Oficiālās un neoficiālās izsolēs sistemātiski tiek pārdoti par dažādiem nopelniem Latvijas valsts pilsoņiem piešķirti apbalvojumi. Arvīds Ulme, kurš pieteica pārdošanai savu Triju Zvaigžņu ordeni, nav nekāds izņēmums. Individualizēti apbalvojumi nekādi nav aizsargāti no pārdošanas otrreizējā valsts pateicību tirgū.
Paziņojumu par ordeņa pārdošanu Ulme gan ir izņēmis no sava profila sociālajā tīklā. Par valsts apbalvojuma pārdošanu viņš paziņojis emociju uzplūdā. Tagad Vides aizsardzības klubs soda naudu par nesankcionēto mītiņošanu pret kovida ierobežojumiem vāc ziedojumu veidā. Kluba viceprezidente Elita Kalniņa cer, ka līdz gada beigām nepieciešamo summu - nepilnus 6000 eiro - izdosies savākt. Taču aspekts, kas Neatkarīgo ieinteresēja šajā stāstā, ir valsts apbalvojumu iespējamā nokļūšana tirdzniecībā. Un runa nav tikai par tiem apbalvojumiem, kas tādi ir Valsts apbalvojumu likuma izpratnē. Tādi ir četri: Triju Zvaigžņu ordenis un tā goda zīme; Viestura ordenis un tā goda zīme;
Atzinības krusts un tā goda zīme; 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme. Taču arī dažādas Latvijas valsts institūcijas valsts dienestā esošajiem darbiniekiem piešķir atzinības zīmes, formas tērpu uzšuves, piemiņas medaļas. Tās vairumā gadījumu ir individualizētas, konkrētiem cilvēkiem piešķirtas. Un vienalga nonāk tirdzniecībā.
Jāuzsver, ka runa ir par mūsdienām. Pirmskara Latvijas apbalvojumu saņēmēji lielākoties ir miruši, un viņu pēctečiem šīs goda zīmes var neko daudz arī nenozīmēt, bet atjaunotās Latvijas pateicību saņēmēji lielākoties ir dzīvi. Naudas izteiksmē, ja runa nav gluži par likumā uzskaitītajiem četriem apbalvojumu veidiem, neko daudz nopelnīt nevar. Un tomēr izsoļu portālos šie apbalvojumi regulāri ir pieejami.
Piemēram, pirms pāris dienām tika izsolīts “Nacionālo Bruņoto spēku Zemessardzes komandiera apbalvojums - Goda zīme „Par kalpošanu tautai un Latvijai”, 1. pakāpe, apzeltīts sudrabs, karstā emalja, bez defektiem. Starts 70 eiro, solis 1 eiro”.
Vēl pirms nedēļas izsolīta piemiņas medaļa “NATO SAMITS 2006”, kas kādam tika piešķirta ar aizsardzības ministra lēmumu. “Starts - 60 eiro, Solis - 1 eiro, Beidzam - 17.10. - 21.00. Saņemt - omniva vai vienojoties.” Vēl nedēļas beigās izsolīts “NBS Jūras spēku komandiera apbalvojums "Par nopelniem", 1. pakāpe, apzeltīts sudrabs, bez defektiem. Starts 65 eiro, solis 1 eiro. Izsoles beigas 23.10.21. plkst. 21:00. Antisnaiperis + 10 min. Samaksa skaidrā naudā. Lota saņemšana tuvākajā salidojumā pie Rīgas 6. vidusskolas. Var arī pēc iepriekš norunātas vietā Rīgā. Lotu ar pasta starpniecību nesūtu.”
Piedāvājums valsts pateicību tirgū ir daudzveidīgs. Tajā var dabūt arī Černobiļas avārijas seku likvidētāju medaļas un arī Nacionālās Aizsardzības akadēmijas absolventu krūšu zīmes. Tas jaunizceptais virsnieks vēl neko dižu savā karavīra karjerā nav paveicis, bet nekavējoties ir gatavs notirgot savas valsts atzinību par izvēlēto ceļu. Bet var jau būt, ka tas ir kāds armijnieks, kam pēc atvaļināšanās vis kļuvis vienalga, ieskaitot Latvijas valsts pateicību.
