsts finansētajā veselības aprūpē, vai vispār pašlaik nestrādā medicīnā,” stāstīja D. Heiberga. Mediķi ir saņēmuši aicinājumu pieteikties brīvprātīgi darbam slimnīcās, notiek rezidentu un medicīnas studentu piesaiste, tāpat arī uzrunā tos mediķus, kuri nestrādā pašlaik medicīnā. Papildu cilvēkresursus medicīnā piesaista, ierobežojot dienas stacionāru pakalpojumus un pārskatot iespējas ierobežot veselības pakalpojumus privātajā sfērā, lai šos mediķus novirzītu darbam ar Covid-19 pacientiem.
Tomēr, ņemot vērā joprojām augošo spriedzi slimnīcās un arvien lielāku Covid-19 pacientu skaitu, Veselības ministrija paredz piepildāmies sliktāko scenāriju. “Mēs paredzam lūgt ārkārtas valdības sēdi jau šonedēļ, 29. oktobrī, lai iesniegtu mobilizācijas pieprasījumu,” sacīja D. Heiberga. Par atbildīgo iestādi mobilizācijas rīkojuma sagatavošanai tiktu noteikta pati Veselības ministrija, bet Veselības inspekcijai tiktu dots uzdevums apzināt un iesniegt informāciju par ārstniecības personām, kurām ir izsniedzami mobilizācijas pieprasījumi. Mobilizāciju var izsludināt valdība, un, lai izsludinātu mobilizāciju, jānotiek arī valdības sēdei, un jau pēc tās nākamnedēļ (iespējams, 2. novembrī) tiktu izsludināta mobilizācija, kam sekotu pieprasījumu izsniegšana jau konkrētiem mediķiem. Veselības ministrija plāno, ka mobilizācija varētu būt spēkā līdz pat ārkārtas situācijas beigām.
Mediķi, kuri mobilizācijas kārtā tiktu iesaistīti darbam slimnīcās, saņemtu atalgojumu un viņiem nebūtu jāstrādā brīvprātīgi, tomēr nepakļaušanās mobilizācijai var draudēt ar kriminālatbildību.
Šāda lēmuma pieņemšanu Katastrofu medicīnas centram, Veselības ministrijai un arī valdībai nosaka situācija slimnīcās. Slimnīcās novērojams straujš Covid-19 pacientu skaita pieaugums. Pašlaik visās iespējamajās medicīnas iestādēs Latvijā ir izveidotas un tiek veidotas papildu gultas Covid-19 pacientiem, tomēr noslodze arī ar palielināto gultu skaitu saglabājas kritiska. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ziņojums valdībā rāda, ka lielākajā daļā Latvijas slimnīcu gan intensīvās terapijas, gan “parasto” gultu noslodze ir kritiska, kas nozīmē to, ka brīvu vietu Covid-19 pacientiem faktiski nav. Pašlaik slimnīcās ārstējas gandrīz 1500 Covid-19 pacientu, bet prognozes liecina, ka, saglabājoties infekcijas izplatības pašreizējai tendencei, līdz 2. novembrim slimnīcās būs jāārstējas jau 2150 pacientiem.
Latvija jau 21. oktobrī izmantoja Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu, izvietojot paziņojumu sistēmā, ka “Latvijā, ņemot vērā ļoti straujo saslimstības pieaugumu, ir prognozējams veselības aprūpes sistēmas kolapss”. Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga skaidroja, ka gadījumos, kad katastrofu izraisītās sekas pārsniedz cietušās valsts reaģēšanas spējas, valstīm ir iespēja izmantot šo mehānismu, kas ļauj nodrošināt citu valstu civilās aizsardzības resursu iesaisti katastrofu seku likvidēšanā.
Veselības ministrijas sagatavotajā sarakstā ir iekļautas dažādas medicīnas ierīces un aprīkojums, piemēram, 120 mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas, 12 transporta mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas lietošanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta autotransportā vai pārvietojot pacientu, 363 pacienta vitālo parametru monitori, kā arī 32 vitālo parametru monitora stacijas. D. Heiberga norādīja, ka Latvija pieprasījusi palīdzību arī ultrasonogrāfijas un rentgena, kā arī citu medicīnisku ierīču saņemšanai, kas būs nepieciešamas, lai aprīkotu līdz šim izveidotās gultas. Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Boriss Kņigins pieļāva, ka Latvija lūgs arī mediķu atbalstu no citām valstīm, apmaksājot šo speciālistu darbu un uzturēšanos Latvijā.
***
Mērķtiecīgi plānoti un sagatavoti valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumi valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus.
Avots: Veselības ministrija