Neatkarīgās uzmanību uz šo problēmu - valsts pateicību un apbalvojumu nonākšanu tirdzniecībā - vērsa zemessargs Andrejs Malovs. Viņš par faleristiku - apbalvojumu vēsturi un to kolekcionēšanu - interesējas jau kopš skolas laikiem. Pats nav kolekcionārs, taču daudz lasa par šo tematu un nācis pie slēdziena, ka citās valstīs apbalvojumi tiek turēti daudz lielākā cieņā. “Latvijas valsts apbalvojumi tiek tirgoti pa labi, pa kreisi. Un man kā zemessargam ir diezgan nepatīkami redzēt NBS piemiņas medaļas un komandieru apbalvojumus ar klāt pieliktu cenu zīmi. Apbalvojumu brīva tirdzniecība sagrauj ordeņa, medaļas vai goda zīmes ētisko un morālo nozīmi. Apbalvojums pārvēršas par apbalvojuma izstrādājumu.
Tā nedrīkst būt. Patriotismu nedrīkst mērīt naudā!”
Latvijas Republikas apbalvojumi - gan Ordeņu kapitula piešķirtie, gan tie, ko valsts vārdā piešķir ministrijas, valsts iestādes, bruņotie spēki - ir unikāli. Tie ir numurēti. Katrs ir izsekojams - kam un par kādiem nopelniem piešķirts. Kad izsolēs parādās kādi mūsdienās piešķirti augstas raudzes ordeņi, Ordeņu kapituls tiek kritizēts par apbalvojumu dāļāšanu pa labi un pa kreisi. Pirms pāris gadiem, kad tirdzniecībā parādījās pirmšķirīgs Triju Zvaigžņu ordenis, falerists Juris Auzāns nāca klajā ar šādu pašlaik vietnē “Pietiek.com” lasāmu viedokli:
“Tas, ka Latvijas valsts augstākie apbalvojumi tiek dāļāti pa labi un pa kreisi, tostarp arī absolūti necienīgiem ļaudīm, ir zināms jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Taču jaunākā informācija arvien uzskatāmāk liecina, ka, visticamākais, Valsts prezidenta kancelejas paspārnē - jo tieši šī iestāde un nevis butaforiskais Ordeņu kapituls nodarbojas ar visiem “apordeņošanas” praktiskajiem jautājumiem - darbojas kaut kas līdzīgs īstai “ordeņu fabrikai”, kuras “produkcija” tiek izdāļāta visiem, kam nepieciešams.” Ordeņu patiešām ir daudz. Šopavasar vien Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts 63 personām, Viestura ordenis - 16 personām un Atzinības krusts - 39 personām.
Ordeņu nonākšana tirdzniecībā vēl var izraisīt kādu nelielu skandālu, jo teorētiski Valsts apbalvojumu likums tirgošanos ar ordeni neparedz. To var atņemt, no tā var atteikties, bet tā vai citādi - tas jānodod Ordeņu kapitulam, lai nemētājas pa pasauli. Mūsdienās piešķirti ordeņi tiek izsolīti salīdzinoši reti. Bet zemāka kaluma goda zīmes izsolēs ir regulāra parādība, un īpaši daudzas nāk no aizsardzības resora, kas ar dažādām medaļām un apbalvojumiem iezīmē karavīru dienesta gaitu. Vienā no Neatkarīgās izpētītajiem forumiem ir pat atsevišķa sadaļa “Latvijas Republikas apbalvojumu un krūšu zīmes izsoles”. Karavīru apbalvojumu tur netrūkst. Protams, Aizsardzības ministrija par šāda biznesa pastāvēšanu nav sajūsmā un pauž cerību, ka piederība bruņotajiem spēkiem tiks vērtēta arvien augstāk un līdz ar to arī celsies saņemto apbalvojumu emocionālā vērtība. Lūk, Neatkarīgajai sniegtais Militāri publisko attiecību departamenta komentārs:
“Aizsardzības ministrija izsaka nožēlu, ka karavīri tirgo savus apbalvojumus un vienību piederības zīmes. Šajā gadījumā nevar runāt par tiesisko, bet gan par morālo atbildību un attieksmi. Tas arī nozīmē, ka armijā visos līmeņos komandieriem ir vairāk jāvelta uzmanība darbam ar personālu, jāskaidro gan morāles, gan ētikas jautājumi, piederība NBS, kā arī goda un cieņas aspekts, kas vēsturiski ir būtiska karavīra morāles sastāvdaļa. Vienlaikus jāsecina, ka šādi gadījumi tomēr ir izņēmumi un šāda rīcība nav masveidīga.”
